Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/10149999t1hea24.jpg)
Vasaras sākums ir laiks, kad sākas aktīvā atpūtas sezona, tāpēc raidījums «Vides fakti» kopā atbildīgo dienestu pārstāvjiem veica nelielu izbaucienu pa Baltzeru, Ķīšezeru, Dūņezeru un Daugavu.
Sākām ar likteņupi, jo agrāk vietējie iedzīvotāji mums sūdzējās, ka atsevišķi privātmāju apsargi dzenot viņus prom no krasta. Sākumā piestājām pie kompānijas «Greiss» īpašnieka Nikolaja Kočejevska privātmājas. Apsargs negribīgi atzina: ja esot vēlme pārvietoties gar krastu, nevienu makšķernieku vai laivotāju prom viņš nedzenot. «Varot arī atslēgt vārtiņus žogā, laipni lūdzu!» Tikai brīdī, kad mēs gribam doties gar krastu tālāk, atslēga izrādās sarūsējusi un atslēgt vārtiņus apsargs nevar…
Daudz labāk mums neklājās arī pie kompāniju «Felix Holding» miljonāra Valērija Igauņa un Aivara Ločmeļa privātīpašuma. Žogs līdz pat ūdenim, bet tālāk arī suņi.
Otrā Daugavas krastā «Itera Latvija» īpašnieka Jura Savicka īpašums. Te viens no zivju inspektoriem, naktī tuvojoties krastam, izdzirdējis apsarga brīdinājumu. Kad inspektors turpinājis airēt, atskanēja brīdinājuma šāvieni gaisā. Arī mūs apsargi sagaida agresīvi un uzreiz dzen prom, sakot, ka privātīpašumā atrasties aizliegts. Juris Savickis pa tālruni atzina, ka tauvas josla, viņaprāt, īpašniekiem jāievēro, tikai dažreiz ieklīst bomži, un tie jātriec prom…
Dūņezerā pie Parex bankas darbinieku īpašuma novilktā žoga augstums ir nedaudz virs ceļiem. Saimnieks skaidro, kas tas domāts kaimiņu sunim, bet makšķernieki esot ļoti gaidīti un pa tauvas joslu varot staigāt droši. Lielas pārliecības nav, īpaši redzot apsargu, kurš pirmais atnācis noskaidrot, ko īsti mēs gribam?
Baltezerā tauvas joslas pārkāpumi vēl uzskatāmāki. Pie vienas mājas makšķernieku Egonu Simsonu ar kompāniju sargs no krasta dzina prom ar automātu. Te, ar laivu piestājot pie jebkuras lepnākas privātmājas, pretī steigsies bruņots apsargs. Mūsu ierašanos viens no viņiem komentēta īsi: «Njeponjal (nesapratu)».
Privātīpašnieki apgalvo, ka monētai ir arī otra puse. Atpūtnieki trokšņo, iedzēruši demolē krastā esošās mantas un aiz sevis atstāj atkritumus, tāpēc viņi privātīpašumu tauvas joslā neesot vēlami.
Miljonārs Jūlijs Krūmiņš uzskata, ka pie lielajiem ezeriem atsevišķi pašvaldībai piederoši posmi jānodod apsaimniekot privātīpašniekiem. Viņi atbildētu par kārtību, autostāvvietām, tualetēm, pludmali un par to prasītu nelielu samaksu. Pagaidām nav ne tualetes, ne atpūtu vietas un tauvas joslu privātīpašnieki ievēro, kā grib. Vietām žogs līdz pat ūdenim, citur gar krastu skraida dusmīgi suņi. Problēma pirmām kārtām jārisina pašvaldībām, kuras vislabāk pārzina situāciju uz vietas. Arī vides dienestiem jāveic aktīvāki reidi un jāsoda pārkāpēji. Tikai panākot cieņu pret likumu, būs iespējamas izmaiņas privātīpašnieku attieksmē pret tauvas joslu.