Šorīt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs televīzijā kārtējo reizi locījās, blēdījās un taisnojās par savu mūsu — un ne tikai mūsu — apstākļiem fantastisko algu.
Lato Lapsa: beigtu nu melot, Rimšēviča kungs!
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Iepriekš mēs jau bijām dzirdējuši, ka Rimšēviča kungam padsmit tūkstoši gadā (un vēl valsts apmaksāts luksusa auto ar nolaižamiem sēdekļiem, un kas tik vēl ne) esot vajadzīgi gan tādēļ, lai nodrošinātu viņa un visas Latvijas Bankas neatkarību, gan tāpēc, ka, lūk, ASV Federālo rezervju sistēmas vadītāji (kuriem alga ir krietni mazāka) valsts darbā jau stājoties bagāti (atšķirībā no nabaga Rimšēviča kunga, kuram, lūk, kaut kā jānomaksā kredīts par pusmiljonu vērto dzīvokli un vēl jādzīvo cilvēka cienīga dzīve), gan citu līdzīgu iemeslu dēļ.
Savukārt šorīt Rimšēviča kungs nāca klajā ar apgalvojumu, ka, lūk, viņa alga jau esot samazināta «2006. gada līmenī» (tātad vairs ne desmit ar astīti, bet «tikai» astoņi tūkstoši mēnesī) un vēl mazināšoties, mazināšoties, mazināšoties, tā ka tautai neesot ne mazākā pamata uztraukties.
Teikšu īsi — šiem Rimšēviča kunga kārtējiem skaļajiem apgalvojumiem nav ne mazākā pamata ticēt. Ir acīmredzami, ka jautājumā par sev būtiskāko un svētāko jautājumu — personiskās algas tēmu — šis glumais kungs ir gatavs melot, izlocīties un blēdīties līdz pēdējam.
Kāds pamats šādam uzskatam? Rau, šāds: ir Latvijā tāda lieta kā Iesniegumu likums, kas ļoti skaidri un saprotami nosaka: visām valsts amatpersonām un iestādēm (pat tik «neatkarīgām» kā Rimšēviča kungs un viņa nesaprotamas funkcijas pildošā iestāde) mēneša laikā jāsniedz pieprasītā informācija, ja vien tā nav valsts noslēpums, ierobežotas pieejamības ziņas u. tml.
Par dažādiem citiem jautājumiem Latvijas Banka līdz šim likumu arī ir pildījusi — maza, «netīša» aizķeršanās gan savulaik sanāca, atbildot par Rimšēviča kunga vajadzībām iegādāto luksusa auto, taču atlika pabrīdināt kungu par iesniedzamu sūdzību Administratīvajā tiesā, lai atbilde par mašīnas cenu u. tml. tomēr tiktu sniegta. Savukārt pāris citos jautājumos Latvijas Banka ātri izdomāja, ka pieprasītā informācija ir ierobežotas pieejamības ziņas, un miers.
Taču izrādās, ka ir jautājums, kurā «neatkarīgajam» Rimšēviča kungam ir nospļauties par Iesniegumu likumu un laikam jau arī jebkādiem citiem likumiem, ētikas normām un visu pārējo. Un nav pārsteigums, ka tā ir viņa svētā «adekvātā» alga. Jau vairāk nekā pusotru mēnesi (ja precīzi, kopš jūnija beigām) Rimšēviča kungs nevēlas vai nespēj atbildēt uz jūnija beigās Latvijas Bankai oficiāli nosūtītu pieprasījumu sniegt ziņas, kādas summas viņš un šīs iestādes valdes un padomes locekļi šajā gadā pa mēnešiem atalgojumā saņēmuši pēc nodokļu nomaksas. Nav līdzējuši nekādi aizrādījumi un brīdinājumi, Rimšēviča kungs klusē kā partizāns.
Kāpēc? Skaidrojumi, protams, var būt dažādi. Piemēram, Latvijas Banka vienkārši nespēj lāgā saskaitīt visu izmaksāto, salūzis vienīgais kalkulators utt. Taču es pagaidām atļaušos palikt pie visvienkāršākās versijas: kungs mums mēnesi pēc mēneša vienkārši nekaunīgi melo, stāstot par savu skarbi samazināto atalgojumu, bet patiesībā joprojām «slauc» valsti uz nebēdu. Un, kamēr Latvijas Banka neatklās precīzas summas, kas šogad pa mēnešiem samaksātas «neatkarīgajam» Rimšēviča kungam un viņa ne mazāk alkatīgajiem kompanjoniem, nekas nevarēs pārliecināt, ka tas tā nav.