LB un FKTK tomēr neiekļaus vienotajā atlīdzības sistēmā

Tādējādi deputāti piekrita valdībai, kas arī iepriekš lēma šīs institūcijas atstāt ārpus vienotās atlīdzības sistēmas.

Deputātu vidū gan par šo jautājumu, īpaši LB, izvērtās plašas diskusijas, un komisija bija saņēmusi vairākus priekšlikumus par centrālās bankas iekļaušanu vienotajā sistēmā. Komisijas priekšsēdētājs Guntis Bērziņš («Jaunais laiks») informēja, ka Saeima ir saņēmusi vēstuli no LB, kurā teikts, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteikumi nosaka LB neatkarīgo statusu. Tādēļ arī valdība iepriekš lēma par LB neiekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā.

Arī deputāts Kārlis Leiškalns (Tautas partija) uzsvēra, ka LB nav šajā sistēmā iekļaujama jau no tā brīža, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā un parakstīja līgumu ar ECB.

Deputāte Ilma Čepāne («Pilsoniskā savienība»), kura arī ceturtdien bija atnākusi uz komisijas sēdi, lai izteiktu savu viedokli, atzina, ka LB iekļaušanas vienotajā atalgojuma sistēmā dēļ Eiropas Komisija varētu sākt pārkāpuma procedūru pret Latvijas valsti, vēršoties Eiropas Kopienu tiesā.

Deputāte Kārina Pētersone (LPP/LC) gan sacīja, ka no LB vajadzētu nākt iniciatīvai ierobežot darbinieku atalgojumu, taču nekas tāds līdz šim nav bijis. Tādēļ, viņasprāt, tomēr būtu jādomā, kā ierobežot Latvijas centrālās bankas darbinieku atalgojumu. Līdzīgu viedokli pauda arī deputāts Miroslavs Mitrofanovs (PCTVL), kurš pieļāva, ka LB darbinieku atalgojumam krīzes laikā tomēr varētu noteikt kādus ierobežojumus.

Saeimas komisija nolēma vienotajā atalgojuma sistēmā iekļaut zinātniskos institūtus un valsts augstskolas. Augstskolu gadījumā ierobežojumi attieksies vien uz to vispārējo personālu, kas nav pedagogi. Savukārt pedagogus deputāti nolēma neiekļaut šajā sistēmā.

Asas diskusijas izraisījās arī par to, vai vienotajā atalgojuma sistēmā iekļaut Valsts kontroli (VK). Valsts kontroliere Inguna Sudraba deputātiem akcentēja - nav tā, ka VK vēlētos nebūt šajā sistēmā un pielīdzināties tiem algu līmeņiem, kādi ir citviet valsts pārvaldē, taču valdība nevar noteikt šīs institūcijas atalgojuma sistēmu. Viņa ierosināja, ka VK varētu klasificēt savus amatus, līdzīgi kā Ministru kabinets, un nepārsniegt to darbinieku atalgojuma līmeni, kāds noteikts citām valsts institūcijām.

Finanšu ministrijas Valsts sektora darba samaksas politikas nodaļas vadītāja Inga Ošiņa gan pauda bažas, ka tādā gadījumā VK varētu savu grāmatvedi novērtēt augstāk nekā citus, kas darbojas valsts pārvaldē.

Saeimas deputāti pēc ilgām diskusijām tomēr nolēma, ka VK paliks likumprojektā par vienoto atlīdzības sistēmu, taču šīs institūcijas darbinieku mēnešalgu noteiks tās darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās amatpersonas. Turklāt, nosakot VK darbinieku mēnešalgu, tiks ņemts vērā amata atbildības līmenis un sarežģītība, konkrētā darbinieka individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtējums, kā arī tiešās pārvaldes iestādēs amatpersonu līdzīgas atbildības un sarežģītības amatiem noteiktās mēnešalgas. Tas nozīmē, ka VK vadīsies pēc noteiktiem vispārējiem principiem, piemēram, tā, ka VK strādājošo alga nedrīkstēs pārsniegt Ministru prezidenta algu, taču Ministru kabineta mēnešalgu katalogs VK nebūs juridiski saistošs.

Tādu pašu lēmumu Saeimas komisijas deputāti pieņēma arī par Saeimas darbiniekiem, kas nav parlamenta deputāti. Turklāt tas arī nebūtu pretrunā ar Saeimas Kārtības rulli. Komisija vienbalsīgi atzina, ka uz deputātiem šo likumu attiecināt nevar, jo tas būtu pretrunā varas dalīšanas principam.

Komisijas deputāti nosprieda likumprojektu tomēr attiecināt arī uz karavīriem, militārpersonām, iekšlietu un drošības struktūru darbiniekiem. Deputāte Anna Seile («Pilsoniskā savienība») gan iepriekš vērsa deputātu uzmanību uz Aizsardzības ministrijas iepriekš pausto kritisko nostāju attiecībā uz karavīru un militārpersonu iekļaušanu vienotajā atlīdzības sistēmā saistībā ar šo personu darba specifiku.

Debates deputātu starpā izraisīja arī tas, vai valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības iekļaut vienotajā atlīdzības sistēmā. Lai gan domas dalījās, deputātu vairākums bija par to svītrošanu no likumprojekta, lai noteiktu attiecīgu sīkāku regulējumu likumā par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām, ko ceturtdien Saeima nodeva izskatīšanai parlamenta komisijās.

Tautas kalpi atzina, ka kapitālsabiedrības ir pārāk atšķirīgas un, nosakot vienu regulējumu visām, sekas var būt neprognozējamas.

Savukārt par likumprojekta attiecināšanu uz ostu valdēm deputāti vēl nepieņēma lēmumu un atlika jautājuma izskatīšanu līdz Saeimas Juridiskā biroja atzinuma saņemšanai.

Jau vēstīts, ka valdība pirmdien ārkārtas sēdē nolēma saglabāt jau iepriekš apstiprinātos principus vienotās atlīdzības sistēmas likumam, neatbalstot atsevišķu iekļaujamo amatpersonu svītrošanu no likuma, kā to ierosinājuši Saeimas deputāti. Parlamentārieši ieteikuši likumā neiekļaut valsts kapitālsabiedrības, ostas, publiski atvasinātās personas, valsts drošības iestādēs strādājošos.

Ministri arī konceptuāli atbalstīja, ka likums par vienoto atlīdzības sistēmu attiektos uz sabiedriskā labuma organizācijām, kam deleģētas valsts pārvaldes funkcijas, taču šis priekšlikums vēl tiks precizēts.

Lai arī deputātu priekšlikumi rosināja iekļaut likumprojektā Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, kā arī Latvijas Banku, ministri tomēr neatbalstīja šo neatkarīgo iestāžu iekļaušanu vienotajā atalgojumu sistēmā.

Ministri arī vienojās, ka likumprojekta prasības neattiecinās uz augstskolu pasniedzējiem, savukārt vienotā atlīdzības sistēma regulēs augstskolu saimniecisko vienību un administratīvo departamentu darbinieku atalgojumu.

Ziņots arī, ka kopš budžeta paketes iesniegšanas Saeimā tautas kalpi asi kritizējuši valdības sagatavoto likumprojektu par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu, norādot gan uz vairākām juridiskām nepilnībām, gan pretrunām ar Satversmi, gan arī nekonsekventu attieksmi pret visām valsts iestādēm.

Premjers Valdis Dombrovskis prognozēja, ka likums par vienotu atlīdzības sistēmu valsts un pašvaldības institūcijās tiks pieņemts, neraugoties uz visu kritiku, kuru tas ir saņēmis.

Ministru kabineta sagatavotā likumprojekta par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu mērķis ir vienkāršot darba samaksas sistēmu valstī, padarīt to pārredzamāku un samazināt pastāvošo darba samaksas sistēmu skaitu.

Sistēma paredz, ka augstākā alga valsts sektorā, kurai būs pakārtotas visas pārējās valsts un pašvaldību iestādēs strādājošo algas, būs Ministru prezidenta alga jeb 1908 lati. Likumprojekts arī paredz ministriju centrālajam aparātam samazināt mēnešalgu diapazonu (starpība starp minimālo un maksimālo algu katrai attiecīgās algu grupas kvalifikācijas pakāpei).

Ar likumu paredzēts noteikt vienotus principus mēnešalgu noteikšanai sadalījumā pa amatu grupām, vienotus nosacījumus vispārējām un speciālajām piemaksām, pabalstiem un kompensācijām u.c.