Pēdējo gadu laikā vairāki ieslodzītie iecienījuši savus dzīves apstākļus cietumā uzlabot ar Satversmes tiesas palīdzību. Tiesā iesniegtas gan sūdzības par ierobežotajām saskarsmes iespējām ar ārpasauli, nevienlīdzīgiem darba apstākļiem ar tiem, kas neatrodas ieslodzījumā, ir arī tīri amizantas lietas – neapmierinātība ar ziepju kvalitāti.
Satversmes tiesas preses sekretāre Līna Kovalevska portālam «Apollo» pastāstīja, ka konkrētas statistikas par to, cik ieslodzītie ir sūdzējušies par apstākļiem cietumā, nav , taču par cietumu jautājumiem sūdzību ir diezgan daudz.
Cietumnieki tiesā sūdzas, piemēram, par dažādām Sodu izpildes kodeksa normām vai Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma normām, arī par Krimināllikumu un Kriminālprocesa likumu, lai gan, protams, neviens neliedz arī apcietinātajai personai sūdzēties par jebkura normatīvā akta jebkuru normu, ja tā rada iespējamo tiesību aizskārumu, norāda Kovalevska.
Pagājušā gada sākumā tiesa pieņēma lēmumu saistībā ar ieslodzītā Mārtiņa Ēča sūdzību par darba nedēļas garumu – ieslodzītajiem esot jāstrādā sešas nevis piecas dienas nedēļā un par sešām darba dienām nedēļā viņš saņemot tādu pašu minimālo samaksu, kā brīvībā nodarbinātās personas saņem par piecās darba dienās padarīto darbu. Turklāt viņam neesot iespējas izmantot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētās normas neatbilst satversmes 107. pantam, kas noteic darbinieka tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu.
Pirms trim gadiem ieslodzītais Andis Meirāns Satversmes tiesai sūdzējās, ka nepastāv vienlīdzīga attieksme pret ieslodzītajiem, kuri ieslodzījumu vietās tiek nodarbināti, un ieslodzītajiem, kuri nav nodarbināti, jo ieturējumi no darba samaksas tiekot izmantoti visu ieslodzīto vajadzību apmierināšanai.
Satversmes tiesa šajā gadījumā secināja, ka apstrīdētā norma neietekmē ieslodzītā darba samaksas apmēru, bet gan paredz ieturējumu, kuram ir konkrēts mērķis - ieslodzīto uzturēšanas izdevumu daļēja segšana. Satversmes 107.pants neaizliedz veikt ieturējumus no minimālās darba samaksas.
Tiesa arī secinājusi, ka ieturējumu izmantošana visu cietumnieku vajadzību apmierināšanai rada nevienlīdzīgu situāciju, jo citi ieslodzītie nestrādā algotu darbu un nodarbinātie ieslodzītie piedalās šo cilvēku uzturēšanā, kuriem ir citi regulārie ienākumu avoti.
Pērn Satversmes tiesa ierosināja vairākas lietas pēc ieslodzīto sūdzībām. Ieslodzītais Haralds Ignats ar tiesas palīdzību grib panākt, ka tikšanās ar ģimeni nenotiek cietuma administrācijas pārstāvja klātbūtnē un ka tikšanās ar ģimeni ir ilgāka, jo pašreizējās normas nesamērīgi ierobežojot tiesības uz ģimenes dzīvi.
Savukārt diezgan neierasta sūdzība tiesā pienākusi no ieslodzītā Roberta Mutuļa. Viņš ar Satversmes tiesas palīdzību vēlas panākt, lai arī vīriešu cietumā ieslodzītajiem ir iespējas mazgāties ar normālām, nevis saimniecības ziepēm. Viņš norāda, ka šāda situācija rada dzimumu diskrimināciju, jo sieviešu cietumā ieslodzītās var mazgāties ar tualetes ziepēm, kamēr vīriešiem jāmazgājas ar saimniecības ziepēm.
Pagaidām gan tiesa šajā lietā nav pieņēmusi lēmumu un ieslodzītajiem jāturpina mazgāties ar saimniecības ziepēm.
Kovalevska norāda, ka visiem pieteikumiem neseko lietas ierosināšana. Piemēram, pērn kopumā saņemti 134 pieteikumi, taču ierosinātas vien 48 lietas. Šogad reģistrēti 36 pieteikumi, bet ierosinātas piecas lietas. Iemesli, kāpēc tiesa neierosina lietu, ir ja lieta nav piekritīga Satversmes tiesai. Iesniedzējs nav tiesīgs iesniegt pieteikumu, vai pieteikums ir iesniegts par jau izspriestu lietu. Kā arī ja pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 18. vai 19-19.2 panta prasībā
