Tā kā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) atrodas darba vizītē Bonnā, satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) premjera vietā atbild uz badastreika pieteicēja jautājumiem. Septiņu pappušu garās vēstules noslēgumā premjers lūdz Gintu Gaiķēnu pārtraukt badastreiku un sākt darba meklējumus.
Viss vēstules teksts:
«Esmu iepazinies ar Jūsu 2009. gada 7.novembra iesniegumu, kurā Jūs izvirzāt plašu jautājumu loku par bezdarba problēmām Latvijā. Tāpat interesējaties, kāpēc netiek radītas jaunas darba vietas, kā arī paužat vēlmi iegūt informāciju par to, vai Ministru kabinets plāno izstrādāt jaunu vēlēšanu norisi regulējošu likumprojektu un, vai tiek plānots rosināt Saeimu grozīt Latvijas Republikas Satversmi (turpmāk tekstā Satversme) ar mērķi pāriet uz mažoritāro vēlēšanu sistēmu.
Vēlos Jums paskaidrot, ka nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk tekstā - NVA) īsteno valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā un atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 6. pantam, sniedz vairākus pakalpojumus saviem klientiem. Proti, reģistrē bezdarbniekus un darba meklētājus, piešķir tiem statusu, sniedz konsultācijas par darba iespējām gan Latvijā, gan ārvalstīs, veic profesionālo prasmju un vēlmju noskaidrošanu, kā arī organizē aktīvos nodarbinātības un preventīvos bezdarba samazināšanas pasākumus.
Tieši aktīvo nodarbinātības pasākumu galvenais mērķis ir sniegt atbalstu bezdarba situācijā nonākušam cilvēkam. Aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu laikā persona saņem arī finansiālu atbalstu par dalību pasākumos - algas vai stipendijas veidā. Tā, piemēram, lai atbalstītu un nodrošinātu minimālus ienākumus tiem iedzīvotājiem, kuri nesaņem bezdarbniekam pabalstu, no 2009.gada septembra NVA piedāvā iespēju iesaistīties pasākumā «Darba praktizēšana pašvaldībās ar stipendiju», kura ietvaros visās Latvijas pašvaldībās (izņemot Babītes pašvaldību) tiek piedāvātas darba prakses vietas. Darba prakses ietvaros bezdarbniekam ir jāstrādā sabiedrībai derīgos ? fiziska rakstura darbos, par to saņemot stipendiju 100 latu apmērā par pilnu darba slodzi ik mēnesi laika periodā līdz sešiem mēnešiem. Pasākumā līdz 2010.gada beigām plānots iesaistīt līdz 50 000 bezdarbnieku. 2009.gadā pasākumā iesaistīti jau 17310 bezdarbnieki.
Lai noturētu darba vietā darbiniekus, kuriem ir piedāvāta nepilna darba slodze, NVA kopš 2009.gada septembra piedāvā profesionālās apmācību iespējas (ar kuponu), sniedzot iespēju personai pilnveidot savas profesionālās prasmes, tādejādi veicinot ilgtspējīgu darba vietu saglabāšanu, kā arī nodrošinot nodarbinātajam papildus ienākumus ikmēneša stipendiju 70 LVL apmērā, kamēr nodarbinātais jeb bezdarba riskam pakļautā persona apgūst apmācību programmas. Līdz 2009.gada 16.novembrim tika izsniegti 2935 kuponi un 767 personas uzsākušas apmācības. No 2009. 2013. g. plānots sniegt atbalstu 11 000 personām.
Lai gan aktīvo nodarbinātības un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu finansēšanai lielākoties tiek izmantots Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums un tikai daļēji valsts budžeta līdzekļi, tas nav pietiekams, lai nodrošinātu atbalstu visiem bezdarbniekiem (uz 2009.gada 6.decembri bezdarbnieka statusu ir ieguvušas 171 222 personas, bet aktīvajos nodarbinātības pasākumos plānots iesaistīt aptuveni 88 950 bezdarbniekus). Līdz ar to bez valsts īstenotajām bezdarba seku mazināšanas aktivitātēm nepieciešama arī pašu indivīdu aktivitāte gan meklējot darba iespējas, gan pastāvīgi ceļot savu kvalifikāciju un pielāgojoties darba tirgus prasībām.
Vēlos norādīt, ka šobrīd viens no valdības izstrādātajiem mērķiem ir sniegt atbalstu bez darba palikušiem cilvēkiem, kā arī mazināt bezdarba iestāšanās risku bezdarba riskam pakļautām, nodarbinātām personām.
Ņemot vērā iepriekš minēto situāciju, aktīvie nodarbinātības un preventīvie bezdarba samazināšanas pasākumi veidoti tā, lai personu sagatavotu darba devēju pieteiktajām darba vietām, taču NVA saviem klientiem piedāvā arī aktīvo nodarbinātības pasākumu, kas gan sniedz atbalstu, gan nodrošina jaunu darba vietu radīšanu - pasākumus komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai. Minētais pasākums veicina bezdarbniekus uzsākt uzņēmējdarbību, kuru ietvaros bezdarbniekiem tiek nodrošināti gan konsultatīvie, gan finanšu atbalsta pasākumi, kas palīdz bezdarbniekiem ar iepriekšēju sagatavotību un ievirzi komercdarbības veikšanā uzsākt komercdarbību vai pašnodarbinātību. Bezdarbniekiem pasākuma laikā tiek nodrošinātas konsultācijas biznesa plāna sagatavošanā un dotācija līdz 4000 LVL. 2009. gadā bija plānots iesaistīt aptuveni 270 personas, atbalstot 80 biznesa plānus. Līdz 2009.gada 1.oktobrim iesaistīti 82 bezdarbnieki. Tāpat NVA 2009.gada ietvaros ir nodrošinājusi 507 personām valsts līdzfinansētas darba vietas (tai skaitā 89 personām ar invaliditāti), kur bezdarbniekiem vismaz gadu (personām ar invaliditāti vismaz divus gadus) NVA maksā darba algu valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā.
Jautājumā par finansiāla atbalsta sniegšanu bez iztikas līdzekļiem esošām personām paskaidroju, ka situācijā, kad objektīvu apstākļu dēļ (zaudēts darbs, beidzies bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods, vai šis pabalsts ir ļoti zems vai citu iemeslu dēļ) personas ienākumi ir zemi vai tādu vispār nav, un vairs nav arī citu materiālo resursu (uzkrājumi, īpašumi, ko izmantot peļņas gūšanai), personai ir iespēja griezties savas dzīvesvietas pašvaldības sociālajā dienestā pēc pašvaldības sociālās palīdzības. Tiesības saņemt pašvaldības sociālās palīdzības pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (GMI pabalstu) ir par trūcīgām atzītām ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, ja viņu ienākumi uz katru ģimenes locekli mēnesī ir zemāki par Ministru kabineta noteikto GMI līmeni: 40 LVL pieaugušām personām un 45, LVL bērniem. Savukārt pašvaldības dzīvokļa pabalstu piešķiršanas nosacījumus un apmēru nosaka katra pašvaldība pati savos saistošajos noteikumos.
Lai pašvaldībām apstākļos, kad samazinās ieņēmumi to budžetos un pieaug pieprasījums pēc GMI un dzīvokļu pabalstiem, būtu iespējas visiem iedzīvotājiem šos pabalstus nodrošināt, sākot ar šī gada novembri uzsākta valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršana pašvaldībām šo pabalstu nodrošināšanai. Tāpat no 2009.gada 1.decembra stājušies spēkā grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas pašvaldībām dod tiesības trūcīgas ģimenes (personas) statusu piešķirt arī gadījumos, ja ģimenei (vai kādam no ģimenes locekļiem) ir parādsaistības. Līdz šim parādsaistību esamība bija šķērslis trūcīgas ģimenes (personas) statusa piešķiršanai un līdz ar to - GMI pabalsta piešķiršanai.
Atbildot uz jautājumu par jaunu darba vietu radīšanu, vēlos paskaidrot, ka būtiska loma šobrīd ir atbalsta programmai, ko realizē Hipotēku banka. 2008. gada 13.maijā Ministru kabinetā tika akceptēta Komersantu konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programma, kur valdība paredzēja atbalstīt investīciju un apgrozāmo līdzekļu aizdevumu veidā uzņēmumus, kuri orientējas uz starptautisko tirgu, ražo produkciju vai sniedz pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, tehnoloģiski ietilpīgus ražošanas uzņēmumus, kā arī jaunu uzņēmumu izveidi. Programma uzsākta 2008. gada jūnijā, aizdevumu izsniegšanai izmantojot no noguldījumiem piesaistītos līdzekļus. 2009. gada februārī Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr. 164 «Par aizdevumiem komersantu konkurētspējas uzlabošanai», paredzot, ka Hipotēku banka līdz 2013. gada decembrim izsniegs aizdevumus komersantiem konkurētspējas uzlabošanai 210 milj. LVL apmērā. Noteikumu ietvaros tika paplašināts atbalstāmo uzņēmumu loks līdz ar maziem un vidējiem komersantiem (turpmāk tekstā - MVK), atbalstu var saņemt arī lielie komersanti, kuriem ir ekonomiski pamatoti turpmākās darbības plāni, bet nav pieejams kredītiestāžu finansējums paaugstinātu risku dēļ. Programmas ietvaros tiks izsniegti investīciju un apgrozāmo līdzekļu aizdevumi, kopējai aizdevuma summai vienam komersantam nepārsniedzot 6 milj. LVL. Aizdevumi pamatā ir paredzēti apstrādes nozares komersantu projektu realizācijai un komersantiem, kuri piesaista ES struktūrfondu grantu programmu finansējumu.
Ar Ministru kabineta 2008.gada decembra rīkojumu Nr. 752 tika apstiprināta Latvijas mazo un vidējo komersantu mikrokreditēšanas programma, tās īstenošanu uzticot Hipotēku bankai. Programmas mērķis ir ieviest MVK un pašnodarbināto personu mikrokreditēšanas mehānismu un veicināt mikrokredītu pieejamību neliela biznesa uzsākšanai vai attīstīšanai. Mikrokredīti paredzēti biznesa projektu realizācijai - investīcijām un apgrozāmiem līdzekļiem - uzņēmumiem līdz 10 darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātām personām, kas darbojas ārpus Rīgas. Mikrokredītus līdz 3 tūkst. LVL piešķir Hipotēku banka, ja nepieciešams, mikrokredītu piešķiršanā un uzraudzībā piesaistot kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības, kuras ir izveidotas pēc teritoriālā principa un darbojas ārpus Rīgas pilsētas teritorijas. Programmas kopējais budžets ir 565 tūkst. LVL. Paredzams, ka programmas ietvaros mikrokredītus saņems līdz 300 uzņēmēju. Kopš 2009.gada februāra, kad sākās programmas realizācija, līdz 2009.gada 1.oktobrim Hipotēku banka jau ir piešķīrusi 87 aizdevumus 244. 3 tūkst. LVL apmērā.
2009.gada septembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr.1065 «Par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai». Atbilstoši šiem noteikumiem, Hipotēku bankai uzdots realizēt jaunu aizdevumu programmu, kuras mērķis ir uzlabot Latvijā reģistrētu saimnieciskās darbības veicēju pieeju finansējumam, tādējādi veicinot tautsaimniecības attīstību. Paredzēts, ka programmas ietvaros līdz 2013.gada decembrim sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai būs pieejami apgrozāmo līdzekļu un investīciju aizdevumi 142 milj. LVL apmērā. Kopējā aizdevumu summa vienam saimnieciskās darbības veicējam nedrīkstēs pārsniegt 300 tūkst. LVL. Šobrīd programma ir sagatavošanas stadijā, programmas realizācijai Hipotēku banka 2009.gada oktobrī ir noslēgusi 100 milj. EUR apmērā aizdevuma līgumu ar Eiropas Investīciju Banku, kas stāsies spēkā pēc valsts galvojuma līguma parakstīšanas.
Tāpat jāteic, ka līdz ar Hipotēku banku, tās filiālēm, uzņēmēju atbalstu nodrošina arī bankas struktūrvienība- Atbalsta programmu pārvalde ALTUM (ALTUM). Pārvalde īsteno valsts un ES finansētas atbalsta programmas, sniedzot paaugstināta riska aizdevumus dzīvotspējīgiem un perspektīviem MVK un uzņēmējdarbības uzsācēju projektiem, kurus komercbankas nefinansē nepietiekama ķīlas nodrošinājuma un citu projekta risku dēļ. 2009. gada 31.martā Ministru kabinets apstiprināja noteikumus Nr.293, kuri nosaka ESF līdzfinansētās programmas «Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai» īstenošanas kārtību. Programmas mērķis ir paaugstināt saimnieciskās darbības aktivitāti valstī, attīstot uzsācēju zināšanas un iemaņas uzņēmējdarbībā, kā arī sniedzot tiem finansiālo atbalstu. Uz atbalstu var pretendēt iedzīvotāji darbspējas vecumā, ieskaitot bezdarbniekus, kuri ir izteikuši vēlmi uzsākt komercdarbību vai pašnodarbinātību, kā arī jaundibinātie komersanti. Biznesa plānā paredzētā projekta apjoms nedrīkst pārsniegt 60 tūkst. LVL, vienlaicīgi atbalsta saņēmējam ir jānodrošina līdzfinansējums sava biznesa plāna īstenošanai vismaz 10 % apmērā no biznesa plānā paredzētās projekta summas.
2009. gada 10. martā Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr. 237 «Par darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas» papildinājuma 2.2.1.3.aktivitāti «Garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai». Noteikumu mērķis ir nodrošināt komersantiem pieeju finansējumam komercdarbības attīstībai un Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanai, saņemot garantijas situācijās, kad komersanta rīcībā esošais nodrošinājums nav pietiekams kredītresursu piesaistei nepieciešamajā apjomā un bankas komersantu novērtē kā pārāk riskantu, kā arī veicināt Latvijas komersantu konkurētspēju, sekmēt jaunu tirgu apgūšanu un nostiprināšanos esošajos. SIA «Latvijas Garantiju aģentūra» garantijas sniedz par šādiem finanšu pakalpojumiem: aizdevumi investīcijām; apgrozāmo līdzekļu aizdevumi; finanšu līzings; vietējais faktorings. Garantijas sedz līdz 80% no finanšu pakalpojuma pamatsummas, bet ne vairāk kā 3 milj. eiro vienam uzņēmumam. Uz 2009. gada 31. oktobri SIA «Latvijas Garantiju aģentūra» ir saņēmusi pieteikumus garantiju saņemšanai no 209 uzņēmumiem, garantiju pieteikumi ir apstiprināti 117 uzņēmumiem un ir izsniegtas garantijas 85 uzņēmumiem. Tāpat jāpiemin, ka 2009.gada 12.maijā Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr.436 «Īstermiņa eksporta kredīta noteikumi», kas nosaka īstermiņa eksporta kredītu garantiju segumu, saņēmējus, garantiju sniegšanas kārtību un kārtību, kādā garantētājs sedz zaudējumus.
2009. gada 30.oktobrī Ministru kabinets ir apstiprinājis «Koncepcija par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem» (MK rīkojums Nr.748), kuras mērķis ir radīt nepieciešamos priekšnoteikumus, lai bez darba palikušos iedzīvotājus mudinātu uzsākt komercdarbību, izveidot mikrouzņēmumu darbību veicinošu komercdarbības vidi, samazinot bezdarba līmeni, kā arī attīstīt uzņēmēja spējas, tādējādi palielinot uzņēmēju īpatsvaru kopējo nodarbināto skaitā. Lai sasniegtu koncepcijas mērķi, ir paredzēti šādi darbības virzieni: samazināt mikrouzņēmumu komercdarbības uzsākšanas izmaksas (Samazināt pamatkapitāla prasības sabiedrībām ar ierobežotu atbildību no 2000 LVL uz 100 LVL, samazināt valsts nodevu apmēru par reģistrāciju par 50%); ieviest mikrouzņēmumiem draudzīgu nodokļu politiku (ieviest fiksētu ienākuma nodokli, ieviest patentmaksas); panākt, ka mikrouzņēmējs pats ir spējīgs kārtot grāmatvedību; nodrošināt finanšu pieejamību mikrouzņēmumiem; nodrošināt pilnvērtīgas informācijas pieejamību mikrouzņēmumiem.
Attiecībā uz valsts uzņēmumu dibināšanu norādām, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmo daļu valsts komercdarbību var veikt: ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā; nozarē, kurā pastāv dabiskais monopols, tādējādi nodrošinot sabiedrībai attiecīgā pakalpojuma pieejamību; stratēģiski svarīgā nozarē; jaunā nozarē; nozarē, kuras infrastruktūras attīstībai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi; nozarē, kurā atbilstoši sabiedrības interesēm nepieciešams nodrošināt augstāku kvalitātes standartu. Turklāt jāteic, ka komercdarbības veikšanai publiska persona saskaņā ar likumu dibina kapitālsabiedrību, līdz ar to, valstij ir ierobežotas iespējas nodarboties ar komercdarbību, jo tādejādi tā kropļo tirgu nozarē, kurā pastāv konkurence. Ja valsts dibinātu kapitālsabiedrības bez jebkāda šai sabiedrībai noteikta komercdarbības mērķa, tad tā būtu valsts naudas un mantas izšķērdēšana, jo šāda sabiedrība nevarētu spēt pelnīt un būtu attiecīgi dotējama no valsts budžeta.
Jautājumā par mažoritāru vēlēšanu sistēmu paskaidroju, ka Latvijas Republikas vēlēšanu sistēmas pamatprincipi ir ietverti Satversmē un Satversmes 6. pants noteic, ka Saeimu ievēl vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. Savukārt atbilstoši Satversmes 7. pantam, sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam. Ņemot vērā to, ka Ministru kabinets pilda izpildvaras funkcijas un atbilstoši Satversmes 59. pantam Ministru prezidentam un ministriem viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība, un viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā, uzskatāms, ka konceptuāls lēmums par vēlēšanu sistēmas maiņu ir ekskluzīvā likumdevēja kompetencē. Tādējādi Ministru kabinets nav tiesīgs vienpersoniski izlemt jautājumu par grozījumu izdarīšanu Latvijas Republikas Satversmes 6. un 7. pantā un atbilstoša satura likumprojekta izstrādi, jo šādu grozījumu izdarīšanai ir nepieciešams Saeimas deputātu vairākuma atbalsts.
Vienlaikus vēršu uzmanību uz to, ka, lai arī publiskajā telpā notiek diskusija par vēlēšanu sistēmas maiņu, ekspertu līmenī nav pietiekamā līmenī izdiskutētas tās priekšrocības, kas ir proporcionālajai un mažoritārajai vēlēšanu sistēmai, kā arī pietiekami detalizēti izvērtēti proporcionālās vēlēšanu sistēmas trūkumi praksē, un vai tie ir pietiekami, lai būtiski mainītu vēlēšanu sistēmu valstī. Proti, vai mažoritārās vēlēšanu sistēmas ieviešana spēs atrisināt praksē pastāvošās problēmas un uzlabos politikas kvalitāti.
Turklāt, kā pareizi norādīts iesniegumā, pāreja no proporcionālās vēlēšanu sistēmas uz citu vēlēšanu sistēmu paredz grozījumu izdarīšanu Satversmē, bet saskaņā ar Satversmes 77. pantu Satversmes 6. pants ir grozāms tikai un vienīgi tautas nobalsošanā, kurā par grozījumiem jānobalso vismaz pusei no balsstiesīgajiem. Tādējādi iecerētajai sistēmai tiešām būtu jābūt pārliecinošākai par pašreizējo, lai vispār nepieciešamo pilsoņu skaitu varētu mobilizēt referendumam.
Ievērojot minēto, vēlos norādīt, ka Tieslietu ministrija šobrīd Satversmes grozījumus ar mērķi mainīt vēlēšanu sistēmu Latvijas Republikā neizstrādā. Vienlaikus vēršu uzmanību, ka, lai novērstu praksē pastāvošās problēmas un pilnveidotu vēlēšanu sistēmu, ir izdarīti vairāki grozījumi spēkā esošajos normatīvajos aktos. Proti, ir noteikts, ka vienu un to pašu kandidātu var pieteikt tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstā vienā vēlēšanu apgabalā, tādējādi atsakoties no «lokomotīvju» principa Saeimas vēlēšanu likumā, ir paplašinātas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pilnvaras partiju tēriņu procesa uzraudzīšanā, stājušies spēkā, kā arī tiek izstrādāti grozījumi likumos par priekšvēlēšanu aģitāciju, kā arī ir pārskatīti un optimizēti sodi par priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto pasākumu kopumu un izklāstītos faktus, aicinu Jūs pārtraukt bada streiku un protesta akciju, kā arī izmantot visas valsts un pašvaldību nodrošinātās iespējas sociālās aizsardzības un nodarbinātības jomās.»