Šis ir patiess izraksts no manas Nimfomānes dienasgrāmatas...
Lai biksēs būtu miers... («Ieraksts nimfomānes dienasgrāmatā»)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
27. jūlijs
Kā tā var būt, kad tu esi sarunājusi randiņu, bet puisis sakautrējas un izvēlas par labu kolēģim, kuram vajag palīdzēt salabot mašīnu?! Ak, tie tehniskie vīrieši!!!
Nu neatnāks viņš, varbūt atnāks cits? Kur ir mani zīda svārki? Tie smukie, kurā mans dupsis izskatās karaliski izaicinošs, visu acu skatus piesaistošs.
Karstais tramvajs mani ved Vecrīgas virzienā. Pa logu pūš viegls vējiņš, kas šūpo manus blondos matus vējā. Vasara. Es tevi mīlu...
Es eju, eju pilnīgi bezmērķīgi, un kaut kas mani ved uz universālveikalu, pie puišiem — pārdevējiem. Tur ir viens tāds tehnoloģiju veikals, kur tādi strādā, pazīstu tur dažus. Satieku Ivaru, viņam ļoti smuka meitiņa. Un — ko es redzu? Kadru maiņa, un jauns pārdevējs. Tāds tumšs, ar trīsdienu bārdiņu, muskuļotām rokām. Smuks bez gala.
Prieks iepazīties. Leila, Normunds. Mhm, jauki. Ko vakarā? Ā, neko. Mmmmm. Jā, burvīgi — mēs brauksim skatīties filmas pie draugiem — nu jau maniem jaunajiem draugiem.
Kino, protams, šai vakarā man bija stipri mazsvarīgs — man bija vajadzīgs viņš un gultā... Tādā šauriņā gan, bet tas neliedz uzsēsties jāšus un uzvesties ne visai klusi, kaut kaimiņi tepat aiz durvīm.
Nu kā tā var — man iekoda skudra! Tieši tajā brīdī, kad es guļu uz muguras un izjūtu pilnībā viņu sevī. Cik smieklīgi, nu tāda jau ir tā vasara, kad logi un durvis vaļā...
Rīts, tāds skurbinošs, skrienu pāri sešām joslām, lai tiktu uz sabiedrisko transportu, nav sajēgas, kur atrodos. Braucot mājup, pie sevis domāju: bāc, kāda patiesība, taisnība, ko toreiz par mani teica viens no maniem dzīves vīriešiem — tu tak esi riktīga nimfomāme! — ja nedabūji vienu, skrien pie nākamā, lai tikai biksēs būtu miers...
2. augusts
Satieku puisi otrreiz. Protams, sekss.
13. septembris.
Puisis mani uzaicina uz tikšanos. Notika vienkārša saruna, kurā mēs izrunājāmies kā labākās draudzenes — kāds viņš ir gultā, kāpēc viņu nesen esot pametusi ļoti skaista meitene, kas viņā ir tāds, kas varētu meitenes atbaidīt. Nu parunājāmies. Vienkārši un bez seksa. Promejot puisis pateica paldies, ka nebiju lepna un atnācu, es — paldies, ka uzaicināji.