C 3.12.2020.

Patiesība par taviem draugiem

FOTO: Reuters/Scanpix

Mēs viņus mīlam. Mēs uz viņiem dusmojamies. Un mums viņus vajag. Kāpēc draugi bieži vien aizstāj ģimeni?

Uzticams draugs ir desmittūkstoš radinieku vērts — diezgan mūsdienīga sengrieķu dramaturga Eiripīda atziņa. Kopš 2000. gada cilvēki draugus vērtē augstāk nekā ģimeni.
95% vāciešu uzskata draugus par svarīgāko dzīvē, ģimeni pie svarīgākajām lietām nosaukuši tikai 88%. Lai kādas būtu prioritātes, viens ir skaidrs — draugi ir kaut kas brīnišķīgs.

Kamēr ģimene bieži vien ir pienākums, draugi ir brīvās izvēles programma — mēs varam dalīt savu dzīvi ar draugiem, bet tā nav obligāta prasība. Viņi ir uzticamāki nekā jebkurš mīļotais. Viņi mums nav doti kopš dzimšanas, mēs esam viņus izvēlējušies paši.

Jo krāsaināk, jo labāk


Taču izvēle ne vienmēr ir viegla. Ir dažas prasības, lai kādu varētu saukt par labu draugu — viņam vajag būt diskrētam, lojālam, uzticamam, vajag respektēt mūs.

Tādas attiecības pastāv tikai starp cilvēkiem, kas ir saskanīgi savā dziļākajā būtībā. Mēs varam dalīt ar draugu savus ideālus, priekus, krīzes, bet savu dubultnieku viņā tomēr nemeklējam.

Jo pretstati pievelkas — kā mīlā, tā draudzībā. Nereti kuriozākie pāri — meditējošs ezotēriķis plus nevaldāms ballīšu trakulis —, kurus pirmajā acu uzmetienā, šķiet, nekas nesaista, ir visnoturīgākie.

Psihologi ir vienisprātis: caurmērā cilvēkam ir 3—5 tuvi draugi. Turklāt patiesa «labākā draudzene» paliek tāda neatkarīgi no dzīves pagrieziena punktiem — skola, augstskola, darbs, apprecēšanās, bērnu piedzimšana…

Viņa pārvar šos dzīves pavērsienus kopā ar tevi. Atšķirībā no draudzībām, kas ir situatīvi noteiktas un tematiski ierobežotas, šī uz līdzīgas dzīves pieredzes pamata kopīgi attīstās tālāk. Ideālajā gadījumā. Praksē bieži izskatās citādi — katrs domā galvenokārt par sevi un, sastopoties ar personisku krīzi, norobežojas sevī.

Draudzība neskaitāmas reizes sastopas ar pārbaudījumiem. Viens no abiem jūtas atraidīts. Tā vietā, lai meklētu iemeslus drauga atsvešinātībai viņu uzmanīgāk pavērotu un piedāvātu savu palīdzību, — apvainojas. Jārēķinās, ka draudzība, kas sākusies viegli un jautri, pēkšņi var prasīt atbildību, gatavību palikt drauga pusē pat tad, ja viņš kļūst nervozs, neciešams, agresīvs, noslēdzies sevī. Šādos gadījumos labi būtu paturēt prātā, cik daudz jauku brīžu jūs esat pavadījuši kopā, cik daudz traku ideju realizējuši…

Redaktors iesaka