Vai arī iemīlēšanās ir mīlestība?

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Vita Kolta

Es mīlu TEVI, bet varbūt SEVI?

Daudzi doma, ka iemīlēšanas ir mīlestības veids, jo abi šie stāvokļi izpaužas tik līdzīgi un gandrīz vienādi ietekmē arī mūs — pēkšņi mēs apkārtējo pasauli uztveram daudz intensīvāk, spilgtāk un labvēlīgāk.

Iemīlēšanās tomēr nāk no pavisam cita avota nekā mīlestība. Iemīlēšanās rodas mūsu iekšējā pasaulē, mīlestības avots ir dievišķs.

Mīlestībai ar iemīlēšanos ir tikai tik daudz sakara, cik šīs tiešās izjūtas mūs pamudina kontaktēties ar cilvēku un meklēt kaut ko vairāk, proti — patieso mīlestību.

Iemīlēšanās ir enerģija, kuras daudzums mūsu rīcībā ir ierobežots (nevaram taču iemīlēties katru dienu). Šīs enerģijas avots ir kāds cilvēks, un mēs to ik brīdi varam atmodināt sevī. Lai spētu iemīlēties, mums jābūt spējīgiem uz brīdi izslēgt no apziņas savu vērtējumu par sastapto cilvēku. Tādēļ cilvēki, kuriem tas padodas viegli, iemīlas daudz biežāk nekā pārējie.

Iemīlēšanās posmam ir visai maz sakara ar iemīlēšanās objektu — konkrēto cilvēku kā tādu. Spilgti sāk izpausties paša būtība, cilvēks it kā ir apreibis pats no sevis. Tieši tas arī padara iemīlēšanās sajūtas tik lieliskas un neatkārtojamas.

Iemīlēšanās notiek, kad projicējam savu ideālu uz konkrētu cilvēku un tad iedomājamies, ka mīlam viņu. Zīmīgi, ka mēs nepievēršam tikpat kā nekādu uzmanību tam, kāds mūsu iemīlēšanās objekts ir patiesībā, jo tādēļ, lai iemīlētos, mums šī tikšanās nemaz nav vajadzīga.

Arī pašiem mums nav jāparāda pasaulei sava īstā būtība. Tas labi saderas ar mūsu sabiedrībā pieņemtajām uzvedības normām, kas vairāk ir vērstas uz iekšējās pasaules slēpšanu, nevis rādīšanu atklātībai. Tikai tad, kad iemīlēšanās atslābst vai pāriet, mēs sākam saskatīt, kāds tas otrs patiesībā ir. Liels šoks rodas, ja esam lolojuši lielas ilūzijas. Droši vien jūs zināt teicienu: «Kur manas acis bija tad, kad biju iemīlējies?»

Iemīlēšanās būtību raksturo sakāmvārds «mīlestība padara aklu». Īsta mīlestība nekad nav akla, tā labi redz un izprot arī otra cilvēka patieso būtību.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu