Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
24. aprīlī Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā, kas paredz pakāpeniski palielināt atlīdzību limitus līdz 5 miljoniem eiro ceļu satiksmes negadījumos cietušajām personām un līdz vienam miljonam eiro cietušo mantai (grozījumi nepieciešami, jo tādas ir Eiropas Savienības direktīvu prasības) - šīs izmaiņas noteikti tikai veicinās tālāku apdrošināšanas polišu cenu kāpumu.
Kopš gada sākuma OCTA apdrošināšana jau kļuvusi dārgāka (pieaugums gan bijis atšķirīgs - daži apdrošinātāji cenas palielinājuši par 10-20%, citi pat par 50%), ko apdrošinātāji skaidro ar izmaksāto atlīdzību apjoma kāpumu. Nav jau nekāds brīnums, ka atlīdzību apjoms palielinās, jo pieaug autoremonta servisa pakalpojumu izcenojumi, turklāt uz ielām arvien vairāk ir jaunu un dārgu automašīnu skaits, tādējādi apdrošinātājiem nākas izmaksāt lielākas naudas summas ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem.
Protams, nav patīkami, ka par mašīnas apdrošināšanu jāmaksā vairāk, tomēr Latvijā tās ir vienas no viszemākajām Eiropā - jāapbēdina bļāvēji par «augstajām» OCTA cenām. Tajā pašā Igaunijā OCTA apdrošināšana izmaksā vismaz par 50% dārgāk, un arī tur visu laiku dzirdamas runas par OCTA sadārdzināšanos. Savukārt Rietumeiropas valstīs OCTA cenas ir vairākas reizes augstākas nekā Latvijā, un diemžēl uz to līmeni pamazām tieksimies arī mēs, jo atlīdzību izmaksas kļūs tikai lielākas.
Pieaugot cenām, gan gribās sagaidīt korektāku un godīgāku rīcību no apdrošinātāju puses attiecībā uz atlīdzību saņemšanu, kā arī mazāk dažādu nesmuku ar regresa prasībām. Jo savādāk, kāda jēga apdrošināt savu atbildību, ja zaudējumus par avārijas izraisīšanu (te es nedomāju dzērumā vai narkotiku reibumā izraisītas avārijas) apdrošinātājs piedzen no apdrošināšanas ņēmēja. Diemžēl likumā joprojām saglabāta norma, ka apdrošinātāji neatlīdzina zaudējumus, kas radušies cietušā rupjas neuzmanības dēļ (nekonkretizējot, kas ar to domāts). Saskaņā ar Civillikumu: «Neuzmanība ir rupja, ja kāds rīkojas augstākā mērā vieglprātīgi un nevērīgi, vai mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša, vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam nezināmi.« Vai braukšana, pārsniedzot ātrumu par vairāk nekā 30 km/h pilsētā, vai krustojuma šķērsošana pie sarkanās gaismas, vai arī runāšana pa mobilo telefonu ir rupja neuzmanība vai nē? Nesaprotu, kāpēc likumā nav iespējams precīzi formulēt, kādā gadījumā var vērst regresa prasības un kādos nē! Tad nu, ņemot vērā nekonkrēto rupjas neuzmanības formulējumu likumdošanā, apdrošināšanas sabiedrības parasti izmanto savas regresa tiesības atkarībā no esošās tiesu prakses - kāpēc gan neizmantot iespēju samazināt savas izmaksas, ja likumdošanā ir nekonkrētība. Un tadā veidā arī rodas liela nepatika pret apdrošināšanas sabiedrībām, turklāt bieži vien kādas vienas sabiedrības nekorekta rīcība grauj priekšstatu arī par pārējām.