Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/10157846t1hde8b.jpg)
Līdz ar ekonomikas lejupslīdi Latvijā ir aktualizējusies kredītu atmaksas problēma. Iedzīvotāji zaudē darbu vai būtiski samazinās viņu ienākumi, līdz ar to arvien grūtāk ir nomaksāt gan komunālos maksājumus, gan kredītus – kā patēriņa, tā hipotekāros. Un arvien vairāk cilvēkiem nenomaksātie kredīti summējas, kā rezultātā viņi nonāk tā saucamajā «melnajā» sarakstā». Šoreiz skaidrosim, kas tas ir par sarakstu, iemeslus, kādēļ tajā var tikt reģistrēts, vai iespējams šo ierakstu dzēst.
«Tāda publiska «melnā saraksta» nemaz nav, bet ir Latvijas Bankas (turpmāk - LB) Kredītu reģistrs, kur ir reģistrēti visi cilvēki, kas ir aizņēmušies naudu, iegādājušies preces uz nomaksu, galvojuši par saistību izpildi un tamlīdzīgi. Šajā reģistrā ir sadaļa, kurā tiek fiksēts, vai cilvēks pilda savas kredītsaistības. Nosaukums «melnais saraksts» acīmredzot ir tautas mutvārdu folkloras vai parādu piedzinēju radīts apzīmējums, lai «atsistu» parādniekiem jebkādu vēlēšanos kļūt par nemaksātājiem un iekļūt «melnajā sarakstā»», skaidro Latvijas Kredītņēmēju apvienības (turpmāk LAKRA) konsultante zvērināta advokāte Intra Brūvere.
Savukārt Kristīne Jakubovska, AS «Swedbank» Preses sekretāre, skaidro: «Pastāv dažādas datu bāzes, bet pamatā izdala divas. Vienas ir inkasso kompāniju datu bāzes, kurās klients nonāk, ja aizdevējs ir nodevis lietu parāda piedziņai. Nokļūšana šajās bāzes, kā arī ieraksta izņemšana un anulēšana ir atkarīga no katras inkasso kompānijas. Otrs ir LB Kredītu reģistrs, kurā tiek uzkrāta informācija ne tikai par kredītņēmēju saistībām, bet arī kredītņēmēju kavējumiem.» Piemēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) kā plašākos un nozīmīgākos kredītinfomācijas reģistrus min «Creditreform Latvija» un «BaltRisk».
LB Kredītu reģistrs darbu sāka 2008. gada 1. janvārī, nodrošinot informācijas par aizņēmējiem un aizņēmēju galviniekiem, saistībām un to izpildes gaitu vākšanu, centralizētu uzkrāšanu, glabāšanu un sniegšanu Kredītu reģistra dalībniekiem, FKTK, LB un pašiem aizņēmējiem (fiziskām un juridiskām personām).
LB Kredītu reģistrs satur sekojošu informāciju:
1) ziņas par aizņēmēju un aizņēmēja galvinieku,
2) ziņas par saistībām,
2) ziņas par saistību atlikumu kalendārā ceturkšņa beigās,
3) parādnieka informāciju,
5) informāciju par labotajām un anulētajām ziņām,
6) informāciju par ziņu pieprasījumiem.
Būtiski - Kredītu reģistrā tiek vāktas ziņas par visu veidu kredītiem (hipotēku kredītu, kredītu patēriņa preču iegādei, norēķinu karšu kredītu, finanšu līzingu, kredītu apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, operatīvo līzingu un faktoringu u.c.), sniegtajiem galvojumiem un citām saistībām.
Bankām ir pienākums 5 darba dienu laikā sniegt Kredītu reģistram ziņas par klienta un galvotāja (ja tāds ir) kredītsaistībām, kā arī parādsaistībām, ja līgumā noteikto maksājumu kavējums ir ilgāks par 60 kalendārajām dienām un kavēto maksājumu summa, tai skaitā kavējuma procenti un līgumsods, ir vismaz 100 LVL vai šīs naudas summas ekvivalents ārvalstu valūtā.
Informācija LB Kredītu reģistrā paliek uz mūžu, taču, ja kredītņēmējs veicis parāda apmaksu, tad banka 5 darba dienu laikā tajā veic ierakstu norādot datumu, kad klients ir pilnībā sedzis kavēto summu, par kuru ir veikts kavētā maksājuma ziņojums.
LB sniegtā informācija liecina, ka 2009.gada 31.martā Kredītu reģistrā bija ziņas par 874 930 personām, tajā skaitā par 121,9 tūkstošiem personu, kam bija vismaz 1 maksājumu kavējums vai būtisks kredītlīguma pārkāpums, kas ir par 2,4% vairāk nekā 2008. gada beigās.
No 121 897 personām, par kuru maksājumu kavējumiem vai pārkāpumiem iesniegtas ziņas, 42 998 (40,7%) maksājumu kavējumu vai pārkāpumu ziņojumu iesniegti par citiem kredītiem patēriņa preču iegādei, 40 515 (33,2%) - par norēķinu karšu kredītiem, 10 439 (8,6%) - par finanšu līzinga darījumiem, 10 320 (8,5%) - par kredītiem mājsaimniecībai mājokļa iegādei, būvniecībai, rekonstrukcijai, remontam, kas izsniegti pret hipotēku, un 1645 (1,3%) - par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas regresa prasībām.
LAKRA konsultante zvērināta advokāte Intra Brūvere uzskata: «Iekļūšanu «melnajā sarakstā» nevajadzētu uzskatīt par pasaules galu. Diemžēl pašreizējā ekonomiskā situācija valstī ļoti daudziem cilvēkiem «sabojās kredītvēsturi», jo objektīvu apstākļu dēļ cilvēkam vienkārši nepietiek naudas visu maksājumu veikšanai.»
«Tā ir šī brīža realitāte, ar kuru saskārušies gan valsts, gan privātā sektorā strādājošie, kas zaudējuši darbu un ienākumus. Šiem cilvēkiem būtu jāuztraucas nevis par iekļūšanu tā dēvētajā «melnajā sarakstā», bet gan par to, lai, piemēram, nenomaksāts auto līzings neapdraudētu privatizēto vai citādā veidā iegūto dzīvokli un tamlīdzīgi. Iespējams, līdz gada beigām par kavētājiem un nemaksātājiem būs kļuvuši tik daudzi cilvēki, ka «melnajam sarakstam» vairs vispār tuvākā nākotnē nebūs nozīmes», atzīst I. Brūvere.
Starp citu, LAKRA konsultante uzver, ka par iekļūšanu kredītinformācijas reģistros šobrīd būtu jāuztraucas arī tiem cilvēkiem, kas nav kavētāji vai nemaksātāji – prakse pierāda, ka nemaksātāju skaits bieži pieaug dažādu kļūdu, neprecizitātes vai paviršības dēļ. Līdz ar to bieži rodas situācija, kad parādu piedzinēju «melnajos sarakstos» iekļūst cilvēki, kuriem nenokārtotu parādsaistību nemaz nav.
Tāpēc I. Brūvere atgādina, ka jebkurš cilvēks var uzzināt savu parādsaistību apmēru un statusu LB Kredītu reģistrā. «Ja reģistrā uzrādās informācija par nepildītām parādsaistībām, tad cilvēkam noteikti ir rakstiski jāvēršas pie uzņēmuma, kam viņš it kā ir parādā vai pie parādu piedzinēja, kurš ir pilnvarots atgūt parādu, un kopiju informācijai ir iespējams nosūtīt arī Latvijas Bankai. Jāņem vērā, ka šādi jārīkojas gadījumos, kad nepamatotu parādu Jums prasa atgriezt arī parādu piedziņas uzņēmumi, kuri ir izveidojuši savus privātos «melnos sarakstus. Iesniegumā Jums ir jālūdz labot reģistrā esošie dati un jāpierāda, ka maksājums ir veikts,» iesaka LAKRA konsultante.
«Diemžēl ir bijuši gadījumi, kad persona dažādu iemeslu dēļ var tikt neizņemta no parādnieku reģistra. Šādos gadījumos cilvēkam neatliek nekas cits kā tiesāties. Tā kā šobrīd gan kredītņēmēju, gan citu personu tiesības nereti tiek aizskartas, es aicinu nebūt kūtriem un visiem veidiem aizsargāt savas intereses,» uzsver Intra Brūvere, LAKRA.