Ja mēs jebkurā portālā paskaitām lasītāju komentārus pie vakardienas ziņām par Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, kuru depozītprocentus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunā vadība nule atzinusi par neapliekamiem ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, sešos septiņos no katriem desmit dažādā toņkārtā tiek lādēti «sasodītie žīdi» (portālos, kuros šis vārds tiek uzskatīts par pieļaujamu), bet vēl divos trijos — tikpat sasodītais Godmanis, Slakteris, Rimšēvičs un Co.
Protams, nekādu īpašo izbrīnu man kā šo ziņu pirmavotam šāda kareivīga komentāru rakstītāju nostāja neradīja. Tad jau daudz pārsteidzošāk būtu, ja lielais vairums, nevis tikai retais «baltais zvirbulis», pēkšņi ņemtu un sāktu nopietni diskutēt par tādām vai citādām likumu niansēm, kuras ir vai nav ievērotas un kuru dēļ pret ikdienišķu uzņēmēju nodokļu iekasētāji nez kāpēc izturas principiāli citādāk nekā pret «abiem K», kuri, izrādās, VID jauno laiku skatījumā nemaz neesot bijuši «Parex bankas» darbinieki.
Tomēr atļaušos šajā milzīgajā vienprātībā ielauzties ar savu viedokli. Tas gan nebūs ne tik universāls kā «žīdi vainīgi pie visa», ne tik uzskatāmi jauks kā ziņas par Godmaņa un Co lepnajām villām, kuras par «Parex otkatu» sabūvētas vai visā pasaulē (nu, kad, kad, kad vienreiz kāds nosauks kaut vienas šīs Godmaņa villas adresi vai atsūtīs kādu fotogrāfiju?). Toties tas balstīts uz faktiem, ko tomēr ir pagrūti neņemt vērā pat visapmātākajiem.
Pirmkārt, Kargins un Krasovickis manā skatījumā ir gana derdzīgi ļaudis, bet derdzīgums nav pietiekams arguments, lai automātiski par «žīdu ļaunprātību» nodēvētu it visu viņu darīto. Lai kā jums tas nepatiktu, abi derdzīgie kungi Latvijas nodokļu sistēmu visus šos gadus ir apgājuši pilnīgi likumīgi — tieši tā, kā no nodokļiem labprāt pilnīgi vai daļēji tiktu vaļā, manuprāt, vismaz katrs otrais šo rindu lasītājs, lai cik patriotisks arī būtu vārdos.
Vienīgā starpība — ne man, ne caurmēra lasītājam šī vaļātikšana kaut kā lāgā neizdodas, bet «abiem K» izdevās. Viņi izfunktierēja, kā to izdarīt, savukārt šī valsts un tās finanšu pārzinātāji «abu K» izfunktierētajā shēmā (algu nesaņemam, darba līgumus neslēdzam, pārtiekam no depozītu procentiem dažu miljonu apmērā, ko saņemam pašiem piederošā un pašu vadītā bankā) ir vēlīgi noskatījusies nevis dažus mēnešus, bet — ieklausieties! — 14 gadus!
Visi 24 stundas dienā strādājošie Krištopani, visi «saimnieki» Šķēles, visi «jauno laiku» solītāji Repšes (kurš turklāt taču imitēja darbu Latvijas Bankas prezidenta postenī un kuram jau nu tā kā vajadzēja zināt, kas notiek) — nevienam no viņiem visus šos 14 gadus pret šo sistēmu nekādi iebildumi nav bijuši. Tad kurš ir derdzīgāks un nosodāmāks — tas, kurš izdomā likumīgu valsts apkrāpšanas shēmu, jo nekad arī nav solījies liet sviedrus šīs valsts labā, toties vienmēr bijis gatavs atzīties mīlestībā naudai, vai tas, kurš ar šādiem solījumiem ceļas un guļas, bet patiesībā ir labvēlīgi noskatījies šādas shēmas īstenošanā gadu no gada?
Otrkārt, man īsti nav viedokļa par nesen atstādināto VID ģenerāldirektoru, bet vienu es nevaru noliegt: lai ko šis cilvēks vēl būtu darījis vai nedarījis savā amatā, tieši viņa darbošanās laikā VID beidzot saņēmās un uzlika «Parex» uzrēķinu par bijušo īpašnieku finansiālajām izklaidēm. Tiesa, tikai par diviem gadiem no 14, turklāt tikai laikā, kad «Parex» jau bija valsts īpašumā esoša banka, bet vienalga. Reāli uzlika, un valsts būtu tikusi pie trim miljoniem, kurus banka pēc tam, cik nu es saprotu no jurisprudences, varētu vismaz mēģināt attiesāt no saviem bijušajiem saimniekiem. Protams, laikā, kad Latvijas valstsvīri mīļuprātāk runā par miljardiem, trīs miljoni ir tīrais sīkums, bet nu tomēr…
Taču šis uzrēķins nu ir atcelts, un, lai cik lieli «Jaunā laika» fanu kluba biedri jūs būtu, ir ļoti grūti noliegt acīmredzamo: tieši jaunā VID vadība — tā, kurai saskaņā ar jau pieminētā Repšes apgalvojumiem atšķirībā no iepriekšējiem apšaubāmajiem ļautiņiem vajadzētu strādāt īpaši enerģiski un valstij nest daudz, daudz, daudz naudas, — ir tā, kas atcēlusi šo uzrēķinu. Un, redzot šo konkrēto nejēdzību, varam tikai iedomāties, par cik lielu daudzumu šādu uzrēķinu atcelšanu mēs neko nezinām un, ļoti iespējams, neuzzināsim.
Un vēl trešais fakts, kas nav noliedzams. No VID dokumentiem izriet: pati «Parex banka» (tā, kas tagad it kā ir valsts banka) sava valdes locekļa Roberta Stuģa personā ir VID paziņojusi, ka «abu K» 1995. gadā ar savu banku uz 37 gadiem ar dzelžainu 24 procentu likmi gadā (turklāt ar tiesībām noguldījumus pēc sava ieskata palielināt vai samazināt, kā arī mainīt valūtas) slēgtie depozītlīgumi ir visnotaļ normāla lieta. Faktiski — ilgus gadus Kargina un Krasovicka pakļautībā strādājušais «baņķieris», nu ar valsts svētību iecelts bankas valdē, ar vienu vēzienu paziņo, ka ar tik strīdīgajiem depozītiem viss ir labākajā kārtībā. Un ej tu, valsts, kur vēlies…
Šajā sakarā bažīgu mani dara, lūk, kas. Piedodiet, «Jaunā laika» fani reizē ar «žīdu un Godmaņa sazvērestību» cienītājiem, bet ļoti izskatās, ka pašreizējā skaļā «sitiet žīdus! sitiet Godmani un Co!» skandēšana ir izdevīga… nu, kam tad? Atbildiet paši sev — kā jums šķiet, kāpēc citkārt uz brēcieniem par valsts apzagšanu un izlaupīšanu tik kārais Einars Repše tagad, kad valsts tā vienkārši atsakās no vismaz trim miljoniem latu, pieticīgi klusē? Tikai tāpēc, ka tas noticis viņa paspārnē? Jeb varbūt ir vēl kāds iemesls?