Kūstošo ledāju dēļ baltajai lācenei Arktikā nācies nopeldēt 700 kilometrus

FOTO: AFP/LETA

Kūstošo ledāju dēļ kādai baltajai lācenei Arktikā nācies peldus mērot aptuveni 700 kilometru lielu attālumu, lai atrastu kādu ledus gabalu, liecina ASV biologu veikts pētījums.

Biologi ar GPS sistēmu divus mēnešus sekojuši līdzi kādas leduslāču mātes gaitām, lai pētītu dzīvnieku paradumus dabiskā vidē. Lāču mātei bija uzlikta kaklasiksna ar GPS raidītāju.

Lāču mātei jaunu medību vietu meklējumos Boforta jūrā pie Aļaskas nācies peldēt deviņas dienas, līdz viņai izdevies atrast kādu dreifējošu ledus gabalu, uz kā patverties.

Aptuveni 700 kilometrus garajā peldējumā bojā gājis lācenes mazulis, bet pati lāču māte zaudējusi piekto daļu sava ķermeņa svara.

Leduslāči mēdz peldus pārvarēt salīdzinoši lielus attālumus starp dreifējošiem ledus gabaliem, taču biologu novērojumi liecina, ka dzīvnieki spiesti pārvarēt aizvien lielākus attālumus, jo globālās sasilšanas dēļ dreifējošo ledus gabalu daudzums samazinājies.

ASV biologi ziņojumā par savu pētījumu pauduši bažas par leduslāču izdzīvošanas iespējām.

Zinātnieki norāda, ka, no vienas puses, pētījums pierāda, ka leduslāči spēj peldus pārvarēt ievērojamus attālumus, kas var palīdzēt viņiem izdzīvot Arktikā, kur izzūd ledāji.

Taču, no otras puses, tas parāda, ka milzīgie attālumi, ko leduslāčiem jānopeld arktiskajos ūdeņos, rada lielus enerģijas zaudējumus un var apdraudēt viņu reproduktīvo veselību.

ASV 2008.gadā iekļāva leduslāčus apdraudēto dzīvnieku kategorijā, atzīstot, ka globālās sasilšanas un Arktikas ledāju kušanas dēļ leduslāču pastāvēšana ir apdraudēta.

Leduslāču populācija pasaulē pašlaik turas stabilā līmenī, bet amerikāņu zinātnieki prognozē, ka

  līdz 2050.gadam ledāju kušanas dēļ šo dzīvnieku skaits samazināsies par divām trešdaļām.

Tiek lēsts, ka ziemeļu puslodes polārajos apgabalos mīt 20 000-25 000 balto lāču, bet, piemēram, Kanādā, Hudzona līča rietumu piekrastē, viņu skaits sarucis par 22%, un ASV amatpersonas ir noraizējušās, ka tāds pats liktenis varētu draudēt lāčiem Aļaskā.

Kā norāda zinātnieki, pēdējo pāris gadu desmitu laikā polārā ledus sega sarukusi par aptuveni 20%.

Leduslāči peldošos leduslaukus izmanto kā mājvietu un kā bāzi roņu medībām. Ja ledus izkūst, lāči vai nu noslīkst, vai arī ir spiesti pārcelties uz sauszemi, kur tie ir nemākulīgi mednieki. Turklāt priekšlaicīgās ledāju izkušanas dēļ lāčiem paliek mazāk laika, lai uzkrātu tauku rezerves astoņus mēnešus ilgajai ziemai.

Uz augšu