Kredīta galvotāja saistības

Kā zināms, lai saņemtu hipotekāro kredītu nekustamā īpašuma (NĪ) iegādei, ja kredītņēmēja ienākumi nav pietiekami, ir nepieciešams fiziskas personas galvojums, kura apņemas pildīt saistības pret banku, ja pats kredīta ņēmējs tās nepilda. Šajā gadījumā kredītdevēja banka ņem vērā abu pušu ienākumus. Līdz ar to galvotāji ir daudziem kredītņēmējiem, bet, uzņemoties šīs saistības, diez vai visi galvotāji pilnībā apzinājās savu saistību apmēru un riskus.

Piemērs no dzīves. Pirms pāris gadiem jauns vīrietis ar algu aptuveni 600 latu mēnesī paņēma dažādus kredītus par kopējo summu aptuveni miljons latu — zemes iegādei, mājas būvniecībai, augstas klases auto pirkumam un citiem labas dzīves atribūtiem. Tā sakot, «jaunā latvieša» standarta pakete. Protams, pārliecībā, ka dzīve ies uz augšu, viņš pelnīs arvien vairāk un gan jau kaut kā visu nomaksās. Par krustdēla kredītu ar sev piederošiem 20 ha zemes galvoja krusttēvs — grūti bija radiniekam atteikt. Jāņem vērā arī psiholoģiskais spiediens. Tagad puisim alga ir ievērojami zemāka, mājas celtniecība tikai iesākta, bet n-tos kredītus atmaksāt vienkārši nav iespējams. Turklāt puisis pārbijies un galvotājam ilgstoši nav teicis ne vārda par savām problēmām. Līdz pienāca brīdis, kad bankas pārstāvji ieradās pie galvotāja, prasot ne vairs 20 ha zemes, bet gan pilnībā segt bankas zaudējumus ar visu galvotājam piederošo mantu.

Citi visai tipiski gadījumi ir, kad par jauna dzīvokļa pirkumu vai kredītu uzņēmējdarbības vajadzībām galvots, piemēram, ar vecāku vai arī savu vienīgo dzīvokli. Un diemžēl vieglprātīgi galvotāji ir ne tikai zaudējuši īpašumu, ar kuru galvots, bet tiek iekļauti arī Parādnieku reģistrā. Tas, savukārt, nozīmē, ka, gadījumā, ja galvotājs vēlēsies ņemt kredītu savām vajadzībām, banka Kredītu reģistrā uzzinās par parādu. Tāpēc, pirms kādam piekrist kļūt par galvotāju, uzmanīgi jāizlasa aizdevuma līgums, pārliecinoties, vai galvotājam ir paredzēts periods, kad jāsāk kārtot maksājumi, ja pats aizdevuma ņēmējs tos sāk kavēt.

Komentē AS «Parex banka» Kreditēšanas un maksājumu karšu juridiskās nodaļas vadītāja Indra Upmace:

«Galvojums ir galvinieka uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par citas personas kā kredītņēmēja parādu, neatbrīvojot kredītņēmēju no pienākuma pašam atbildēt par savu parādu. Galvojumam ir nepieciešama rakstveida forma. Galvinieks atbild kreditoram galvojumā noteikto saistību apmērā.

Parasti galvinieks ar visu mantu atbild ne vien par kredīta parāda pamatsummu jeb galveno parādu, bet arī par procentiem, līgumsodiem un citiem izdevumiem, kas saistīti ar parāda atgūšanu. Parasti arī šāds galvinieka atbildības apjoms ir atrunāts galvojuma līgumā, un galviniekam vajadzētu apzināties, kādu atbildību viņš uzņemas ar galvojuma saistību.

Jāatzīmē, ka Latvijas Republikā spēkā esošie tiesību akti neaizliedz galvojuma saistību uzņemties ierobežotā apmērā (piemēram, konkrētas summas apmērā) vai ar kādiem nosacījumiem, bet jādomā, ka praksē šādi galvojumi nav izplatīti, jo nenodrošina  iespēju kreditoram pilnā apmērā atgūt parāda summas.

Galvinieka interesēs būtu pašam patstāvīgi un regulāri iegūt informāciju no personas, par kura saistību izpildi galvinieks ir galvojis, jo no kredītiestādēm galvinieks informāciju par kredītņēmēja maksājumu saistību izpildi varēs saņemt tikai tajā gadījumā, ja tam rakstveidā ir piekritis kredītņēmējs.»

Vienlaikus jāatzīmē, ka teorētiski banka var izvērtēt iespēju atbrīvot galvotāju no galvojuma, ar nosacījumu, ka kredīta ņēmēja ienākumi ir pietiekami kredīta maksājumu veikšanai un kredīts maksāts bez kavējumiem. Savukārt, ja kredīta ņēmēja ienākumi ir nepietiekami vai maksājumu disciplīna vāja, banka vēlēsies saglabāt ne tikai esošo galvotāju, bet pat piesaistīt jaunu līdzvērtīgu galvotāju.

Ainārs Gorenko, Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) valdes priekšsēdētājs, skaidro: «Tā kā šā brīža situācija ir nestabila, jebkuri ienākumi ir nedroši, ik dienu darbu zaudē simtiem cilvēku, atbrīvot galvotāju no viņa saistībām faktiski nav iespējams. Iespējams, ka ir izņēmuma gadījumi, kad tas ir izdevies, tomēr jāņem vērā, ka galvotājs ir jebkura izsniegtā kredīta papildu garants naudas atgūšanai, ja pats kredītņēmējs kļūst maksāt nespējīgs.

LAKRA pieredze rāda, ka bankas vēlas piesaistīt jaunus galvotājus ne tikai gadījumos, ja kredītņēmējs nonācis finansiālās grūtībās vai maksājumus veicis neregulāri, bet arī situācijās, kad kredītņēmējs ir godprātīgi pildījis savas saistības. Prasība piesaistīt papildus galvotāju pārsvarā tiek pamatota ar nekustamā īpašuma vērtības krišanos vai viņa ienākumu samazināšanos.»

Papildus A. Gorenko uzsver, ka savulaik, izsniedzot kredītu, bankas rēķinājās gan ar cilvēka oficiālajiem ienākumiem, gan aicināja uzrādīt nepierādāmos ienākumus, lai palielinātu klienta izredzes kredītu saņemt. Patlaban daudzas kredītiestādes pieprasa pierādīt ienākumus un var veidoties situācija, kad cilvēka kopējie ienākumi, salīdzinot ar kredīta izsniegšanas brīdi, ir samazinājušies pat piecas vai sešas reizes. Šajā gadījumā sanāk savdabīga spēles noteikumu maiņa spēles laikā — ja pirms trim gadiem kredīts, paļaujoties uz klienta teikto, tika izsniegts, balstoties uz visu ienākumu kopsummu, tad pašlaik šis cilvēks automātiski nonāk riska kredītu grupā.

Tikpat diskutējams ir arī īpašuma vērtības samazinājums.

Attiecībā uz galvotāja saistībām A. Gorenko atzīst: «Galvotāji pašlaik ir ļoti sarežģītā situācijā, un viņiem ir ļoti ierobežotas iespējas aizstāvēt savas tiesības. Uz galvotājiem neattiecas Patērētāju tiesību aizsardzības likums, tāpat galvotāji no parāda piedziņas nav pasargāti, pat tad, ja kredītņēmējs sāk legālu ceļu, kā atbrīvoties no sava īpašuma un savu iespēju norēķināties ar kreditoriem, — fiziskas personas maksātnespējas procesu.

Diemžēl LAKRA pieredze rāda, ka daudzu jaunu ģimeņu galvotāji ir viņu vecāki, daudzkārt pensionāri. Ja viņu bērni kļūst maksātnespējīgi, tad banka vērsīsies pie vecākiem un parādu piedzīs, arī atskaitot to no pensijas. LAKRA nav datu par to, cik galvotāji ir zaudējuši īpašumus.»

Secinājumi. Būt par kredīta galvotāju nebūt nav formalitāte, kā, slēdzot līgumu, daudziem, iespējams, likās. Būtībā galvotājs, parakstot līgumu, ir uzņēmies atbildību par pilnu kredītņēmēja kredīta saistību izpildi, atbrīvoties no šīm saistībām būtībā nav iespējams. Pirms piekrist kļūt par galvotāju, rūpīgi jāizlasa aizdevuma līgums, pārliecinoties, piemēram, vai galvotājam ir paredzēts periods, kad jāsāk kārtot maksājumi, ja pats aizdevuma ņēmējs tos sāks kavēt. Turklāt galvotāja interesēs ir regulāri iegūt informāciju par kredītņēmēja kredīta atmaksas gaitu, par kura saistību izpildi pats ir galvojis.