AS «Latvenergo» ar cerībām raugās uz iespēju samazināt elektroenerģijas tarifus iedzīvotājiem, taču šāda iespēja ir atkarīga no vairākiem nosacījumiem, aģentūrai LETA norādīja «Latvenergo» Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis.
«Latvenergo» vēlas samazināt tarifus, bet ar nosacījumiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Latvenergo» klientiem realizētās elektroenerģijas cena ir viena no lētākajām Eiropas Savienībā, taču joprojām tiek izskatītas visas iespējas samazināt enerģijas ražošanas un tirdzniecības izmaksas. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas nosaka elektrības cenu, ir gāzes cena, jo Latvijā ir attīstīta enerģijas ražošana koģenerācijas stacijās, norāda «Latvenergo».
Lai gan pēdējā laikā gāzes cena ir samazinājusies, tomēr dabasgāzes cena 2008.gada laikā kopumā kāpusi par aptuveni 60%, un šis kāpums nav bijis iekļauts «Latvenergo» enerģijas ražošanas izmaksās. «Latvenergo» pēc esošajiem līguma nosacījumiem dabasgāzi 2008.gadā iepirka par 255 latiem par 1000 kubikmetriem, šobrīd - par 235 latiem par 1000 kubikmetriem, taču tarifā ir apstiprināti 164 lati par 1000 kubikmetriem, tātad - par gandrīz 100 latiem dārgāk, akcentē Siksnis.
Uzņēmums norāda, ka kopumā šāda situācija rada zaudējumus no dabasgāzes: 2008.gadā - septiņu miljonu latu apmērā, bet 2009.gadā prognozējami 11 miljonu latu zaudējumi.
«Lai arī notiek arvien lielāka Latvijas elektroenerģijas tirgus integrācija Ziemeļvalstu tirgū, kur darbojas «Nord Pool Spot» elektrības birža, tomēr tehniski tam ir limiti, jo Baltiju un Skandināviju šobrīd savieno salīdzinoši mazas jaudas līnijas. Turklāt «Nord Pool» birža nav vienīgais faktors, kas ietekmē elektrības cenu Latvijā,» atzīst «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons.
Viņš uzsver, ka šī brīža ekonomiskajā situācijā ļoti neizdevīgi ir tas, ka Latvijā vienīgajā no Baltijas valstīm ir atvērts elektroenerģijas tirgus.
«Mums ir jākonkurē, bet vienlaikus no elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības jāsubsidē monopoldarbības veidi - koncerna sadales un pārvades uzņēmumi, kas strādā ar zaudējumiem. Tas nozīmē, ka naudu netiešā veidā esam spiesti ņemt no ražošanas un tirdzniecības, bet ieguldīt tīklu biznesā. Tas nostāda «Latvenergo» ne visai izdevīgā situācijā attiecībā pret konkurentiem, kam nekas tāds nav jāsubsidē,» piebilda Miķelsons.
Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) intervijā telekompānijas LNT rīta raidījumā «900 sekundes» atzina, ka būtu nepieciešams samazināt elektroenerģijas tarifus.
«Patlaban elektrības cena vairumtirdzniecībā samazinājusies uz pusi, tāpēc mēs ceram, ka «Latvenergo» samazinās cenu arī mazumtirdzniecībā,» sacīja Kampars, solot, ka Ekonomikas ministrija izdarīs spiedienu, lai «Latvenergo» reaģētu uz cenu kritumu tirgū un, vēlākais, rudenī iedzīvotājiem samazinātos elektroenerģijas tarifi.
Tāpat Kampars norādīja uz nepieciešamību mainīt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas finansējuma modeli, jo, viņaprāt, nav loģiska shēma - jo lielāki tarifi, jo lielāks finansējums regulatoram.