Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP) pamatīgi izlielījies, ka finansējums ceļu būvniecībai un remontiem pēdējo gadu laikā pieaudzis un palielināsies arī turpmāk. Tomēr pagaidām Latvijas autobraucēji par gludiem un ātriem ceļiem var tikai pasapņot.
Gludas šosejas - pagaidām tikai sapņos
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šogad ceļu remonta darbi ieplānoti apmēram 300 vietās visā valstī. Tiem atvēlēti 289,5 miljoni latu, no kuriem 100,5 miljoni ir ES fondu finansējums. Nākamgad valsts piešķirtos līdzekļus paredzēts palielināt līdz 220,7 miljoniem latu, bet ES - līdz 163,55 miljoniem latu (tātad kopā 384,25 miljonu latu). Taču šīs summas ir stipri nepietiekamas, lai ievērojami uzlabotu ceļu stāvokli. Pietiek vien atsevišķu posmu atjaunošanai, piemēram, valsts nozīmes ceļus paredzēts rekonstruēt tikai 48 kilometru garumā (ja neskaita ES Kohēzijas fonda finansētos lielos būvdarbus).
Maģistrāļu būvniecība kavējas A. Šlesers jau vairāk nekā divus gadus runā par to, ka tiks veidots valsts un privātās partnerības modelis, lai galvenos valsts ceļus pārveidotu par automaģistrālēm* vai ātrsatiksmes ceļiem**. Pirms diviem gadiem bija iecerēts pirmo ātrgaitas šoseju izveidot no Rīgas uz Jelgavu, bet pēc tam - no Rīgas uz Liepāju, Ventspili un Valmieru. Bija plānots, ka sagatavošanos Rīgas-Jelgavas maģistrāles būvniecībai pabeigs jau 2005. gadā, bet pērn varētu projektu īstenot. Taču nekas no tā nav īstenots. Šlesers izvairīgi atbild uz jautājumu par šīm iecerēm, sakot, ka vēlas runāt tikai par šogad paredzētajiem darbiem (nevis par 2010. vai 2012. plānotajiem).
Uzņēmuma «Latvijas valsts ceļi» valdes priekšsēdētājs Tālis Straume paskaidro, ka tagad vistuvāk būvniecībai esot Rīgas-«Sēnītes» ātrgaitas ceļa pilotprojekts. Patlaban speciālisti gatavojot iepirkuma dokumentus un maksāšanas nosacījumus. Šis process esot ļoti sarežģīts un varētu būt pabeigts augustā vai septembrī. Pēc tam varētu sākt domāt par būvniecību, bet vēl jārisina daudzas tehniskas problēmas (tostarp - jāizpērk visas zemes starp abām braukšanas joslām). Ja šis projekts izdotos, pēc līdzīga parauga varētu veidot maģistrāli Rīgas apvedceļa posmā Baltezers-Saulkalne, trešais ātrgaitas ceļš vestu no Rīgas uz Ķekavu.
Nākamais etaps būtu Ventspils šosejas posms no Jūrmalas līdz Ķemeriem, bet Rīgas-Jelgavas ceļa pārbūve «atbīdīta» tikai piektajā vietā. Šķiet, ka atkal izteikti kārtējie tukšie solījumi un automaģistrāles Latvijā tuvākajos gados neredzēt.
Vadītāju dusmas - pamatotas T. Straume RB atzīst, ka autovadītāju sašutums par sliktajiem ceļiem ir pamatots. Arī viņam braukšana pa Latvijas ceļiem sagādājot gan fiziskas, gan morālas mokas. Izskaidrojums ir viens - daudzus gadus ceļu remonti atstāti novārtā. Pēdējo divu gadu laikā, kad nauda piešķirta, visu nevar saremontēt. «Faktiski tā ir ceļu ekonomika. Tas, ko jūs redzat uz ceļa virsmas, parāda, cik jūs esat tajā ieguldījis naudu. Tas ir likumsakarīgi, un mēs kā profesionāļi par to brīdinājām ļoti sen - jau kopš 90. gadu vidus,» skaidro T. Straume. Arī ceļu noslogojums pieaudzis vismaz divkārt - 70. un 80. gados būvētie ceļi nav domāti mūsdienu kustības intensitātei. Tāpat būtu jāveido labi saredzams asfalta virsmas marķējums un labāka satiksmes organizācija. «Mūsu pašu kļūdas rada nepatīkamu atmosfēru - mēs nevis braucam pa ceļu, bet cīnāmies ar to,» atzīst amatpersona. Arī Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis paziņojis, ka ir pēdējais laiks pasludināt ārkārtas situāciju uz Latvijas ceļiem.
Akcīzes nodokli - ceļu remontiem Vissliktākajā stāvoklī šobrīd ir otrās šķiras valsts ceļi. Tie galvenokārt ir ar grants segumu un savieno nelielas apdzīvotas vietas. Lai varētu tos saremontēt, Satiksmes ministrija valdībai ieteiks palielināt degvielas akcīzes nodokļa daļu, kas tiek ieguldīta ceļu uzturēšanā. Šogad šim mērķim paredzēts izmantot 65% nodokļa ieņēmumu, un Ministru kabinets bija ieplānojis līdz 2010. gadam pakāpeniski palielināt šo daļu līdz 80%. A. Šlesers vēlas šo procesu paātrināt un 2010. gadā Latvijas ceļos ieguldīt pilnīgi visu par degvielu saņemto akcīzes nodokli.
Pret šo ieceri pagaidām samērā skeptisks ir finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP). Viņš saka, ka jautājums jāizvērtē, gatavojot nākamo trīs gadu valsts budžetu. Jāpārdomā, vai šī nauda nav vajadzīga citiem mērķiem, pirmām kārtām jau pašas Satiksmes ministrijas vajadzībām (piemēram, dotācijām pasažieru dzelzceļa pārvadājumiem).
Grants segums bija un būs Tomēr Latvijas iedzīvotāji var nesapņot par sakoptiem asfaltētiem lauku ceļiem, kādi ir vecajās ES dalībvalstīs. Kā paskaidro A. Šlesers, valsts mazapdzīvotības dēļ grants ceļi Latvijā būs vienmēr. Noasfaltēs tikai tos, kur teritoriālās reformas rezultātā veidosies jaunie novadi, prioritāte būs vietām, kurās dzīvo vairāk cilvēku.
T. Straume skaidro, ka Eiropas standarti nav atbilstoši Latvijas apstākļiem un tai jādomā par saviem standartiem - to, kāda kvalitāte pieņemama, kāda ne. Šobrīd Latvijā ir 1200 kilometru pirmās šķiras ceļu ar grants segumu. Ja finansējums turpmāk nesamazinātos, tos varētu noasfaltēt 12 gados. Savukārt otrās šķiras grants ceļu kopgarums ir 12 tūkstoši kilometru, un visus tos noasfaltēt ir utopija. Galvenais būtu uzlabot tos, kuri vitāli nepieciešami iedzīvotājiem.
Speciālists piebilst, ka grants ceļu mīnusi ir grūta izbraukšana pavasarī un rudenī, kā arī putekļi. Pret abām šim negācijām iespējams cīnīties. Lai ceļi būtu izbraucami, jāatjauno ūdens novadīšanas sistēmas grāvji, kas «kolhozu ēras» gados aizbērti. Tas nešķiet grūti, taču atrokamo grāvju garums ir milzīgs. Tāpat jāseko, lai grants kārta būtu vismaz 15 centimetru bieza. Savukārt putekļu celšanos var novērst, iesedzot grantī hlorīdus, kuri tos piesaista. Šī metode jau izmantota vairākās vietās Latvijā. Var arī noblietēt grants segumu un apstrādāt ceļu ar bitumena emulsiju. Tā tas jau izdarīts, piemēram, posmā Alsunga-Jūrkalne. Ja ceļu remontiem piešķirs lielāku finansējumu, šāda grants seguma apstrāde turpināsies.
* Automaģistrāles ir vairāku joslu ceļi ar sadalošo joslu un krustojumiem, kā arī apgriešanās vietām tikai divos līmeņos. Lēnas gaitas un vietējam transportam domātas nelielas joslas, kas atdalītas no pamatceļa.
Maksimālais ātrums uz maģistrālēm parasti ir 130 kilometru stundā. Latvijā pagaidām nav nevienas automaģistrāles.
** Ātrsatiksmes ceļos kreisos pagriezienus un apgriešanos veic tikai divlīmeņu krustojumos. Atsevišķās vietās var saglabāties viena līmeņa pieslēgumi labajiem pagriezieniem. Lēnas gaitas un vietējam transportam atsevišķas joslas nav paredzētas. Ātruma ierobežojums šādiem ceļiem - vismaz 110 kilometru stundā. Arī šādu ceļu Latvijā pagaidām nav.
Der zināt!
Lielākie remonta un būvniecības darbi šogad =Saulkrastu apvedceļa būvniecība - jāpabeidz 2008. gadā.
- «VIA Baltica» posma Skulte-Svētciems rekonstrukcija - jāpabeidz šogad.
- Ceļa Jēkabpils-Varakļāni rekonstrukcija - jāpabeidz 2009. gadā.
- Rekonstrukcija ceļa Ludza-Terehova posmā no Nirzas līdz Zilupes tiltam - jāpabeidz 2008. gadā.
- Rekonstruēs 11 tiltus, tostarp Gaujas tiltu uz Valmieras šosejas, Svētes tiltu uz ceļa Jelgava-Dobele-Annenieki un Dubnas tiltu pie Višķiem. Periodiskās uzturēšanas darbi paredzēti vēl daudziem tiltiem.
- Satiksmes drošības uzlabošanai būvēs gājēju tiltiņus Jaunolainē un Babītē.
- Visā Latvijā izveidos 20-30 kilometrus jaunu gājēju celiņu un ierīkos apgaismojumu.
- Rekonstruēs maģistrālās ielas Madonā, Ogrē, Jelgavā un Ventspilī.