Sēkla ir balta, želejveidīga, staipīga, ar vāji jaušamu smaržu un lipīga. Tā satur mikroskopiskus spermatozoīdus, kas spēj apaugļot olšūnas, kā arī proteīnu un vienkāršos cukurus. Par spīti iespējamajām baumām, tā nepalielina krūšu lielumu un no tās rīšanas sieviete nevar kļūt grūta.

Spermu norijot, sajūta ir aptuveni tāda pati, kā norijot tējkaroti jēla olas baltuma. (Starp citu, nav ieteicams sēklu norīt, ja esi vairāk nekā septītajā grūtniecības mēnesī, jo tās sastāvs var izraisīt priekšlaicīgas dzemdības vai spontāno abortu.)

Manuprāt, vīrietim nebūtu ar varu jāspiež sieviete norīt sēklu. Tas ir ļoti uzbudinoši un vīrietim glaimo, tas it kā pabeidz fellācijas aktu, bet tas nav jādara obligāti, ja sieviete pati to nevēlas. Reizēm vīrieši, kad beidz, mēdz cieši turēt sievietes galvu, tā ka uzmanies! Žigls galvas pagrieziens sāņus palīdzēs nosargāt tavas rīkles jaunavību.

Tomēr man šķiet, ka jebkurai sievietei, kura vēlas kļūt par izveicīgu mīlētāju, jāapgūst spermas rīšanas māksla. Nav labi saraukt degunu un to rīt kā rūgtas zāles. Ja tu vēlies sēklu norīt, iemācies darīt to ar prieku.

Divdesmit divus gadus vecā Tija stāsta, kā viņa iemācījusies norīt sēklu.

«Sākumā es izņēmu Saimona peni no savas mutes, kad viņš bija uz beigšanas robežas, un ļāvu sēklai šļākties uz savas sejas un lūpām. Viņš neiebilda, jo tas izskatījās ļoti seksuāli un deva man iespēju izbāzt mēles galiņu un pašai sajust sēklas garšu.

Vēlāk es sāku norīt mazliet sēklas un pārējai ļāvu tecēt pār lūpām. Šis skats viņu ārkārtīgi uzbudināja, un viņam nelikās, ka es viņu atgrūžu vai izturos pret sēklu necienīgi. Galu galā es jutu, ka spēju norīt pilnīgi visu sēklu un tas man nesagādā nekādas nepatīkamas izjūtas.

Beidzot esmu iemācījusies novērtēt tās garšu. Tas ir tāpat kā ar austerēm un mīkstmiešiem: sākotnēji tu nezini, kā tās dabūt lejā, bet pēcāk īpaši meklē šo gardumu.»