Brīdinājums!

Šo lapu nedrīkst atvērt, ja Tev vēl nav 18 gadu.

Man jau ir 18 Man vēl nav 18

Uz svešiniekiem 13. bauslis neattiecas («Ieraksts nimfomānes dienasgrāmatā»)

FOTO: Jānis Knāķis

Turpinām publicēt konkursa «Ieraksts nimfomānes dienasgrāmatā» labākos iesūtītos stāstus.

---------------------------

Es pamodos un izstaipījos. Fonā kārtējo reizi nopīkstēja telefons. Skaņa bija kaitinoša — pat ļoti. Piecēlos un nodrebinājos, kad vēsais gaiss saskārās ar ādu. Sāku meklēt telefonu istabā, kurā valdīja absolūts haoss.

Parasti šeit tā neizskatījās, bet, kad tuvojās sesija, ikdienišķās sadzīves lietas zaudēja nozīmi. Mobilo uzgāju jakas kabatā. Displejs ziņoja, ka esmu saņēmusi trīs jaunas SMS. Tie bija atgādinājumi no Mārča par pasākumu, uz kuru (kaut kādā prāta apmulsumā) biju piekritusi atnākt. Klusi ievaidējos un uz mirkli sastingu. Biju plānojusi visu dienu gulēt, bet, tā kā nevaru ciest cilvēkus, kuri nepilda solījumus, zināju, ka tomēr iešu.

Savācos un sāku pārdomāt, ko vilkt mugurā. Klusām iespurdzos. Parasti es tik cacām raksturīgi neuzvedos, bet mēnesī bija dažas dienas, kad tas pēkšņi likās aktuāli. Meklējot iemīļotos džinsus, domāju par to, cik fascinējoši dzīvnieciski tomēr ir cilvēki.

Stereotipiski sarkani lakoti nagi, džinsi — tik saplēsti, ka jebkuru puritāniskāku kundzīti iedzītu depresijā, melns krekliņš ar milzīgu izgriezumu un izspūruši mati. Es uzsmaidīju savam attēlam spogulī. Man bija tiešām žēl savu draugu vīriešu. Viņiem noteikti bija grūti dienās, kad manu uzvedību noteica hormoni, jo, neraugoties uz to, es tomēr ievēroju 13. bausli — tev nebūs pārgulēt ar saviem draugiem.
----------------

Tekila, mūzika un mana iemīļotākā blondīne, un es jau lidoju. Izmantojot alkohola sniegto brīvību, dejas vidū sāku skūpstīt viņas kaklu. Lēnām un nesteidzīgi, ļaujot sev un skatītājiem izbaudīt notiekošo. Viņa ievaidējās, un es pasmaidīju. Sajutu, kā viņas lūpas sameklē manējās, bet ne pēc tā es alku. Kāpēc gan sievietes ir tik sasodīti maigas?

Atvēru acis un saskatījos ar VIŅU. Viņš ar interesi vēroja mūs dejojam. Labās ziņas — es viņu nepazinu. Sajutu vēderā tirpiņas, jo uz svešiniekiem 13. bauslis neattiecas. Kad pēc dejas devos uzpīpēt, zināju, ka viņš sekos.

Ar viņu bija viegli sarunāties. Un, kad pēc brīža viņš mani uzaicināja pastaigāties, likās, ka es varētu sākt skaļi murrāt. Mēs negājām tālu. Parciņš mistiskas valsts iestādes priekšā dažus kvartālus tālāk likās piemērota vieta.

Smaidot piegāju pie koka zālāja vidū un tajā pašā brīdī sajutu viņa rokas uz saviem gurniem. Sajūta bija... Aizvēru acis un ļāvu tām meklējoši slīdēt zema krekliņa, pār vēderu un tad pār krūtīm. Bet es alku pēc kā cita. Pagriezos un vienlaikus sāpīgi iekodu viņa kaklā, un iecirtu nagus mugurā. Viņš instinktīvi sagrāba mani aiz matiem un parāva atpakaļ. Tomēr viņš bija sapratis, ko es ar to gribēju pateikt.

Joprojām neatlaižot manus matus, viņš sāka mani brutāli skūpstīt un tad drāzt ar mēli mutē, ar otru roku rupji caur biksēm glaudot lūpiņas un klitoru. Es vairs nevarēju izturēt un sāku klusām smilkstēt, lūdzoties pēc kā vairāk. Man nevajadzēja gaidīt ilgi. Viņš norāva manas bikses, un jau nākamajā mirklī es sajutu viņu sevī. Viņa roka aizspieda manu muti, jo es kā prasti uzvedos sasodīti skaļi un es vairs nebiju spējīga domāt.

Es beidzu, pirms beidza viņš.

Uz augšu