Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/10178278t1he58e.jpg)
Tā reizēm gadās: beidzamajā brīdī visi lielie plāni nojūk, un tu paliec viena. Vai ar druadzeni, kas patiesībā nozīmē to pašu, jo kas gan meitenēm ir — Līgo nakts bez puišiem?!
Bet no katras bezizejas ir vismaz divas izejas. Lūk, ierosmei Sandras stāsts, varbūt ideja jums noderēs!
---------------------
Jāņu vakarā paliku viena. Bija sarunāts braukt uz laukiem, bet arī tas pajuka, kā jau tas bieži dzīvē notiek.
Skatījos TV čatu un ievēroju sludinājumu, kurā meitene meklē labu kompāniju Līgovakaram. Sludinājumam atsaucos un to arī neesmu nožēlojusi. Atsaukušies bija daudzi, arī puiši. Es pie viņas ierados pirmā un tikai tad uzzināju, ka tiek gaidīti ciemos vēl kādi desmit puiši, kuri arī atsaukušies uz sludinājumu.
Sākām domāt, kā veikt atlasi un vai nebūs tā, ka visi atnāks vienlaikus. Pēc brīža jau pirmais zvans pie durvīm — siguldietis ieradies — tāds tīri nekas — glīts un izskatīgs.
Pēc kāda laika ieradās vēl viens, arī no Siguldas. Jāpiezīmē, ka viss notika Rīgā. Puisis, kurš atbildes īsziņā bija rakstījis, ka viņam ir 28 gadi, izskatījās nopīpējies un labi ja 18 gadu vecs. Pieklājīgi pateicām, ka mums ir citi plāni.
Pēc brītiņa ieradās trešais puisis — arī no Siguldas. Tāds tīri nekas. Un tā puiši nāca viens pēc otra. Tā sanāca, ka mēs divas meitenes nosvinējām Jāņus ar pilnīgi svešiem puišiem, un viņi visi bija no Siguldas.
Pārējiem puišiem ir jāatvainojas un jāsaka liels SORRY, jo viņi tā arī palika pie durvīm stāvam ārpusē, nezinādami ārdurvju kodu!