Krimināllietu, kurā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu apsūdzēts Jūrmalas domes priekšsēdētājs Ģirts Trencis, Jūrmalas tiesa noilēmusi izskatīti 11.maijā plkst.11.
Jūrmalas mēru Trenci sāks tiesāt maijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par to aģentūru LETA informēja Jūrmalas tiesas priekšsēdētājas palīdze Gundega Lapiņa.
Kā ziņots, Jūrmalas pilsētas prokuratūra šo krimināllietu izskatīšanai tiesā nodeva 6.februārī.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja prokurors Zigurds Bunks, Trencis savu vainu viņam inkriminētajos likumpārkāpumos neatzīstot.
Galīgā apsūdzība Trencim uzrādīta pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas - par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja tās izraisījušas smagas sekas vai ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā. Minētais likuma pants paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai ar naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām.
Trencim joprojām kā drošības līdzeklis piemērota sūtījuma saņemšanas adreses paziņošana.
Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs pagājušā gada rudenī Jūrmalas pilsētas prokuratūrai nosūtīja 2008.gada jūnijā sāktā kriminālprocesa materiālus, ierosinot saukt pie kriminālatbildības bijušo Jūrmalas pilsētas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītāju un pašreizējo Jūrmalas domes priekšsēdētāju Trenci par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece, kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka bijušais Jūrmalas pilsētas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītājs, būdams vienīgais pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja pārstāvis SIA «Jūrmalas slimnīca» un pilnvarots pieņemt kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumus, veicis tīšas darbības, kas acīmredzami pārsniedz viņam ar normatīvajiem aktiem piešķirto tiesību un pilnvaru apjomu un ir pretrunā ar likumā par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu noteikto.
Kriminālprocesa materiāli liecina, ka 2008.gada martā «Jūrmalas slimnīcas» dalībnieku ārkārtas sapulcē Jūrmalas domes amatpersona kā pašvaldības vienīgais pārstāvis pieņēmusi lēmumu slēgt mierizlīgumu kādā kriminālprocesā, kurā apsūdzība konstatējusi, ka SIA «Jūrmalas slimnīca» bijušā valdes priekšsēdētāja Jura Tračuma noziedzīgo darbību rezultātā cietušajai - «Jūrmalas slimnīcai» - nodarīts materiāls kaitējums 23 660 latu apmērā. Pieņemot šo lēmumu, amatpersona samazināja pašvaldības kapitālsabiedrībai atlīdzināmo kompensāciju līdz 11 000 latu, tādējādi «Jūrmalas slimnīcai» un Jūrmalas pašvaldības budžetam kopumā radot zaudējumus ne mazāk kā 12 660 latu apmērā. Šāds mierizlīgums, kas noslēgts, pamatojoties uz minēto lēmumu, ir pretrunā likuma prasībām.
KNAB izmeklētājs secinājis, ka saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes lēmumiem un saistošajiem noteikumiem amatpersona veica pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja funkcijas un šajā konkrētajā gadījumā varēja pieņemt lēmumu par izlīguma slēgšanu starp «Jūrmalas slimnīcu» un tās bijušo valdes priekšsēdētāju, bet, ievērojot arī likumā par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu noteikto, ka rīcībai ar pašvaldības kapitālsabiedrības līdzekļiem jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu.
Izvērtējot kriminālprocesa materiālus, esot pietiekams pamats uzskatīt, ka, neņemot vērā Jūrmalas domes juristu sniegtos skaidrojumus, Jūrmalas prokuratūras brīdinājumā norādīto un domes sēdēs atsevišķu deputātu izteiktos iebildumus, Trencis ar savām darbībām tīši rīkojies pretēji normatīvajiem aktiem un apzināti virzījis šāda mierizlīguma noslēgšanu, apzinoties, ka atsakās vismaz no 12 660 latu «Jūrmalas slimnīcas» un pašvaldības budžetā kopumā un ka prokuratūra ir brīdinājusi par sekām, kas var iestāties pēc šāda mierizlīguma noslēgšanas.
Tādējādi amatpersona rīkojusies pretēji saviem uzdevumiem un pienākumiem, tostarp Jūrmalas pašvaldības uzticētajam pienākumam par to, kā Jūrmalas pilsētas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītājam pārvaldīt pašvaldības kapitālsabiedrības un pieņemt pašvaldības kapitāla daļu turētāja lēmumus, nepārkāpjot tiesību aktos noteiktās robežas, norādīja KNAB.
Kā telekompānijas LNT raidījumā «900 sekundes» iepriekš skaidroja Trencis, Tračums bija, iespējams, pretlikumīgi sev piešķīris 23 000 latu, bet ar Jūrmalas domi slēgtais mierizlīgums bijis par summu, kas ir divas reizes mazāka, - 11 000 latu.
Rīgas apgabaltiesa pagājušā gada jūnijā nolēma atcelt Jūrmalas pilsētas tiesas spriedumu un nodot jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā krimināllietu, kurā par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu apsūdzēts Tračums.
Apgabaltiesa pirmās instances tiesas spriedumā saskatīja Kriminālprocesa likuma normu pārkāpumus, tādēļ tagad Jūrmalas pilsētas tiesai lieta būs jāizskata citā sastāvā.
Kā ziņots, Jūrmalas pilsētas tiesa 2008.gada 6.maijā starp Tračumu un «Jūrmalas slimnīcu» apstiprināja izlīgumu un pirmās instances tiesa uzskatīja, ka kriminālprocess līdz ar to ir izbeidzams, taču vēlāk par šādu lēmumu apelācijas protestu iesniedza prokuratūras pārstāvis, aģentūrai LETA iepriekš skaidroja Tračuma advokāts Normunds Duļevskis.
Pēc advokāta domām, pirmās instances tiesas lēmums bija tāds, kādam tam vajadzēja būt, jo Tračums slimnīcai esot samaksājis tik lielu naudas summu, cik tā uzskatījusi par nepieciešamu. Sīkākus izlīguma noteikumus Duļevskis gan aģentūrai LETA nekomentēja.
Jūrmalas pilsētas prokuratūras prokurore Aiva Krasta apsūdzību Tračumam pēc Krimināllikuma 325.panta 1.daļas uzrādīja 2007.gada augustā.
Par valsts amatpersonai likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, ja tā izdarīta atkārtoti vai ar to radīts būtisks kaitējums valsts vai sabiedrības interesēm vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām.
LETA jau ziņoja, ka process par Tračuma darbībām KNAB tika sākts 2007.gada aprīlī.
KNAB pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrojis, ka laika posmā no 1999.gada līdz 2004.gada oktobrim «Jūrmalas slimnīcas» amatpersona, vienpersoniski izdodot rīkojumus un nosakot izmaksāt sev atlīdzību papildu darba algai, radījusi zaudējumus 33 367 latu apmērā un būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm.
Kriminālprocesa materiāli liecina, ka «Jūrmalas slimnīcas» valdes priekšsēdētājs ilgstoši pārkāpis valsts amatpersonai likumā noteiktos ierobežojumus pieņemt lēmumus, kuros viņš pats ir personiski vai mantiski ieinteresēts.
Viņš nav arī ievērojis Ministru kabineta noteikumus un noslēgtā darba līguma nosacījumus attiecībā uz savu atalgojumu, iepriekš norādīja KNAB.