Kāpēc vīrieši pēc kāzām pārstāj sarunāties un pieskarties? Vai tad viņi savas sievas neuzskata par sievieti? Vai viņiem tās jau apnikušas?
«Ak, pieskaries man, mīļais!»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Kad mēs vēl nebijām precējušies, viņš vienmēr gribēja turēt manu roku tā, lai visi to redz, apskaut manus plecus un runāt bez apstājas. Tagad viņam vairs nav nekā, ko man sacīt, manu roku viņš vairs netur un pieskaras tikai tad, kad ir sagribējis mīlēties.»
Vai šī sūdzība jums neliekas dzirdēta?
Pēc kāzām vīrietis ir uzzinājis par savu partneri visu, ko vēlējies, un vairs neredz nekāda iegansta ilgām sarunām ar viņu.
Kamēr vīrietis vēl nav precējies, viņš savai draudzenei pieskaras daudz biežāk nekā tad, kad ir kļuvis par viņas vīru. Tas ir tāpēc, ka viņš «nespēj savaldīt rokas», taču vēl nav saņēmis atļauju intīmiem glāstiem un pieskaras sievietes ķermenim visās vietās, kur vien drīkst.
Vēlāk, kad viņam jau tiek atļauti arī intīmi glāsti, viņš neredz vairs nekādu vajadzību atgriezties pie vecajiem ieradumiem. Tā nu viņš pievēršas «apetītlīgākām vietām». Šajā laikā, kamēr viņu attiecības vēl nav kļuvušas likumīgas, vīrietis daudz runā, lai ievāktu ziņas par savu draudzeni, kā arī lai pastāstītu par sevi.
Pēc kāzām vīrietis jau ir uzzinājis par savu partneri visu, ko vēlējies, un vairs neredz nekādas vajadzības risināt ar viņu garas sarunas. Taču, ja vīrietim ir zināms, ka sievietes galvas smadzenes ir iekārtotas tā, ka runāšana viņai ir galvenais saziņas līdzeklis un ka viņas jutīgums pret glāstiem desmit reižu pārsniedz vīrieša jutīgumu, viņš var apgūt prasmi sarunāties ar savu partneri un maigi glāstīt viņu, un tādā gadījumā viņa intīmā dzīve uzreiz kļūst daudz veiksmīgāka.