Politologs Filips Rajevskis prognozē, ka partijas, gatavojoties 10. Saeimas vēlēšanām, izmantos administratīvos resursus un tērēs valsts naudu, jo pašām savas naudas nebūs tik daudz. Turklāt iedzīvotāju piesaistīšanai vairāk tiks celtas galdā pseido tēmas, reālo situāciju partijas centīsies nepieminēt.
Kā piesaistīt vēlētāju?
Rajevskis sarunā ar portālu «Apollo» prognozēja, ka partijas maksimāli meklēs tēmas, kas ir ārpus ierastā tēmu loka. Pateicīga būšot tā pati vecā tēma «krievi–latvieši», kā arī vainīgā meklēšana — kas vainīgs pie tā, kāpēc mēs esam tur, kur esam. Pateicīga tēma būšot arī par tautas vēlētu prezidentu.
«Vismazāk gribēs runāt par reālo ekonomiku, politisko situāciju, par reālo reformu gaitu un reālo dzīvi, ko mēs redzam visapkārt. Par to runāt, manuprāt, viņiem vienkārši nav spēka, un vēlētājiem nav spēka to klausīties,» uzskata politologs, piebilstot, ka uz katra stūra skanēs populisms.
«Būs pseido tēmas. Arī par tautas vēlētu prezidentu — tā tēma tiks kā karogs vazāta. Tā vismaz novērš uzmanību no ikdienišķās dienaskārtības, kur īstenībā nekas pa lielam nemainīsies,» uzskata Filips Rajevskis.
Vēlēšanu kampaņas
Pēc politologa domām, partijas priekšvēlēšanu kampaņās koncentrēsies uz interneta, kā arī uz administratīvajiem resursiem — šis resurss būšot pamatu pamats visam. «Būs visāda veida administratīvo resursu un valsts naudas izmantošana vēlēšanu vajadzībām.»
Viņaprāt, nebūs viegli taisīt tīri politisko kampaņu. Tās būs vairāk tādu kā sāpīgo jautājumu kampaņas, piemēram, par tautas vēlētu prezidentu, kur visiem būs iespēja izteikties.
Rajevkis novērojis, ka vēlēšanu kampaņas jau administratīvā līmenī ir sākušās. Kā piemēru viņš min kaulēšanos par nodokļiem. Šīs kampaņas turpināsies tik ilgi, kamēr nākamā gada valsts budžets tiks skatīts Saeimā. Taču īstās priekšvēlēšanu aktivitātes sāksies diezgan vēlu. «Ekonomiskā situācija ir tik trausla, ka maijā nebūs skaidrs, kas būs septembrī, līdz ar to kampaņas tiks maksimāli «piespiestas» tuvāk vēlēšanām,» spriež politologs.
Jauno partiju izredzes
Jaunās partijas nebija izvēlējušās īsto laiku, kad pieteikt sevi uz politiskās skatuves, uzskata politologs. Viņš skaidro, ka laiks pirms pašvaldību vēlēšanām jaunajām partijām ir ļoti nepateicīgs un tas arī ir pārāk tāls laiks pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām. «Sabiedrības pieprasījums pēc jaunām partijām ir izzudis,» viņš saka, piebilstot, ka šoreiz runa būs par partiju apvienībām.
Personības
Pirms nākamās Saeimas vēlēšanām varēs novērot cīņu starp spēcīgiem līderiem, un maz ticams, ka pašreizējais Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC) spēs nostāvēt malā šādā situācijā. «Starp premjera amata kandidātiem būs ļoti nopietna cīņa. Protams, būs asa savstarpēja kampaņa, bet es neticu, ka viņi būs gatavi viens otram pa īstam pāri nodarīt. Zinot to ilgo politisko pieredzi, viņu savstarpējās sadzīvošanas pieredzi,» saka Rajevkis.
Cīņu interesantāku padarītu, ja kāds nostātos pret spēcīgajiem līderiem — Andri Šķēli, Aināru Šleseru un Aivaru Lembergu (tā saukto oligarhu bloku). Politologs atgādina, ka tā savulaik nostājās Einars Repše (JL), tādu otrreiz tajā pašā upē neiekāpsi. Viņaprāt, «Jaunā laika» līderim būs jābūt Repšem, jo «viņiem tomēr pēc visa tā nekā «smagāka» par Repši nav». Tomēr Rajevkis šaubās, vai Repše gūs lielu sabiedrības uzticību pēc visa tā, kas pašlaik notiek valstī. Bet pašreizējam premjerministram Valdim Dombrovskim pietrūkst tās harismas, kas ir Repšem, Šķēlem, Lembergam un Šleseram.
Savukārt jaunu, vēl nedzirdētu līderu parādīšanās nav sagaidāma, jo nav iespējams cilvēkam pēkšņi uzrasties un kļūt par politisko līderi — jāiziet tāda kā politiskā ģenēze, cilvēkam jāizlaužas no apakšas līdz augšai, un tikai tad viņš var kļūt par līderi. «Tikai tad viņš var nostāties pretim Šķēlem, Lembergam, Šleseram. Tas nav tā, ka kāds tagad atnāks un visi baigi aplaudēs. Tā nebūs,» uzskata politikas eksperts.
