Laikraksts «Diena» pagājušajā nedēļā nāca klajā ar plašu rakstu par tēmu, kā aviokompānijai «airBaltic» pareizi saimniekot.
Lato Lapsa: kad «Diena» sāk moralizēt par «pareizu» biznesu…
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kareivīgās apceres pamatdoma, cik varēja noprast, bija — nez, vai savā vietā ir kompānijas pašreizējais vadītājs, Aināra Šlesera «sprādzienveidīgās bezpeļņas izaugsmes piekritējs» Bertolts Fliks ar savu daudzus šausminošo algu, kas lielāka nekā pat liekēdim Latvijas Bankas prezidentam, un riskanto biznesa modeli, kas, nenoliedzami, nodrošinājis gan strauju izaugsmi, gan milzīgus zaudējumus.
Raksta autora Paula Raudsepa kompetence un izmanība Latvijas reālās politekonomikas jautājumos nav apstrīdama — galu galā to viņš apliecināja jau 90. gadu sākumā kā viens no savas personiskās labklājības veicināšanas biznesa plāna ziņā neapšaubāmi veiksmīgās «Dienas» kādreizējo prihvatizatoru četrotnes.
Un tiešām jau pašlaik ir interesanti, kā «airBaltic» stāsts beigsies — ar milzīgus līdzekļus prasījušajai konkurentu iznīcināšanai un tirgus sagrābšanai sekojošu peļņas rādītāju uzlabošanos vai arī tomēr tāpat kā lietuviešiem un igauņiem, kuru pareizā (ja sekojam raudsepu loģikai) saimniekošana avionozarē beigusies ar tās pakāpenisku bankrotu.
Taču jebkurā gadījumā ir smieklīgi, ka vienīgās pareizās saimniekošanas metodes sev ierastajā patiesības pēdējās instances stiliņā kādam pašlaik māca tieši «Dienas» pārstāvis — lai kādi arī būtu viņa pagātnes prihvatizācijas nopelni un uz tiem balstītais personiskās labklājības līmenis.
Protams, jau tā labi zināmo pēdējo mēnešu reāliju dēļ ir daudz tēmu, par kurām «Diena» pašlaik vienkārši neuzdrīkstas rakstīt vienkārši tāpēc, ka tad vēderus smieklos saķertu pat vistolerantākie un uzticamākie lasītāji. Taču... arī raudsepiskie ieteikumi, kā saimniekot Flikam un Gerhardam, ir no šīs pašas sērijas.
«Dienas» pārstāvis plēš, pieņemsim, atlikušos matus valstiskā sāpē par «airBaltic» «lidojumiem stāvus gaisā», kuri «neko daudz nav devuši rādītājam, kurš jebkuram normālam biznesam ir svarīgākais, proti, pelņai», un vēsta, ka «norakstīt smago neveiksmi tikai uz pagājušajā gadā sākušos ekonomisko krīzi nebūtu korekti, jo citi to ir pārcietuši labāk».
Pat nemēģināšu atgādināt jaunizceptā uzņēmējdarbības guru pārstāvētās «Dienas» pašas pagājušā gada katastrofālos zaudējumus (1,78 miljoni latu «Dienas» mēroga uzņēmumam ir reāla katastrofa) un mazpārliecinošos stāstus par vājo reklāmas tirgu un ekonomisko krīzi, kas tomēr citus mediju uzņēmumus nez kāpēc ietekmēja būtiski mazāk. To tāpat zina visi.
Taču īpaši interesanti ir paraudzīties uz ne tik redzamiem faktiem un datiem, kas pietiekami uzskatāmi parāda, ka pati «Diena» gan iepriekš, gan vēl tagad strādā ar «nepareizi saimniekojošajam» «airBaltic» gauži līdzīgām metodēm —atšķirība tik tā, ka rezultāti nez kāpēc ir daudz sliktāki.
Būtu tiešām interesanti, ja «Dienas» ekonomikas guru vai kāds cits uzņēmuma pārstāvis atklāti un godīgi, atbilstoši pašas «Dienas» ētikas kodeksam (kuru laikraksta mājaslapā gan nez kāpēc ir pagrūti atrast) izstāstītu, piemēram, lūk, ko — kāda atšķirība starp dempingojošu «airBaltic» un pašu «Dienu», kura vienu laikraksta eksemplāru kioskā vēlas pārdot par 55 santīmiem, bet šā gada sākumā atlikušā gada abonementu bija gatava notirgot par pārdesmit avīzes eksemplāru cenu?
Varbūt atšķirība ir tā, ka, izmantojot paša Raudsepa citētos datus, «airBaltic» apgrozījums pieaudzis no 33,5 miljoniem latu 2003. gadā līdz 204,8 miljoniem latu 2008. gadā, bet laikraksta «Diena» tirāža (par ko «guru» gan, protams, paklusē), neraugoties uz visiem dempingošanas pasākumiem, sarukusi no 36 465 eksemplāriem 2003. gada 1. augustā līdz 26 249 eksemplāriem šā gada 1. augustā?
Turklāt īpaši interesanti, ka apšaubāmi ir pat šie «Dienas» uzrādītie dati. Lūk, maza vēstulīte, uz kuru jau pāris dienu gaidīju atbildi no «Dienas» Sabiedrisko attiecību nodaļas un galvenās redaktores Anitas Braunas:
«Gatavojot publikāciju par mediju tirgu, vēlos uzdot Jūsu uzņēmumam šādu jautājumu: Jūsu uzņēmums publiski apgalvo, ka tā izdotā laikraksta «Diena» abonentu skaits šā gada 1. augustā bijis 26 249 (neskaitot nedēļas nogales komplekta abonentus). Šā gada 3. augustā laikraksta «Diena» uzrādītā tirāža bija 28 125 eksemplāri. Vai tas nozīmē, ka ikdienā mazumtirdzniecībā tiek nodoti tikai nepilni divi tūkstoši laikraksta «Diena» eksemplāru, vai arī tam ir kāds cits skaidrojums?…»
Pirmā atbilde bija — norādīta, lūk, esot «pārdotā tirāža, kas pa dienām atšķiras atkarībā no pielikuma, kurš tajā dienā iznāk». Uz jautājumu, kādā dīvainā veidā laikraksts jau iepriekšējā vakarā spēj nodrukāt pasītē tirāžu, kas reāli tiks pārdota (nevis nodrukāta, bet tieši pārdota) nākamajā dienā, atbilde pēc pārdomu brīža skanēja — tā tiekot prognozēta pēc iepriekšējiem pārdošanas rezultātiem. Tikai pēc ilgākas sarakstes «Diena» atzina: jā, konkrētajā dienā tiešām esot plānots pārdot nepilnus divus tūkstošus avīžu…
Tāds interesants «pareizais» bizness un tā sludinātāji, vai ne? Un vēl interesantāk, ka, neraugoties uz savu visa veida bankrotu, viņi joprojām mēģina mācīt dzīvot citus.