Šis būs patiess stāsts par notikumu tajā laikā, kad mācījos koledžā.
Ja vīrietis seksuālo attiecību laikā ir nevīžīgs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Es dzīvoju kādā mājā ārpus koledžas teritorijas. Puisis, ko šeit nosaukšu par Alanu, īrēja to mājas daļu, kas bija vērsta pret pagalmu. Viņš bija glīts un jautrs, un man viņš ārkārtīgi patika. Mēnešiem ilgi centos panākt, lai Alans mani ievēro, taču viņam vienmēr, šķiet, bija cita draudzene.
Kādā nedēļas nogalē visi pārējie devās uz mūzikas festivālu, kas notika lauku apvidū, un mēs ar Alanu mājā palikām vieni. Nu man bija radusies izdevība! Sākām tērzēt, un viņš ielūdza mani savā dzīvoklī.
Tagad iedomājieties šādu ainu: es sēžu Alana gultā ar mirdzošām acīm, un Alans stāv virtuvē pie galda, uz kura atrodas milzīgs arbūzs. «Pamielosimies,» viņš uzaicina. Tad — man par lielu pārsteigumu — viņš paņem milzīgu mačeti un sāk cirst ar to arbūzu. Sēklas, mīkstums un sula šķīst uz visām pusēm.
Alans ir notraipījies ar arbūza sulu, bet šķiet, ka viņš neievēro ne to, ne arī netīrību visapkārt. Viņš turpina ar lielo nazi cirst gabalos milzīgo arbūzu. Man, vērojot šo dīvaino rituālu, rodas savāda izjūta, taču īsti nav skaidrs, kāpēc es jūtos tik neomulīgi.
Beidzot Alans paņēma milzīgu sarkanu arbūza gabalu, ar platu smaidu iecirzdams tajā zobus. Es skaidri varēju dzirdēt, kā viņš šļurkstina, kāri sūcot sulu un rijot augļa kumosus. Sula tecēja viņam pa zodu, pa rokām un uz grīdas, bet Alans nemanīja neko, tikai arbūzu sev mutē.
Šajā brīdī mani pārņēma nemiers. Piepeši sapratu, kāpēc es tā nervozēju, — pēc tam viņš ķersies klāt man!
Alans nolika arbūza mizu un, pat nenoslaucījis rokas, sāka nākt man tuvāk, nepatīkami smaidot. Vai tas tiešām bija glītais puisis, kas man tīk ļoti patika? Tas, kuru es biju iztēlojusies par izsmalcinātu mākslinieku un dziļu intelektuāli?
Nestāstīšu sīkumos, kas notika, tikai pateikšu, ka, redzot Alana tīksmīgo rīkošanos ar mačeti un nevīžīgo augļa šļurkstināšanu, man vajadzēja nojaust, kādi būs viņa seksuālie paņēmieni. Turpmāk varat ļaut vaļu savai iztēlei.
Neraizējieties, es nejutos ne sāpināta, ne aizvainota, man gluži vienkārši bija pretīgi, un ik reizi, kad to iedomājos, nespēju nesmieties. Tās ir senas atmiņas. Beidzot varu izstāstīt šo «Arbūza stāstu» kā nepatīkamu piemēru seksa laikā.
Alans bija nevīžīgs mīlētājs. Viņš rīkojās neprasmīgi, neveikli, neiejūtīgi, rupji un domāja tikai par sevi. Viņa kustības un paņēmieni, viņa ritms — viss bija pilnīgi «garām». Viņš bija pārāk paviršs un nevērīgs, viņam pilnīgi nerūpēju es. Beigu beigās šķita, ka esmu viscaur notraipīta ar arbūza sulu. U-uh!
Vīrieši, kuri ir nevīžīgi mīlētāji, parasti izturas nevīžīgi gandrīz ikvienā seksa aspektā. Viņi nevīžīgi skūpstās, nevīžīgi pieskaras sievietei un nevīžīgi izdara orālā seksa paņēmienus.
Paradoksāli, protams, bet nevīžīgie mīlētāji paši uzskata, ka viņi ir brīnišķīgi mīļākie — atraisīti, iejūtīgi, neapvaldīti, taču īstenībā viņi ir ārkārtīgi nepatīkami.
Šādam nevīžīgam mīlētājam ir grūti kaut ko pavēstīt — viņš parasti ir tik aizņemts pats ar savām sajūtām, ka nemana šausmu izteiksmi sievietes sejā, kad viņš darbojas, gulēdams viņai virsū.
Vīrieši, paturiet prātā, ka mīlas aktā piedalās divi cilvēki!
Runājot par Alanu, pēc šā gadījuma (to es uztvēru vienkārši kā pieredzi) man zuda viss romantiskais priekšstats par viņu, un pēc koledžas beigšanas neesmu viņu vairs sastapusi. Droši vien viņš kļuvis par advokātu vai biržas mākleri. Mīļās sievietes, esiet uzmanīgas — ja iepazīstaties ar vīrieti, kuram ārkārtīgi garšo arbūzi, drošības dēļ uzvelciet lietusmēteli.