Atslodzes dienas ar «Cielaviņu»

FOTO: R. Oliņš/«Apollo»

— Dakter, mēs arī gribam ievērot atslodzes dienu! Pastāstiet, kā tas pareizi jādara!

— Pag, pag, lēnām pār tiltu, draugi! Vispirms vajadzētu izdomāt, vai jums to atslodzes dienu vispār vajag. Ne jau visiem tā nepieciešama. Ja ejat uz sporta zāli, spēlējat tenisu, ar riteni braucat vai peldaties, jums nevajag nekādu atslodzes dienu. Jums vienkārši nebūs spēka veikt savas iecienītās fiziskās aktivitātes.

Cilvēkam, kurš kustas, fiziski darbojas, nekādu atslodzi nevajag. Padomājiet, automašīnai, kura katru dienu brauc no Liepājas uz Rīgu, jālej benzīns, citādi tā paliks pusceļā.

— Kam tad vajag to atslodzes dienu?

— Tiem, kuri benzīnu ir pārlējuši pāri malām, salējuši vēl kannās un apkrāmējuši sev riņķī. Tas ir aktuāli un nepieciešami, ja ir svara un veselības problēmas, ja ir paaugstināts holesterīna un cukura līmenis asinīs.

 — Vai atslodzes diena noregulēs holesterīnu un cukura līmeni?

— Tas palīdzēs virzīties uz problēmas risinājumu.

— Labi, tad sāksim no otra gala: kāds ir atslodzes dienas mērķis?

— Kā jau vēsta nosaukums: atvieglot. Bet īstenībā atslodzes diena ir vienkārši ļoti pateicīgs pasākums, kas iedvesmo labiem darbiem. Padomājiet: jums, piemēram, ir uzdevums apēst kilogramu zemeņu. Ja jūs ar ārstu tā esat sarunājusi, tā arī darīsiet, vai ne? Lūk! Būsiet dabūjusi C vitamīna devu, būsiet kārtīgi pačurājusi, lai paskalotos organisms.

Tas jau ir tas galvenais moments, kā tautā saka — attīrīšanās. Īstenībā atslodzes dienas uzdevums ir nodrošināt normālu mūsu izvadsistēmu darbību. Mēs svīstam un ar izelpu izvadām no organisma lieko, tāpat caur zarnu traktu un nierēm atbrīvojamies no nevajadzīgā. Ar savu dzīvesveidu (tātad arī ēdienkarti) mums jārūpējas, lai šīs attīrīšanas sistēmas darbojas labi: lai vēders iziet katru dienu (un plūmju laikā pat divas reizes!), lai katru dienu mēs iesvīstu fiziskā darbā, lai nierēm būtu, ko filtrēt. Ar atslodzes dienu mēs nedaudz stimulējam šo izvadorgānu darbību.

— Man vēl gribētos tādu efektu, lai saraujas kuņģis un nākamajā dienā vairs nevar tik daudz saēsties.

— Ja atslodzes dienas laikā sevi moka un ierobežo, gadās, ka nākamajā gribas visu atgūt ar uzviju, un nekas jums tur nesarausies. Ja tā prātīgi, tad, protams, vēderiņš drusku plok. Taču no vienas reizes kuņģis gan nesarausies — vajadzīgs laiks, lai justu izmaiņas. Tad pie tā jāstrādā arī ikdienā, mērķtiecīgi jāizvēlas nelielas ēdiena porcijas un nedrīkst sevi «piebāzt», tas ir, pārēsties. Mūsu kuņģis ir muskuļains maisiņš, kurš var izplesties, bet var arī sarauties. Un, jo kuņģītis mazāks, jo arī sāta sajūta atnāk agrāk.

— Labi, es apdomāju, vai man vajag atslodzes dienu. Vajag!

— Tā kā neviens terminoloģiju nav apstiprinājis, vispirms vienosimies, kas tā atslodzes diena īsti ir. Daļa cilvēku, kuri man tikpat dedzīgi kā jūs prasa padomus atslodzei, ar to saprot pilnīgi tukšo dienu, proti, kaloriju ziņā tukšo — visu dienu jādzer tikai ūdens vai zāļu tēja. Nu, ja uznāk galīgs vājums, ūdenim pieliek mazu medus karotīti un iespiež citrona sulu, lai garša patīkamāka. Vai jums to vajag īstenot?

— Jūs izklausāties visai skeptisks… Dažkārt taču pats iesakāt šādas tukšās dienas.

— Reti. Uz paģirām tādu varētu… Joks, protams! Bet īstenībā jāseko līdzi, kas notiek. Dažam labam šādā tukšajā dienā pēcpusdienā sāk sāpēt galva, līdz ar to — viss, nedrīkst! Galvassāpes ir kontrindikācija, un nav ko mocīties. Nekā laba no tā nebūs. Ļoti svarīgi, lai atslodzes dienu nebūtu grūti ieturēt, jo — kas nāk ar grūtībām un sakostiem zobiem, tas ir lemts neveiksmei. Tad labāk nemaz nesākt. Arī atslodzes diena sev jāpielāgo, lai nebūtu grūti.

Dabā nav paredzēts, ka dzīvā radība neēdīs. Cita lieta, ka ir grūti laiki un nevar atrast barību — ziemā dziļš sniegs, un stirniņa neko nevar izrakt. Bet no laba prāta neviena stirniņa tukšā nedzīvo. Un mēs jau tādi paši dzīvnieciņi esam, arī mums diži tukšā dzīvot nevajag.

Bet cilvēks ir cilvēks, un, ja kāds vēlas varoņdarbus, protams, var ieturēt tukšās dienas. Taču jārēķinās, ka var būt diskomforts, galvassāpes, reiboņi, nespēks…

Taču mēs sevi mīlam, gribam dzīvot forši, tāpēc šo radikālo paņēmienu atmetīsim kā mazperspektīvu, labi?

— Tad jums jāpiedāvā kaut kas labāks vietā.

— Lūdzu! Atslodzes dienas, kurās tomēr kaut ko ēd. Tās var būt ļoti dažādas — atkarībā no sezonas un tā, kas garšo. Piemēram, vienam šķitīs, ka zemenes ir brīnišķīgas atslodzes dienai, citam no tām pumpas metas. Tad nekā, tad jāmeklē cits variants. Kas? Ķirši, arbūzi, jaunie kartupelīši, gurķi… Kefīrs, liesie piena produkti…

— Jaunie kartupelīši atslodzes dienai? Tur taču daudz kaloriju!

— Un jums no tām bail? Nav jau tik traki. Ja ēd ar sviestu, tad ir daudz, bet ja bez — tad nav. Toties kartupelīšos ir labs olbaltums — nedaudz, bet tiešām labs. Arī kālijs, kas vajadzīgs sirdsdarbībai un labai šķidruma apritei organismā.

Atslodzes dienu variantu tiešām ir simt un viens. Taču realitāte parasti ir tāda: mēs runājam ar pacientu un nonākam pie domas, ka derētu kāda atslodzes diena. Tad es viņam jautāju: kas jums garšo? Nu, piemēram, kas garšo jums?

— Šokolāde!

— Tad ņemam trīs tāfelītes melnās šokolādes, kurā kakao saturs ir 86%, un uz priekšu! Plus tēja, kafija, augļi un dārzeņi, cik lien.

Tas gan ir specifisks gadījums, ko es jums pa draugam piedāvāju, bet tik un tā arī šāda var būt atslodzes diena.

— Jūs esat pārāk labsirdīgs… Ja nu es jums teiktu, ka man ļoti garšo torte «Cielaviņa»? To jūs man arī atslodzes dienai piedāvātu?

— Ja jūs trešo reizi pie manis būsiet atnākusi uz konsultāciju un dikti dīksiet, tad sarunāsim. Tad es bargi teikšu: «Labi, Iveta, trīs dienas tikai «Cielaviņu»!»

Bet tad tas jau būs citādi, ar citu mērķi — lai mazinātu iedomātu kāri pēc konkrētā produkta. Savā ziņā tā tiešām ir atslodze: jūs tiekat prātā atbrīvota no tās «Cielaviņas», jums vairs nebūs tā, ka siekalas saskrien mutē, šo vārdu izdzirdot vien. Un neuztraucieties, nebūs jums pa tām trim dienām kilogrami klāt. Jūs nemaz daudz to torti neieēdīsiet, šādās reizēs nereti svars pat iet uz leju.

Bet parasti cilvēki nojauš, ka nav jāsaka ne šokolāde, ne «Cielaviņa», un mēs vienojamies par ogām, augļiem, dārzeņiem, salātiem, lieso kefīru vai biezpienu.

— Izstāstiet, kāds ir atslodzes dienas princips!

— Uzsvars tiek likts uz vienu produktu. Ar domu, ka tajā pirmām kārtām ir kaut kas labs no uztura viedokļa, tātad cilvēks apēd to labo. Piemēram, ogās vitamīni, dārzeņos minerālvielas, piena produktos — kalcijs. Jā, un tad kalorijas, tas, protams, arī nospēlē lomu. Vēl parasti šiem produktiem ir kāda laba īpašība, piemēram, tas ir nedaudz urīndzenošs, kā gurķi un arbūzi.

— Cik bieži?

— Ne biežāk kā divas reizes nedēļā. Bet ne tukšās dienas!

— Un piecas atslodzes dienas pēc kārtas?

— Var jau visādas kampaņas taisīt, ja jātiek kleitā iekšā. Tad droši vien, ka vajag. Bet līdz laikam. Viss atkarīgs, ko pēc tām piecām dienām darīsiet. Parasti jau cilvēks ir nocieties un saēdas.

Labāk atcerieties divus uzturmācības pamatlikumus: produktu izvēles daudzveidība un to patēriņa mērenība.

— Kuras dienas ir labas atslodzei?

— Darbdienas. Jo ir zināms ritms. Brīvdienās — ej nu sazini, kā būs… Te uzkuļas vieni ciemiņi ar «Cielaviņu», otri ar šašliku, un visi mani labie mērķi izlido pa logu. Daudziem patīk pirmdiena, pa nedēļas nogali drusku pārēsts, un tagad var gremošanas sistēmai piedāvāt brīvāku dienu. Galu galā ķermenis tērē enerģiju — vienalga, ko darāt. Bet, ja samet par daudz kurināmā un to nenodedzina, tas krājas. Atslodzes dienā vismaz bišku kurināmā deficīts rodas un organisms ir spiests paķert kaut ko klāt no krājumiem.

Galvenais jau nav, kura diena, bet stingri nolemt — tad un tad! Citādi laiks skrien, un cilvēks tik domā: jā, vajadzētu, un nekā neizdara. Nolem, piemēram, pirmdien un trešdien, sapērcies nepieciešamos produktiņus, un uz priekšu!

— Un kā ar rezultātu?

— Matemātika te īsti nedarbojas. Te kā tirgū: vienam pārdevējam paprasīsi kilogramu, dabūsi deviņsimt gramu, otram paprasīsi, viņš lepnu vēzienu tev pa virsu uzdāvinās vēl puskilogramu. 

— Vai rezultāts būs arī tad, ja es visu laiku ēdīšu, kā pagadās, bet divas reizes nedēļā ievērošu atslodzi?

— Bardaks un divas dienas kārtība? Nebūs īsti labi. Taču tas vismaz ir pirmais solis, lai apturētu ikgadējo virsvērtības veidošanos, tas ir, nākamo kilogramu pievienošanos.

— Kas tas tāds — ikgadējā virsvērtība?

— Nu, kā, uz rudeni visi runcīši un kaķenītes kļūst apaļākas. Gara ziema gaidāma, jāuzkrāj enerģija… Tā arī mēs uz novembri parasti uzaudzējam kādu kilogramu. Nāk pavasaris, kaķīši sāk bizot un izkrītas. Vai arī mēs tā darām? Tos apaļumus, ko uz rudeni paņēmām klāt, vasarā palaižam prom? Labi, ja tā. Taču visbiežāk mēs tos paturam. Un tā katru rudeni mēs pa spirāli pilnveidojamies ar dažiem kilogramiem. Lūk, atslodzes dienas varētu būt viens no veidiem, kā to apaļošanās spirāli sabremzēt.

Tomēr es ieteiktu nekoncentrēties uz rezultātu, bet vienkārši dzīvot, lai ir forši. Un, ja atslodzes diena noderētu un jūsu foršajā dzīves plānā ierakstās, tad kāpēc ne!?

IZVĒLIETIES!
Trīs tavas garšīgās atslodzes dienas varianti

 
• Litrs kefīra + puskilograms vājpiena biezpiena + augļi un ogas, zaļumi, dārzeņi, cik gribas.

• Sagatavo katlu ar auksto zupu (vārītas bietes + gurķi + salātlapas + zaļumi + 0,5% kefīrs vai paniņas) un ēd, cik lien.

• Uzvāri ķīselīti no sezonas augļiem ar kādu žāvētu aprikozi vai rozīni, lai būtu salds, un dzer, cik tīk.

• Puskilograms vārītu jauno kartupelīšu ar visu mizu + puskilograms vājpiena biezpiena + tomāti un gurķi, kamēr apnīk.

• Uzjauc bezalkoholisko mohito! Ar piestiņu saberztas piparmētru lapas + citrons + ūdens + ledus. Ja vēlies, saldumam vari iemaisīt kādu sablenderētu zemeni. Turi dzērienu ledusskapī un dzer, kad sagribas. Klāt neierobežotā daudzumā ēd visus svaigos dārzeņus, ko kārojas.

* Lai kuru no atslodzes dienām tu izvēlētos, noteikti dienas laikā izdzer arī četras lielas glāzes ūdens.

www.tv3.lv

www.svarakabineti.lv


Uz augšu