Izskanējusi ziņa, ka bijusī laikraksta «Diena» galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte plāno organizēt tautas kustību, nodēvējot to par otro Atmodu. Asu kritiku šai idejai velta Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītāja, asociētā profesore Ilga Kreituse.
«Nevienam mākslas darbam, nevienai filmai turpinājums nav tikpat augstvērtīgs kā pirmā daļa, un nevajag atkārtot lietas, ko nevar atkārtot. Atmodu nevar atkārtot,» intervijā portālam «Apollo» tieša bija profesore.
Viņai nav skaidrs, pret ko cīnīsies šī atmoda, jo atmoda ir cīņa. Ja 80. gadu beigās tauta cīnījās pret padomju režīmu, pret Maskavu — tad pret ko cīnīsies tagad?
«Pret ko mēs nostāsimies — pret valsti? Taču, nē, pret Latvijas valsti mēs neatmodīsimies. Pret konkrētu personu? Pret konkrētu personu nav atmodai jābūt. Lai nomainītu premjeru vai kādu partiju, nav jābūt atmodai, tā ir iekšējā politiskā cīņa. Vajadzētu cilvēkiem, kas runā, pašiem saprast, uz ko tad viņi modinās,» teic Kreituse.
Viņa šaubās, vai paši tautas kustības organizētāji varēs pateikt, pret ko tad cīnīsies tauta. Jo, ja šie iemesli būtu, tad tā sauktā lietussargu revolūcija Doma laukumā būtu par kaut ko izvērtusies.
Kreituse aicina padomāt, kas vispār ir tautas kustība. «Uz kurieni tad viņa kustēsies un ar kādu ātrumu viņa kustēsies? Kāpēc viņa kustēsies? Lai atbalstītu kādu politisku partiju? Nu tad lai uzreiz saka: ziedojam šai partijai un atbalstām šo partiju. Bet tas ir slēptais veids. It īpaši, ja cilvēkiem to sāks izskaidrot, ka tā ir atkal jauna pozitīvisma kampaņa, cauri — ar to arī tas izgāžas,» saka politoloģe.
Kreituse Ēlertē neredz cilvēku, kas varētu iekustināt sabiedrību. Viņasprāt, Ēlerte dzīvo nedaudz citās ilūzijās par to, kā var pacelt sabiedrību.
«Varbūt tas viņai ir tas traucējošais moments, ka viņa dzīvo atrauti no realitātes. Kā var dabūt šo popularitāti, kā var kļūt par cīņā saucēju,» secina politikas eksperte.
