Izstrādāta vienotā darba samaksas sistēma valsts pārvaldē

FM pārstāvju ziņojumu par līdz šim paveikto uzklausīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde. Kamēr dokuments nav izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, tā saturs žurnālistiem netika publiskots. Arī komisijas vadītājs Oskars Spurdziņš (TP) savus kolēģus īpaši piekodināja līdz dokumenta izsludināšanai to nepubliskot plašsaziņas līdzekļiem.

Deputātiem tika izdalīta arī sagatavotā atalgojuma sistēmas skala, kurā noteikti konkrēti amati un par šo funkciju veikšanu pienākošais atalgojums. No komisijas locekļu jautājumiem noprotams, ka skalas augšgalā ir Valsts prezidents, kam seko premjers.

Diskutējot par dokumentu, deputāti nolēma rosināt, lai tajā tiktu paredzēts, ka Valsts prezidentam, premjeram un Saeimas priekšsēdētājam ir vienāds atalgojuma līmenis.

Tāpat tika rosināts noteikt vienādu atalgojuma līmeni Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras, Valsts kontroles vadītājiem. Pie šā līmeņa varētu pielīdzināt arī Latvijas Bankas vadītāja atalgojuma līmeni, kuru sagatavotais normatīvs neregulēs, pamatojoties uz iepriekš saņemtajiem centrālās bankas iebildumiem.

Neskatoties uz šodien ievēroto slepenību, Finanšu ministrijas sagatavotais dokuments «Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības sistēmu» aplūkojams valdības elektronisko dokumentu sistēmā.

Pieejamajā dokumenta anotācijā uzsvērts, ka likumprojekta mērķis ir apvienot vienā normatīvā aktā visu, kas attiecas uz darba samaksas un sociālo garantiju noteikšanu, minimizēt pastāvošo darba samaksas sistēmu skaitu, ieviest vienotu terminoloģiju darba samaksas un sociālo garantiju jomā, pārskatīt sociālās garantijas, to apmērus.

Likumprojekts aptver tautas ievēlētos pārstāvjus, Saeimas apstiprinātās un ieceltās amatpersonas, valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātos, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes, padomes locekļus, atvasinātajās publiskajās personās — valsts augstskolās, pašvaldībās — nodarbinātos, militārpersonas u. c.

Likumprojekts paredz noteikt vienotus principus mēnešalgu noteikšanai sadalījumā pa amatu grupām, kā arī vienotus nosacījumus vispārējām piemaksām, pabalstiem un kompensācijām, speciālajām piemaksām, pabalstiem un kompensācijām un citiem darba devēja piešķirtiem labumiem un maksājumiem.

Lai nodrošinātu salīdzināmu mēnešalgu amatiem, kuriem ir noteikta piesaiste valstī strādājošo darba samaksai, likumprojektā piedāvāts deputātiem integrēt samaksu par darbu komisijās mēnešalgā, tiesnešiem — piemaksu par kvalifikācijas klasi integrēt mēnešalgā, prokuroriem — piemaksu par amata pakāpi integrēt mēnešalgā.

Mēnešalga tiks piesaistīta Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējā gada oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo vidējās darba samaksas apmēram.

Likumprojekts paredz, ka Saeimas amatpersona saņem mēnešalgu, kuru aprēķina, piemērojot šādus koeficientus: deputāts — 4,8, Saeimas priekšsēdētājs — 8, Saeimas priekšsēdētāja biedrs — 7,4, Saeimas sekretārs — 7,4, Saeimas sekretāra biedrs — 7,2, frakcijas priekšsēdētājs — 5,5, frakcijas priekšsēdētāja vietnieks — 5,4, komisijas priekšsēdētājs — 5,5, komisijas priekšsēdētāja vietnieks — 5,4, komisijas sekretārs — 5,4, apakškomisijas priekšsēdētājs — 5,2, apakškomisijas sekretārs — 5,1.

Savukārt pašvaldības amatpersona saņem mēnešalgu, kuras aprēķināšanas kārtību nosaka attiecīgā Dome, nepārsniedzot šādus koeficientus: Rīgas Domes deputāts — līdz 3,8, republikas pilsētu domes deputāts — līdz 3,6, novadu domes deputāts — līdz 2,1, Rīgas Domes priekšsēdētājs — līdz 6,8, republikas pilsētu domes priekšsēdētājs — no 3,6 līdz 6,7, novadu domes priekšsēdētājs — no 2,1 līdz 6,7, domes priekšsēdētāja vietnieks, kurš ieņem algotu amatu, — līdz 6,2, Rīgas Domes komitejas vadītājs — līdz 5,4.

Nosakot Valsts prezidenta mēnešalgu, piemēros koeficientu 8,3.

Ministru prezidenta atalgojumam plānots piemērot koeficentu 8,1, Ministru prezidenta biedram — 7,9, ministriem — 7,7, bet parlamentārajiem sekretāriem — 4,9.

Valsts kontrolierim piemēros koeficentu 7,1.

Vienotos Ministru kabineta noteikumos plānots apvienot valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātos, tiesu un prokuratūras darbiniekus, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbiniekus, Nacionālās radio un televīzijas padomes darbiniekus, Valsts prezidenta kancelejas darbiniekus, Saeimas darbiniekus, Valsts kontroles darbiniekus, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbiniekus, Valsts kultūrkapitāla fonda darbiniekus, Tiesībsarga biroja darbiniekus. No 2010. gada 1. septembra plānots pievienot pedagogus.

Atsevišķi Ministru kabineta noteikumi mēnešalgas noteikšanai tiks izdoti šādām amatu grupām — profesionālā dienesta karavīriem, ārstniecības personām, kuras sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus pašvaldību izglītības iestādēs vai ārstniecības iestādēs, valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem, ostu valdes pārstāvjiem un ostu pārvaldniekiem.

Savukārt atvasinātajām publiskajām personām un to izveidotajām iestādēm mēnešalgas apmēru noteiks, ņemot vērā amata vērtību un amatpersonas individuālās prasmes un novērtējumu, kā arī nepārsniedzot mēnešalgu maksimālos apmērus, kādi ir noteikti līdzīgas sarežģītības un atbildības amatiem valsts iestādēs.

Atvasinātajām publiskajām personām attiecībā uz piemaksām, prēmijām, sociālajām garantijām, kā arī citiem darba devēja piešķirtiem labumiem un maksājumiem būs ieteikuma raksturs.

Likumprojekts paredz izstrādāt Izdienas pensiju likumprojektu, ko līdz 2010. gada 30. jūnijam Ministru kabinets iesniedz Saeimā.

Plānots, ka jaunais likums stājas spēkā 2010. gada 1. janvārī.