Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) pirmdien Briselē lūdza Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu Āfrikas cūku mēra ierobežošanai, norādot, ka šī bīstamā slimība ir drauds ne tikai Latvijai, bet visai ES. Dūklavs pēc sanāksmes pauda, ka esot izdevies pārliecināt Briseli par nepieciešamo atbalstu, tā pirmdien vēstīja LNT ziņas.
Briselē sadzird Latvijas bažas par Āfrikas cūku mēri
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nosaka drošības pasākumus uz robežas
Gada sākumā Āfrikas cūku mēris uzliesmoja Krievijā, Ļeņingradas apgabalā. Lai šo bīstamo slimību neievazātu arī mūsu valstī, Latvija nekavējoties noteica virkni drošības pasākumu.
Uz robežas pastiprināti tiek pārbaudīta ieceļotāju bagāža, vai netiek ievesti aizliegtie cūkgaļas produkti. Savukārt transports cūku eksportēšanai uz Krieviju, atgriežoties Latvijā, tiek dezinficēts.
Tomēr transportlīdzekļu dezinfekcija notiek iekšzemē, līdz ar to pastāv risks, ka šādas bīstamas un lipīgas slimības var tik ievazātas un izplatītas Latvijā, kas nozīmētu slimības tālāku ceļu ES iekšienē.
Briseli izdodas pārliecināt
Šobrīd nav ziņu, ka Āfrikas cūku mēris būtu Latvijā reģistrēts. Tomēr Latvija pirmdien, 24.janvārī, aicināja Briseli pievērsties šim jautājumam, kā rezultātā esot izdevies pārliecināt par nepieciešamajiem preventīvajiem pasākumiem.
Pēc sanāksmes zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) LNT ziņām apstiprināja, ka Latvijas trauksmes zvani Briselē sadzirdēti. „Finansiāls atbalsts būs kopā ar pasākumiem. Nebūs tā, ka Latvijai tiks piešķirta konkrēta naudas summa un viss. Tas ir Eiropas Savienības mēroga pasākums,” precizēja Dūklavs.
Eiropai laikus būtu jābūt gatavai cīnīties pret infekcijas slimībām, kas to ieskauj no visām pusēm. Tāpēc runa ir par īpašu dezinfekcijas vietu nodrošināšanu uz ES ārējās robežas, ko Latvija viena nespējot paveikt.
ES atbalsts noderēs arī citu slimību gadījumos
Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš raidījumam norādīja, ka šie Āfrikas cūku mēra ierobežošanas pasākumi jau pēc tam noderēs arī pret citām slimībām.
„Mainīsies tikai dezinfekcijas šķidrums un temperatūra, ar kādu apstrādā. Gan mums, gan dienvidu valstīm, kā Grieķijai, Bulgārijai, kas atrodas tuvu citām trešajām valstīm, kā Turcijai, ir līdzīgas problēmas, slimības, kas neskar cūkas, bet citus dzīvniekus,” skaidroja Lapiņš.
Āfrikas cūku mēra sekas - izkauts ganāmpulks
Āfrikas cūku mēris Latvijā nekad nav bijis reģistrēts. Šoreiz tas mūsu valsts robežai esot pietuvojies bīstami tuvu. Tāpēc Latviju šī slimība uztrauc, jo tās sekas ir dramatiskas – cūkaudzētājiem tad jāizkauj viss ganāmpulks.
Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis LNT ziņām sacīja: „Pats lielākais risks, ja slimība nonāk meža dzīvnieku populācijā, tad slimība ir ļoti grūti kontrolējama. Pret Āfrikas cūku mēri vakcīna vēl nav izdomāta. Reālie pasākumi – dzīvnieku iznīcināšana.”
Vēl jāņem vērā - ja gadījumā valstī reģistrē Āfrikas cūku mēri, tad par cūku eksportu var aizmirst uz vairākiem gadiem.