Tievēšanas maratons. 3. kilometrs.
Kā Juris Šteinbergs zaudē kilogramus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nu jau Jura Šteinberga tievēšanas maratons uzņēmis mērenu tempu un ieguvis noteiktu ritmu — Juris pamazām aprod ar jauno dzīvesveidu un atzīst, ka nemaz tik traki nav.
Rāmi, lēnām, pamazām, bet — kilogrami zūd.
Juri, stāsti, kā tev šīs divas nedēļas pagājušas!
Nekādas diži lielās lietas nav piedzīvotas. Stāstīšu pēc kārtas. Mans treneris Juris bija aizbraucis uz Šveici skatīties hokeju, tad es «Jocker klubā» viens pats trenējos, un nebija ne vainas. Godprātīgi cilāju dzelžus, kā Juris bija ierādījis.
Pa vidu bija garās brīvdienas, tad laukos pie vecākiem gan siltumnīcā zemi raku, gan mēslus vedu. Un pa vidu arī Daugavmalā pa kazenēm paguvu pastaigāt — ar brāli aizbraucām spiningot. Krasts ir stāvs un apaudzis ar kazenēm kā dzeloņdrātīm. Tā mēs kādus metrus simts viens no otra stāvam atstatus, mētājam spiningus, un pēkšņi brālis sauc: «Juri, nāc šurp!» Un tad es, ģērbies šortos un kedām kājās, zem kājām neskatoties, metos palīgā lielo lomu vilkt laukā. Beigās gan izrādījās, ka tas ir nevis Daugavas milzu sams, bet brālim vizulis tīklā bija ieķēries. Feini tik un tā.
Vēl man bija interesanta saruna ar dakteri Brēmani, ka vajadzētu reizi nedēļā ievērot atslodzes dienu. Es vienmēr esmu sapratis, ka tā ir diena, kad gavē, dzer ūdeni, labākajā gadījumā kādu sulu vai pienu. Un nedrīkst ēst vispār neko. Bet ieklausieties, ko saka dakteris Brēmanis!
Atslodzes dienā DRĪKST neierobežotā daudzumā dzert tēju, kefīru vai paniņas, ēst 300 līdz 400 gramus liesa biezpiena. Zaļumus, garšvielas, augļus, ogas, svaigus un vārītus dārzeņus — neierobežotā daudzumā. Tāpat nav jāatsakās no kartupeļiem, kas vārīti vai krāsnī cepti ar mizu, riktīgi rupjas maizes, riekstiem. Ja gribas ko saldu, var uzēst melno šokolādi, medu vai ievārījumu, protams, ne jau visu burciņu.
Pēc šā uzskaitījuma man gandrīz katra diena iznāk atslodzes diena! Lai gan jāatzīst, ka man sanācis arī sagrēkot, esmu ēdis pat naktī. Piemēram, pirms dažām dienām nenāca miegs, nu, kaut kāds traks bezmiegs! Tad es trijos naktī notiesāju burkānu un zirnīšu sautējumu.
Arī šodien man ir grēku diena — jau no paša rīta sākās... Braucot uz darbu, piezvanīja kolēģes, lai nopērku pienu, ko pie kafijas pieliet. Iegāju veikalā, un man ļoti sagribējās ko saldu. Un es nopirku «Kāruma» vaniļas krēmu un bez sirdsapziņas pārmetumiem apēdu. Galu galā — galvenais ir sausais atlikums, un es tūlīt iešu uz sporta klubu trenēties, tad arī nosvēršos un redzēšu, kā process notiek.
Citreiz rīkojos prātīgāk. Piemēram, ja vakaros sagribas ko uzkost, sagriežu tomātus, sīpolus, klāt pieleju balzamiko etiķi vai olīveļļu un ar vienu riku rupjas maizes apēdu. Nav jau tā, ka es pirms tam nebūtu dārzeņus ēdis, tagad vienkārši atsakos no treknajiem ēdieniem — ceptiem kartupeļiem, baltmaizes, saldumiem, saldējuma, krējuma. Tomēr es neģībšu, ja pie burkānu un zirnīšu sautējuma būs pielikta karote saldā krējuma.
Izmaiņas? Nu, varbūt es sev to iestāstu, bet man šķiet, ka, ejot uz «Bez tabu» (mums studija ir piektajā stāvā), man ir vieglāk uzkāpt pa kāpnēm.
Par «Bez tabu» runājot, mums ar kolēģi Evelīnu Kovaļevsku ir tāda tradīcija — dažreiz pirms raidījuma satiekamies vēlās pusdienās. Ērta vieta, kur piestāt un pa ceļam paēst ir «Lido» «Krievu sēta». Mēs daudz necimperlējamies, kurš pirmais brauc, tas sapērk, ko grib, un jau sāk ēst, un tad otrs vēlāk pievienojas. Kā tas parasti izskatījās? Juris paņem cāli tabakā, kartupeļus frī un vēl šo to. Evelīna savukārt salātus mazajā bļodiņā, glāzi kvasa un varbūt augļu saldo. Kā ir tagad? Pēdējo reizi, kad norunājām šādi kopā paēst, es atbraucu pirmais — jau sēžu pie galdiņa, un nāk Evelīna ar savu paplāti. Ko domājiet? Mēs konstatējām, ka mums ir pilnīgi identiska izvēle — abiem aukstā zupa, gabaliņš siļķes ar biezpienu un rupjmaizes šķēle. Lūk, tā!
Pagaidām vēl neviens neko dižu manā izskatā nepamana — nav tas rezultāts tik iespaidīgs. Mana pēdējā novājēšana, kad apkārtējiem mutes palika vaļā, bija armijā. Es jau tā nekāds resnulītis nebiju, bet, kad pēc pirmā pusgada mūs aizsūtīja uz īstu karaspēka daļu, es divu mēnešu laikā nometu 16 kilogramus. Kad vēlāk satiku ģedus, kas mani bija redzējuši pirms tam, viņi gandrīz no kātiem nokrita. Vienīgais, ko viņi varēja no sevis izspiest: «Bļā, kak ti pahuģel, Šteinbergs, kak ti pahuģel!»* Par šādu reakciju es, protams, tagad būtu ļoti priecīgs.
KO RĀDA SVARI?
14. maijā sporta kluba svari rādīja ... kilogrami.
Kopējais zaudējums — ...!
* No krievu valodas: «Kā tu esi notievējis, Šteinberg, kā tu esi notievējis!»