Ir tāda jauka pirātu grāmata puikām par kapteiņa Pītera Blada piedzīvojumiem. Cita starpā tajā tiek stāstīts arī par to, kā galvenajam varonim, lielgabalu stobrus snaikstot, ik pa laikam uzmācas atriebības alku mākts spāņu pusadmirālis, taču nabaga spāņu grands atkal un atkal dabū pa biksēm, līdz beigu beigās Bladam nākas vien šim ieteikt labāk braukt mājup uz Spāniju un nodarboties ar kaut ko citu, ko viņš, kazi, pieprot labāk par jūras kariņiem.
Pēc tam kad, virtuālām fanfarām un pašslavināšanās vārdiem skanot, nule tika publiskots «ilgi gaidītais» laikraksta «Diena» veidotais jau piektais «reputācijas tops», ļoti gribētos tā veidotājiem un pašslavinātājiem ieteikt kaut ko līdzīgu. Protams, ne jau nu obligāti doties uz Spāniju, bet noteikti — nodarboties ar kaut ko, kas sanāk labāk par reputācijas mērīšanu.
Ja esat pamanījuši, tradicionāli šis tops tiek sagaidīts ar mediju, ekspertu un uzņēmēju piesardzīgi diplomātisku klusēšanu — nu, protams, ja neskaitīt pašas «Dienas» fanfaras. Iemesli, ja vēlamies būt atklāti, savā būtībā ir visnotaļ prozaiski: vēl nav piemirsušies laiki (nu, teiksim, pirms gadiņiem desmit), kad «Dienas» publikācija patiešām varēja celt vai gāzt — atkarībā no medija un tā vadības jaunākajiem principiem, kārtējām simpātijām vai vienkārši tobrīdējās noskaņas.
Līdz ar to caurmēra latvju uzņēmums un caurmēra eksperts, drošs paliek drošs, paliek pie klusēšanas zelta. Un tā nu «reputācijas tops», tā veidotājiem tajā neko būtiski nemainot, mierīgi aizripo jau piekto gadu — kaut veselas virknes iemeslu dēļ šis reputācijas greizais spogulis vai parodija patiesībā būtu pelnījis nosaukumu «ķepuļeputācijas tops» vai varbūt vienkārši «ķepuļeputops».
Kāpēc tik asi? Īsumā paskaidrošu. Reputācija tātad, ja mums labpatīk izmantot klasisko Latviešu literārās valodas vārdnīcas definīciju, ir «sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kā (piemēram, uzņēmuma, pasākuma, arī produkcijas) derīgumu, vērtīgumu, nozīmīgumu». Viss skaidrs, vai ne? Neviens neiebilst? Uzņēmuma reputācija tātad ir tas, kā liela daļa sabiedrības konkrēto uzņēmumu vērtē.
Taču «Dienas» «ķepuļeputācijas tops» mums mēģina iestāstīt kaut ko pilnīgi citu — ka uzņēmuma reputācijai, lūk, esot ļoti mazs sakars ar to, kā šis uzņēmums un tā pārstāvji kopumā uzvedas, kā tas izturas pret «Dienas» tik bieži vietā un nevietā pieminētajām sabiedrības interesēm, kāda ir tā produkcija un pakalpojumi, kā tas izturas pret nepieciešamību dalīties savos ienākumos ar šo pašu sabiedrību, kurā veidojas uzņēmuma reputācija.
Vēl vairāk, ar sava «darba» (kuru jau minēto iemeslu dēļ nevienam lāgā negribas novērtēt tā, kā tas pelnījis) rezultātiem «ķepuļeputācijas topa» veidotāji Latvijas atlikušajiem uzņēmumiem un uzņēmējiem borē: jūs varat būt nesaimnieciski uz nodokļu maksātāju rēķina, jūs varat plēst saviem klientiem deviņa ādas, jūs varat nonākt uz bankrota sliekšņa, jūs varat spļaut virsū visiem, kam ienāk prātā (nu, protams, izņemot pašu «Dienu»), — un nekas jūsu reputācijai nekaitēs, ja vien jūs būsiet pietiekami atpazīstami, tas ir, gada laikā būsiet cēluši pietiekamu troksni vai vienkārši būsiet bijuši pietiekami lieli, lai mēs jūs pamanītu.
Te būs daži konkrēti piemēri.
Vai jūs zināt, ka mums visiem tik labi zināmajai Parex bankai saskaņā ar «ķepuļeputācijas topu» ir labāka reputācija par tekstiluzņēmumu «Lauma Lingerie», «Liepājas metalurgu» un «Viesnīcu Latvija», par tādiem reputācijas nīkuļiem kā «LG Electronics» un «Valmieras stikla šķiedra» nemaz nerunājot?
Vai jūs zināt, ka visi pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» «jociņi» ar gandrīz nepārtrauktiem skandāliem, izsaimniekošanu un slaveno «e-talonu» ļāvuši uzņēmuma reputācijai «ķepuļeputācijas topa» radītāju skatījumā būtiski augt? Pirms gada uzņēmums topā bija 72. vietā, šogad — jau 58.
Vai jūs zināt, ka «Preiļu siers» un «Valmieras piens» medijos ir regulāri lamāti gan saistībā ar piensaimnieku «spīdzināšanu», gan saistībā ar saviem īpašniekiem un to savdabīgo uzvedību, bet abu uzņēmumu «ķepuļeputācijas» vieta topā gada laikā ir kāpusi? No 113. uz 106. vietu «Preiļu sieram» un no 34. uz 23. vietu «Valmieras pienam».
Vai jūs zināt, ka visu pagājušo gadu skaļi vēstīts par gaļas pārstrādes uzņēmuma «Triāls» maksātspējas problēmām, struktūrvienību slēgšanu, parādiem valsts budžetam un darbinieku atlaišanu, bet «ķepuļeputācijas» topā kompānija atrodas pirmajā simtniekā, krietni augstāk par visādiem tur «Reatoniem», «Cemeksiem» un «Latfudiem»?
Vai jūs zināt, ka pusizputējušais «Nelss», kas pērn naski slēdza ciet veikalus, atlaida darbiniekus un no piedāvājuma viedokļa bija vienkārši katastrofāls, ir par «Triālu» vēl krietni augstākā «ķepuļeputopa» — 70. — vietā? Tas ir par trim vietām augstāk nekā Latvijas lielākajam eksportētājam «Latvijas finieris», kura reputācija saskaņā ar «ķepuļepotāju» pētījumu gada laikā nobraukusi uz leju par 22 vietām (atšķirībā no jau pieminētās «Rīgas satiksmes» 14 vietām uz augšu).
Vai jūs zināt, ka labākais veids, kā uzlabot savu reputāciju, «Dienas» izpratnē ir piedalīties Dienvidu tilta celtniecībā? To uzskatāmi pierādījusi saraksta jaunpienācēja — akciju sabiedrība «Latvijas tilti».
Visiem tiltu nesanāk? Tad atsakieties no saviem kultūras atbalsta projektiem, atlaidiet nevajadzīgos darbiniekus un vienkārši palaidiet savu priekšnieku runāt medijos — jo vairāk, jo labāk, un pēc būtības vienalga, kāds ir runāšanas saturs. Un lai tak jūs lamā interneta portālos un kur tik vēl ne — tik un tā jūsu reputācija «ķepuļepotāju» skatījumā kāps tāpat kā SIA «Latio» — gada laikā kāpiens no 111. uz 99. vietu.
Un tā tālāk, un tā tālāk. Nemaz nerunāsim par tādiem sīkumiem kā «Dienas» «ķepuļepotāju» spēju bez kādiem kompleksiem vērtēt reputāciju vienlaikus gan brendiem/zīmoliem, gan uzņēmumiem: piemēram, topā vienlaikus ir vērtēta reputācija gan uzņēmumam «Palink» (veikalu «IKI» īpašnieks), gan veikalu tīkla zīmolam «Mego» (jo «Mego» veikalu operators patiesībā ir uzņēmums «Baltstor», ko «ķepuļepotāji» nav «pamanījuši»)...
Protams, uz to visu var atbildēt: lai tak cilvēki izklaidējas, kā vēlas, turklāt šo rindu autors varētu pirmām kārtām paskatīties pats uz savu miljonāru sarakstu vai vēl ko tamlīdzīgu.
Jā, atbilde gluži normāla, taču norādīšu uz divām lietām. Pirmkārt, nepatīkami, ka šis «ķepuļepojums» uzskatāmi parāda to, kas vispār pēdējos gados noticis ar «Dienu», kura no bieži vien nopietnas, bieži vien cienījamas un valstiski domājošas, bieži vien līdz tam nezināmas lietas gaismā ceļošas avīzes pārvērtusies par to, kas tā ir pašlaik — tabloīdformāta izdevumu, kura izpratnē svarīgākais, kas notika, piemēram, aizvadītās nedēļas nogalē, ir nederīgo mantu «garāžas izpārdošana»...
Protams, ja tik īpatns ir skats uz lasītāja vēlmēm un sabiedriskajām norisēm, nav brīnums, ka arī reputācijas vietā tiek izmērīta «ķepuļeputācija» — kaut kāds atpazīstamības un skandalozitātes krustojums, to mēģinot nomaskēt ar greznu aprēķinu formulu un garu ekspertu uzskaitījumu. Taču tagad šis daudzējādā ziņā bankrotējušais laikraksts sabiedrībai mēģina iestāstīt, kas tas tāds — izcila uzņēmuma reputācija. Un bažas rada tas, ka pietiekami daudzi uzņēmumi šo reputācijas pornogrāfiju var uztvert nopietni un izspriest: ja reiz tiem tur no «Rīgas satiksmes» un «Pareksa», un piena pārstrādes uzņēmumiem viss iet cauri, kāpēc mums šajos grūtajos laikos saspringt ar kaut kādu tur labdarību, sponsorēšanu, sociālo atbildību un ko tik vēl ne? Re, re, īstā reputācija tak rodas no trokšņa un māgas lieluma...
No savas puses varu vienīgi izteikt cerību, ka, kaut arī klusējot, lielākā daļa uzņēmēju tomēr sapratīs, ko ir vērta izmērītā «ķepuļeputācija» un ka dažādas «Svedbankas», «Latvijas finieri» un līdzīgie šā gada «zaudētāji» drīzāk var būt laimīgi par savas «ķepuļeputācijas» samazinājumu.