Brīdinājums!

Šo lapu nedrīkst atvērt, ja Tev vēl nav 18 gadu.

Man jau ir 18 Man vēl nav 18

2 vīrieši brokastīs («Ieraksts nimfomānes dienasgrāmatā»)

FOTO: kadrs no filmas

Nosūtu jums vienu no savas dienasgrāmatas ierakstiem — padalos [s:24660]Pārrakstu tieši no sava blociņa...

* * *

Viņa D&G aromāts vēl nebija pagaisis vējā no maniem garajiem, melnajiem matiem, un viņš vēl nebija iedevis man kaislīgu atvadu buču, skūpstu uz lūpām vai kakla, lai kārtējo reizi savā vīrišķīgajā balsī atkārtotu, cik ļoti atkal grib mani satikt un teikt: «Kad mēs atkal tiksimies...»

Bet man... Man, skatoties un viņa spīdīgo mersi, galvā bija doma: nav jau tā, ka man apnikuši šie mūžīgi zināmie teksti no tavas nerātnās mēles, bet varbūt šodien arī uztracināt savu blondo kaimiņu, tieši tāpat kā tevi katru reizi... Katru nākamo un vēl n-tās uz priekšu?

Vai šodien? Vai šodien arī mans simpātiskais kaimiņš būtu pelnījis nelielu sodu par to, ka nav bijis ciemos pie savas kaimiņienes — manis — un iztramdījis viņas darba dienas vakaru čillu pie TV ar vīna glāzi rokā?

Jā, lai viss būtu daudz saprotamāk un vienkāršāk... Tā bija kārtējā ceturtdiena... Rīts, kad visi posās uz darbu, tieši tāpat kā es... Zaļā tēja uz galda blakus datoram, no virtuves siermaizīšu smarža, nedaudz šokolādes garšu kārpiņu uztracināšanai, matu putu, lūpu spīduma, zeķes ar mežģīņu maliņu. Augstpapēžu kurpītes, kuras kāds vīrietis dēvēja par varžu duramajiem, bet viņš nebija tik daudz vērts, lai šodien runātu par viņu visa stāsta garumā...

Jā, domas par kaislīgu seksu rīta agrumā mani darīja gluži nevaldāmu — tāds nemiers, ka ik pa laikam likās: vīrieti, ienāc pa manām istabas durvīm un sodi mani par tik grēcīgām domām manā galvā... Sodi!

Turpināju baudīt tēju, niekojos ar šokolādi un runājos pa mobilo ar Lielisko. Šādi es viņu dažkārt dēvēju. Varbūt tāpēc, ka viņa ausīm tas bija tīkami, bet varbūt tāpēc, ka arī man tas likās tīri OK, lai nebūtu jāņaud: kaķīt, mincīt... lalalaa...

Te nu viņš bija... Jau klāt un pie manām istabas durvīm... Pašā rīta agrumā ar saldējumu, šampi un godīgu skatienu, domādams, ka es nezinu, kas zem tā visa slēpjas...

... viņa rokas brīvi un netraucēti sāka kārtējo izpēti, viņa acis nerātni skatījās un klusībā teica: man vienkārši gribas Tevi pamatīgi... Bet rokas turpināja glāstīt manu ķermeni, kairinot visas slēptākās vietiņas, un mani pirksti sniedza pamācošu piemēru, ko es gribu tieši šorīt, tieši tagad.

Ķermeņi tik tuvu, ka man gribējās izkliegt: ir grēks neizmantot kaislīgus skūpstus, bet viņš atkal nodevās kacināšanai... Tas nudien viņam sanāca tik labi, ka reizēm es kusu un mani vajadzēja likt saldētavā.

Bet šoreiz, šoreiz es teicu... Stop! Kamēr es tev pasniegšu tēju, tev būs vienkārši mani jāvēro... Lieliskais apsēdās krēslā. Piegāju pie viņa, iesēdos klēpī ar seju pret viņu, stingri balstoties uz kājām, iecirtu savus nadziņus viņa plecos un liku gan viņam, gan viņa draudziņam sajust to, ka tēja būs vēlāk...

Sagrābis manu tvirto dibentiņu, viņš gribēja to izbaudīt vēl un vēl. Noliecoties uz priekšu un kustinot dibentiņu, viņš iekļuva dziļāk un dziļāk... Un es tikai varēju izbiedēt kaimiņus kārtējo reizi, esot ļoti skaļa. Cik lieliska lieta šajā pasaulē ir vecā, labā poza, kad sieviete var vīrieti un viņa draudziņu padarīt kā Etnas vulkānu...

... Mmm ņamm, paldies par brokastīm! Kaut arī vēlējos dubultās, es tev tās pieprasīšu nākamreiz vēl!

Atzīstos un saku, ka man patīk ļauties baudai, un kāpēc gan nebaudīt?

... Ja par kaimiņu... Kad Lieliskais bija aizvadīts, viņa kaislīgais pēdējais skūpsts izbaudīja manu kaklu, jo šķita, ka iekodīsies kā izbadējies suns, un mašīnas kaucošās riepas turpināja drifta sezonu, manu prātu atkal plosīja blondais kaimiņš.

Vienkārši piezvanīju pie viņa durvīm un aiz rokas ievilku istabā. Un par viņa atrašanos gultā varu teikt to, ka viņa šoks un samulsums šoreiz dominēja pār viņa gribēšanu, kaut arī pats un viņa draudziņš bija saucams par guļošā suņa skaļo rējienu: «Gribu, bet man bail dabūt pa kaklu, jo tu esi mana kaimiņiene, maita, kura mani ievilkusi savos apartamentos, pat nezinu īsti, kādā veidā...»

Es biju četrrāpus, lai manam kaimiņam būtu kārdinošs skats uz manu dibentiņu un viņa galvā domas būtu vērstas tikai uz mani... Lēnām noliecoties uz priekšu, apgūlos uz vēdera, viņš atspiedās pret mani, atbalstoties uz plaukstām. Savas kājas sakļāvu cieši kopā, lai radītu lielāku berzi, kas vēl vairāk pastiprināja baudu, un virzīju dibentiņu uz viņa iegurņa pusi... Uz priekšu un atpakaļ sinhroni viņa kustībām...

Dienas atzinums: divi vīrieši brokastīs ir daudz veselīgāki nekā divas līdzpaņemtas siermaizes uz darbu!

* * *

http://www.sexystyle.lv/

Stāstiņu iesūtīšanas termiņš — 26. maijs (ieskaitot). Erotiskākos dienasgrāmatas ierakstus publicēsim kanālā «Viņš & Viņa». Uzvarētājus paziņosim 29. maijā. Jūsu stāstiņus vērtēs un uzvarētājus noteiks žūrijas komisija. Balvas būs sešas: trīs dāvanu kartes 25 latu vērtībā no erotisko preču interneta veikala «SexyStyle.lv» un trīs ielūgumi (divām personām) uz filmu «Nimfomānes dienasgrāmata».

vins.vina@apollo.lv

Uz augšu