Zviedru arodbiedrībām Latvijas uzņēmumam jāmaksā 180 000 latu

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: «Scanpix»/AP

Zviedrijas darba tiesa trešdien pasludināja spriedumu «Laval un partneri» lietā pret Zviedrijas Celtnieku arodbiedrību, kā arī Elektriķu arodbiedrību. Tiesa lēmusi, ka Zviedrijas arodbiedrībām jāsamaksā Latvijas uzņēmumam 2,7 miljoni zviedru kronu (180 900 latu), portālu «Apollo» informēja Ārlietu ministrijā.

Tik liela naudas summa arodbiedrībām jāmaksā, kompensējot zaudējumus, kas radušies arodbiedrību nelikumīgo darbību rezultātā, kā arī jāsedz tiesu izdevumi.

Latvijas Ārlietu ministrija apsveic Zviedrijas darba tiesas spriedumu un ir gandarīta, ka tiesiskais strīds starp Latvijas uzņēmumu un Zviedrijas Celtnieku arodbiedrību ir atrisināts, balstoties uz Eiropas Savienības (ES) tiesas spriedumā noteiktajiem pamatprincipiem.

Tiesas spriedums atbilst Latvijas valdības pozīcijai, ka arodbiedrībām ir tiesības uz kolektīvu rīcību, aizstāvot strādājošo tiesības. Tomēr šajā gadījumā blokāde neliecināja par darbinieku tiesību aizsardzību, bet cīņu pret citas ES dalībvalsts uzņēmuma tiesībām sniegt pakalpojumus vienotajā ES tirgū.

Latvijas valdības nekavējoša iesaiste strīda risināšanā novērsa līdzīgu gadījumu atkārtošanos attiecībā uz citu jauno ES dalībvalstu uzņēmumu diskrimināciju iekšējā tirgū, norāda ministrijā.

Strīds aizsākās 2004. gada jūnijā starp Zviedrijas Celtnieku arodbiedrību un Latvijas uzņēmumu «Laval un partneri», kas 2005. gada 29. aprīlī nonāca izskatīšanā ES tiesā prejudiciālā nolēmuma saņemšanai. Latvijas valdība 2006. gada 10. janvārī pieņēma lēmumu iesaistīties lietā, atbalstot brīvas pakalpojumu sniegšanas tiesības ES un nosūtot ES tiesai savus rakstiskos apsvērumus. ES tiesas 2007. gada 18. decembra spriedums pamatos atbilda Latvijas valdības pozīcijai un bija labvēlīgs Latvijas uzņēmumam.

Latvijas pozīcija lietā nemainīgi ir bijusi, ka minētajā konfliktā novērojami Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 49. panta (brīva pakalpojumu kustība) pārkāpumi. Attiecīgais pants aizliedz ierobežot pakalpojumu sniegšanas brīvību citu dalībvalstu pilsoņiem, kas veic uzņēmējdarbību citā Kopienas dalībvalstī. Šeit tiek pārkāpts arī Eiropas Komisijas dibināšanas līguma 12. pants (diskriminācijas aizliegums pilsonības dēļ).

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu