Ko magnijs (Mg) labu dara organismam

Magnijs ir metāls, kas dabā brīvā veidā nav sastopams. Visizplatītākie magniju saturošie minerāli ir silikāti, piemēram, olivīns (Mg2Si04), karbonāti, piemēram, magnezīts (MgCOj) un dolomīts (MgCOj • CaC03), un minerāli, kas satur arī kāliju, piemēram, karnalīts (KC1 • MgCl2 • 6H20). Arī azbests un tai ir dabiskie magnija silikāti. Magnija sāļi izšķīdušā veidā ir okeānu un jūru ūdeņos, arī cietā dzeramajā ūdenī. Magnijs ir zaļajos augos esošā hlorofila sastā daļa. Nelielos daudzumos dažādi magnija savienojumi atrodami visu augu un dzīvnieku organismos. Pieauguša cilvēka organismā ir ap 25 g magnija dažādu savienojumu sastāvā.

Nozīmīgākie avoti uzturā

► diedzēti graudi;

► gaļa un aknas;

► jūras produkti (garneles, krabji, zivis);

► kāposti;

► lapu dārzeņi (lapu salāti, pētersīļu lapas, spināti u.c.);

► ogas un augļi (aprikozes, avenes, banāni u.c);

► pākšaugi;

► piena produkti (piena produktos, atšķirībā no augu valsts produktiem, magnijs atrodas cilvēka organismam viegli uzņemamā formā);

► pilngraudu produkti (attīrītu graudu milti zaudējuši -80% magnija);

► rieksti, mandeles.

Funkcijas organismā

Lielākā daļa magnija savienojumu atrodas kaulos un zobos. Magnijs ir arī mīkstajos audos - smadzenēs, muskuļu audos, vairāku dziedzeru sastāvā u.c., kā ari organisma šķidrumos. Tas ir koferments vairāk nekā 300 zināmās fermentatīvās reakcijās (glikozes metabolisms un enerģijas ražošana, taukskābju oksidēšanās, olbaltumvielu biosintēze organismā u.c.). Magnijs nepieciešams kalcija, fosfora, B grupas vitamīnu un C vitamīna darbībai organismā un veicina:

► zarnu peristaltiku;

► žults izdalīšanos;

► impulsu pārvadīšanu no nerviem uz muskuļiem un muskuļu darbību;

► mazina skābenskābi saturošo nierakmenu un žultsakmenu veidošanās varbūtību;

► paplašina asinsvadus un novērš to spazmas;

► nodrošina normālu sirdsdarbību un daudzus citus procesus.

Konstatēts, ka cilvēkiem, kas miruši no infarkta, magnija saturs asinīs bija par -40% zemāks nekā veseliem cilvēkiem. Magnijam ir ievērojama loma cilvēka imūnās sistēmas darbībā. Tas ir viens no faktoriem, kas organismā cīnās pret stresu un pret alerģijām, pasargā no radioaktīvā starojuma, regulē ķermeņa temperatūru, piedalās antivielu veidošanā.

Deva, deficīts, pārdozēšana

Ar pārtiku pieaugušam cilvēkam būtu jāsaņem 0,35 g šā makroelementa dienā. No uzturā esošā magnija uzsūcas 30-50%. Magnija deficītu novēro reti, parasti, lietojot dažus medikamentus, sakarā ar zarnu slimībām, alkoholismu vai nepareizu uzturu. Ja uzturā lieto daudz baltmaizes, makaronu, cukura, kafijas, treknas barības, kūku, alkoholisko dzērienu, diezgan droši var teikt, ka organismā trūkst magnija. Konstatēts, ka magnija deficītu izraisa arī stress. Deficīta pazīmes:

► sirds ritma traucējumi;

► ateroskleroze;

► uzbudinājums;

► bezmiegs;

► neadekvāta uzvedība;

► slikta atmiņa un slikta koncentrēšanās spēja;

► halucinācijas;

► krampji un trīces;

► nestabils asinsspiediens;

► aukstas rokas un kājas;

► zobu bojāšanās un nagu trauslums;

► svīšana naktī un noguruma sajūta no rīta;

► imunitātes pavājināšanās.

Magnija pārdozēšana iespējama ar uztura bagātinātājiem vai ārstniecības līdzekļiem, uzņemot >1 g dienā, ja ir traucēta nieru darbība. Pazīmes; sirds ritma traucējumi, nogurums, zems asinsspiediens, karstumi, muskuļu vājums, slāpes, nelaba dūša, vemšana, caureja.

Ārstnieciskā iedarbība

Magnijam kopā ar kalciju piemīt trankvilizatora īpašības. Magniju saturošus preparātus izmanto dažu sirds slimību ārstēšanai.