Svētdien Mazsalacas novadā[s:28367] izveidojis aptuveni piecus metrus dziļu krāteri. Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks portālam «Apollo» pastāstīja: gadījumā, ja apstiprināsies, ka nokritušais objekts tiešām ir meteorīts, tas būs ļoti interesants atklājums, jo pēdējoreiz Latvijā meteorīta krišana fiksēta 19. gadsimtā.
Vilks «Apollo» pastāstīja, ka šis gadījums ir unikāls arī ar to, ka gadījumā, ja nokritušais objekts ir meteorīts, tas būs pirmais, kurš krītot izveidojis tik lielu krāteri.
Pēc pētnieka teiktā, bez vietas apskates un parauga ņemšanas ir grūti spriest, kas īsti ir nokritušais objekts. Jāaptaujā arī notikuma aculiecinieki. «Ja krīt meteorīts, to nav iespējams nepamanīt. Vajadzētu būt novērojamai uguns lodei, kas izstaro tik spilgtu gaismu kā dienā. Vajadzētu būt arī sprādziena troksnim,» sacīja Vilks, kurš pats dosies uz Mazsalacu, lai noskaidrotu, vai aculiecinieki ko tādu novērojuši.
Ilgonis Vilks «Apollo» pauda cerību, ka tas ir meteorīts, jo tad tas būtu viņa pētnieka karjerā pirmais gadījums — ne pagājušajā, ne šajā gadsimtā ne reizi nav apstiprinājies, ka kāds nokritušais objekts ir meteorīts.
19. gadsimtā fiksēti četri meteorītu krišanas gadījumi. Lielākais no tiem — Līksnas meteorīts — nokritis Daugavpils rajonā un svēris aptuveni 16 kilogramus. Piecus kilogramus smags meteorīts fiksēts 19. gadsimtā netālu no Jēkabpils, Brižos, neilgi pēc tam vēl viens meteorīts nokritis Neretā.
Latvijas vēsturē pēdējais zināmais gandrīz sešus kilogramus smagais meteorīts Zemi sasniedza 1890. gadā un piezemējās Baldonē.
