Brīdinājums!

Apstiprinu, ka esmu vismaz 18 gadus vecs!

Mēs tonakt sasildījāmies...

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: no filmas «Nimfomānes dienasgrāmata»

[s:25108]

Viņa acu skatiens mani vienmēr bija valdzinājis. Tieši acis vienmēr ir bijušas tās, kas mani piesaistījušas pretējā dzimuma būtnēs. Reizēm bijis pat tā, ka varēju iemīlēties vien kāda acu skatienā.

Tāpēc izvēloties savas dzīves vīriešus, jau pirmajā randiņā novērtēju acis. Acis spēj apburt, pavedināt, pakļaut, hipnotizēt, īpaši ja skatiens ir sevišķi seksīgs.

Viņš... vīrietis, kurā varbūt nekā īpaša nebija. Viņš nebija ne mans sapņu princis, ne bruņinieks no bērnības izdomātām pasakām, ne arī skaistulis no žurnāla vāka. Parasts puisis. Taču viņā piemita kas īpašs, ka ikreiz, satiekot Viņu, mani pārņēma milzīga kaisle un savādas trīsas. Viņa izaicinošais skatiens uz manu augumu, lūpām lika pat manai kājstarpei iepukstēties straujāk. Flirts. Acu skatienu apmaiņa, smaids uz manām lūpām, spēlēšanās, kārdināšana...

Arī toreiz viss bija tieši tā. Mēs satikāmies pēc ilga neredzēšanās brīža. Manas alkas pulsēja nenoremdētās slāpēs, jo vienmēr biju viņu iekārojusi, gribējusi Viņu. Pat naktīs Viņš man rādījās erotiskajos sapņos, kas rītos sagādāja nežēlīgas mokas, jo nebija, kur iekāri izlikt, saņemt kāroto. Pat masturbēšana nelīdzēja.

Tā bija plānota kā parasta tikšanās, jo mēs vairs nebijām kopā, taču palikām draugi. Vai arī tomēr kas vairāk, ja kāds nezināms spēks mūs vilka vienu pie otra un lika saplūst vienā veselumā tajā vakarā.

Satikāmies mēs novakarē, kādas mājas pagalmā. Stāvējām viens pret otru un sarunājāmies. Bija ziema, soliņi bija nosarmojuši, slapji un auksti, tāpēc nācās stāvēt kājās. Attālums starp mums bija vien kāds pusmetrs, ja ne mazāk. Ik pa laikam es it kā neapzinādamies pietuvojos viņam tuvāk. Dažkārt, lai skaidrāk sadzirdētu viņa vārdus, dažkārt — lai «sasildītos». Ik reizes viņa pavedinošais acu skatiens bija vērsts uz manām lūpām. Es jutu viņa elpu, smaržu. Mēs pietuvojāmies un tai pašā laikā atturējāmies, kaut nebijām no tiem kautrīgajiem. Rotaļa. Interesanti.

Tad es, it kā kļūstot sentimentāla, maigi pieskāros viņam uz krūtīm. Vispirms vienu roku, tad otru, aizbildinoties ar to, ka man patīk pieskarties cilvēkiem, un tamlīdzīgas muļķības, kaut patiesībā tiešām vēlējos sajust viņa augumu, muskuļus, siltumu. Ne tikai savās rokās. Tad viņš pasmīnēja un pieskārās manai krūtij, un iespieda to savās rokās. Es neiebildu, bet ļāvos izjust baudu, viņa pirkstiem satverot manu krūti zem jakas.

Pat neatceros, kurā mirklī tas viss sākās. Viņš satvēra spēcīgi mani aiz dibena, pievilka sevi klāt un piespieda manu muti pie savām lūpām. Es atbildēju uz viņa tvirto lūpu satvērienu, pievilkos tuvāk, apliku rokas viņam ap kaklu, ļāvos glāstiem un tvērieniem pa manām kājām un sievišķības formām.

Tālāk viss bija kā pa miglu. Es devos viņam līdzi uz viņa dzīvokli, manāmi iereibusi no viņa skūpstiem un ilgi gaidītajiem glāstiem, ka tik tikko varēju noturēt līdzsvaru un kaut kur nepakrist. Viss bija kā sapnī. Gan pa ceļam, gan arī dzīvokļa durvīm aizcirtoties aiz mums, es nočukstēju skaļi: «Tas ir neprāts», taču ļāvos kārdinājumam.

Jau neienākuši istabā, mēs sākām kaislīgi skūpstīties un vilkt viens otram drēbes nost kā divi apmātie un izbadējušies. Viņš piespieda mani pie sienas, vēl aizvien izģērbjot un tai pašā laikā mežonīgi skūpstot manu kaklu, vaigus, lūpas. Vienu savu kāju biju cieši aplikusi viņam ap gurnu, sajūtot viņa stingro, pulsējošo locekli, kas mani pat uzbudināja vairāk nekā viņa skūpsti un rokas.

Tad trīcošām rokām attaisīju jostu un ievilku savu roku viņam zem biksēm, aptverot savus pirkstus ap viņa cieto «draudziņu». Es īsi iesmējos, arī viņš. Ar rokas kustību pieskaroties manai rokai, viņš deva mājienu «padarboties» ap viņa locekli, un pēc mirkļa sāka to pašu darīt arī man.

Mani vienmēr ir dievinājusi šī priekšspēles daļa, kur mēs nodarbojamies ar petingu. Viņa roka manās biksītēs, profesionālās pirkstu kustības vagīnā vienmēr man likušas kūst aiz laimes un baudas, iekāres. Tad es izmisīgā balsī noteicu: «Bāc, paņem mani vienreiz! Es gribu tevi. Lūdzu!»
Tagad rakstot es saprotu, ka es runāju nepiedienīgi, taču toreiz es biju tādā stāvoklī, ka vairs nespēju sevi kontrolēt, man galvā bija tikai viens — lai viņš beidzot apslāpē manas ilgi sevī ieslodzītās alkas un es beidzot sajustu sevī viņa locekli, nevis tikai pirkstus. Uz to viņš īsi iesmējās un nočukstēja: «Tu tiešām vēlies to?» Es atteicu: «Jā, tūlīt un tagad.» Viss mans ķermenis trīcēja un sirds dauzījās kā negudra.

Tad viņš pacēla mani rokās, ienesa istabā un iemeta savā lielajā gultā. Kamēr viņš vilka sev prezervatīvu, es ar savām rokām sevi glāstīju, kājas izpletusi. Man mugurā bija tikai biksītes, kuras es pati sev lēnām, pavedinošām kustībām vilku nost un, viņam tuvojoties man, iemetu tās viņam sejā.

Tad viņš pārliecās pār mani, noglāstīja manu ķermeņa viduslīniju ar savu locekli, pakutināja manu vagīnas atveri. Sajūtas bija neaprakstāmas, viss manī iekšā pulsēja no satraukuma un baudas. Tad es paņēmu viņa locekli un aicināju to iebāzt sevī dziļāk. Es jutos kā apdullināta un zem spēcīgas narkotikas devas. Un tad tas pārdrošāko fantāziju un erotisko sapņu vīziju piepildījums pārņēma visu manu alkstošo ķermeni un aizsvieda tālajā neprāta nebūtībā un neizsakāmas baudas paradīzē.

Kopš šī neprāta augļa es tagad saprotu pilnībā kādas paziņas apgalvojumu: «Sekss — tās ir emocijas.»

Šīs patiešām ir vienas no brīnišķīgākajām sajūtām, kādas cilvēkam dotas. Un pēc tam vienmēr gribas vēl un vēl.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu