Svētdien agri no rīta saņēmām satraukuma pilnu zvanu. Kāda sētniece no pagraba bija izvilkusi kaķi, kurš vairs knapi elpoja... Sapratām, ka mincis nevar ilgi gaidīt, un steidzāmies pēc kaķa, lai nogādātu klīnikā. Kā izrādās, šis pagrabs sen jau aizmūrēts, varam tikai minēt, kā kaķis ticis iekšā. Kundze minci bija ienesusi pie sevis mājās, lai mazais ķermenītis neatdzistu pavisam. Kad aizbraucām, skats uz minku pavērās šausmīgs – visas actiņas, deguns bija ļoti aizkaltuši, zvēriņš elpoja caur muti, jo aizkaltušā deguntiņa dēļ caur degunu tas nebija iespējams, no kaķa pāri palikuši tikai kauli un āda. Minkai nepietika spēka pat nostāvēt kājās. Nekavējoties devāmies uz klīniku.