Personīgās tuvības zona

FOTO: Vita Kolta

Ķermeņa valoda — tās ir ķermeņa vai ķermeņa daļas kustības, ar kurām cilvēks apkārtējai pasaulei nodod emocionālo informāciju.

Kā zināms, katram cilvēkam ir savas teritoriālās vajadzības. Zinātnieki izdala četras spilgti izteiktas zonas, kuru robežās darbojas cilvēks: intīmā, personīgā, sociālā un sabiedriskās distances zona.

Personīgās tuvības zona ir apmēram no 50 līdz 80 cm, galējais variants — 130 cm. Šādā attālumā partneri var saņemt viens otra roku.

Šāds attālums bieži tiek ievērots kokteiļvakaros sarunu laikā un gadījumos, kad divi paziņas apstājas, lai nedaudz papļāpātu. Pēc pētnieka Holla domām, sieva var atrasties tādā attālumā no vīra, bet, ja cita sieviete tuvojas viņam tādā attālumā, tas var nozīmēt, ka viņai attiecībā uz šo vīrieti ir noteikti mērķi.

Šis attālums var paust daudz ko, piemēram, «es runāju ar tevi tikai tāpēc, ka sabiedrības normas to prasa» vai «es esmu ievērojis tevi starp daudziem citiem, tu man esi daudz tuvāka/-s nekā pārējie».

Kultūras īpatnības

Katrai kultūrai ir savas teritoriālās īpatnības, piemēram, arābam savam sarunu partnerim patīk pieskarties, apskaut viņu, aptaustīt. «Ja tu neelpo savam draugam virsū, tad tu kaunies par viņu!» tāds ir viņa moto. Arābam neeksistē savrupības jēdziens sabiedriskā vietā un, ja vien viņš varēs, noteikti ielīdīs bez rindas.

Anglijā attiecības veidojas, pamatojoties nevis uz fizisko attālumu, bet vadoties pēc sociālā stāvokļa. Ja jūsu sociālais stāvoklis ir zemāks nekā kaimiņam, jūs varat arī nekļūt par sava kaimiņa draugu.

Franči sarunas laikā skatās tieši acīs. Ar skatienu it kā tiek nodota informācija: «tu esi pievilcīga; iespējams, nekad ar tevi neiepazīšos, bet tu man patīc». Bet parīzietes uz ielām tiek aplūkotas atklāti. Neviens amerikānis neskatās uz sievieti tā, kā to dara francūži — tā ir sajūsma par sievieti.

Ciādāka attieksme ir Amerikā, lai gan tā atšķiras lielās un mazās pilsētās (tāpat kā visur). Amerikāņi sev apkārt nēsā «pusmetrīgu nošķirtības apvalku». Sāc runāt ar svešu cilvēku Ņujorkā, un atbildes reakcija būs izbailes vai trauksme. «Viņi ir kautrīgi un iebiedēti ļaudis, kuri saliedējas tikai ārkārtējos gadījumos.» Tas izskaidrojams ar iedzīvotāju pārapdzīvotību, kas liek noslēpties no cilvēkiem, tāpēc amerikāņi cits citu liftā, metro, pārpildītās ielās vienkārši ignorē.

Visjūtīgākā tauta attiecībā uz savu personīgo attālumu laikam ir vācieši. Vāciešu mājas konstruētas tā, lai sniegtu pēc iespējas vairāk nošķirtības. Pagalmi ir rūpīgi norobežoti, balkoni atrodas aiz barjerām, durvis ir aizvērtas. Kad vācietis vēlas palikt vienatnē, viņš slēpjas aiz aizvērtām durvīm.

Uz augšu