Ekspertīzē atklājies, ka gandrīz visi bojā gājušie ekspreša pasažieri sēdēja pēdējā vagonā. Pēdējais vagons atradies vistālāk no sprādziena epicentra un teorētiski šā vagona pasažieriem bija lielākas izredzes palikt dzīviem. Saskaņā ar instrukciju mašīnists pēc sprādziena sāka 190 km/h ātrā vilciena bremzēšanu. Rezultātā ekspreša astes daļa sasvērās.
Pirmie deviņi vagoni nebija bojāti. Beigu daļas vagoni sagāzās uz sāniem, taču pats pēdējais vagons atdalījās no ekspreša sastāva, pacēlās virs sliedēm, apgāza trīs elektrības stabus un lidojumā atsitās pret stāvu nogāzi, kas arī bija daudzo pasažieru nāves iemesls.
Kāds Novgorodas apgabala ciema iedzīvotājs, kurš uz katastrofas vietu atsteidzās viens no pirmajiem, informēja, ka vagons sākotnēji izskatījās tukšs. Tikai ieskatoties, pamanīja, ka «viss vagona sastāvs saslīdējis uz vienu vagona daļu, izveidojot krēslu, bagāžas un cilvēku kaudzi».
Tiesu medicīnas ekspertīzes biroja pārstāvis Aleksandrs Romanovs apstiprinājis, ka «pasažieru nāves iemesls bijušas mehāniskās traumas, iegūtas pēc stipras cilvēku saspiešanas starp cietiem priekšmetiem».
