Par naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu

Kontroles dienests

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma uzraudzību veic Latvijas Republikas prokuratūras pakļautībā esošais Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests. Tā ir speciāli izveidota valsts institūcija, kas likumā noteiktajā kārtībā saņem, sistematizē un analizē ziņojumus par neparastiem un aizdomīgiem finanšu darījumiem, kā arī nodod šo informāciju kontroles, izmeklēšanas un tiesu iestādēm.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbības mērķis ir savas kompetences ietvaros mazināt iespēju izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai.

Likuma subjekti

Likums attiecas uz šādiem subjektiem, kuri veic saimniecisko vai profesionālo darbību:

1) kredītiestādes;
2) finanšu iestādes;
3) nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības;
4) zvērināti notāri, zvērināti advokāti, citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kad viņi, darbojoties savu klientu vārdā un labā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības sava klienta labā par:
a) nekustamā īpašuma, komercsabiedrības kapitāla daļu pirkšanu vai pārdošanu,
b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu,
c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs,
d) juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamu ieguldījumu veikšanu;
5) juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji;
6) personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu;
7) izložu un azartspēļu organizētāji;
8) personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus;
9) citas juridiskās vai fiziskās personas, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma, transportlīdzekļu, kultūras pieminekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai citu preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai citu pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā latos vai citā valūtā, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā ir ekvivalenta 15 000 eiro vai pārsniedz šo summu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas. Ja darījumu veic ārvalstu valūtā, kurai Latvijas Banka nenosaka oficiālo maiņas kursu, aprēķiniem izmanto Latvijas Bankas norādītajā informācijas avotā kārtējās nedēļas pirmajā darbdienā publicēto valūtas kursu.

Šis likums attiecas ne tikai uz jau minētajiem subjektiem, bet arī uz citām juridiskajām vai fiziskām personām (IK), kā arī uz valsts institūcijām, atvasinātām publiskām personām un to institūcijām. Konstatējot neparasta vai aizdomīga darījuma pazīmes, likumā neminētajiem subjektiem tāpat ir pienākums pildīt šā likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Personām tiek piemēroti likuma subjektiem paredzētie tiesiskās aizsardzības mehānismi.

Subjekta pienākumi

Izveidot iekšējās kontroles sistēmu: likuma subjektam — juridiskai personai — atbilstoši savam darbības virzienam jāizveido un jādokumentē, izstrādājot attiecīgu politiku un procedūras, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēma.
Tas nozīmē, ka jāizveido pasākumu kopums, kas ietver uz likuma prasību izpildes nodrošināšanu vērstas darbības, paredzot tam atbilstošus resursus un veicot darbinieku apmācību, lai pēc iespējas novērstu likuma subjekta iesaistīšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā.

Šīs prasības neattiecas uz juridiskām vai fiziskām personām, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma, transportlīdzekļu, kultūras pieminekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai citu preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos.

Izveidojot iekšējās kontroles sistēmu, likuma subjektam noteikti jāparedz:
1) klientu identificēšanas kārtība;
2) kārtība, kādā tiek novērtēts ar klientu, tā rezidences (reģistrācijas) valsti, klienta saimniecisko vai personisko darbību, izmantotajiem pakalpojumiem un veiktajiem darījumiem saistītais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks;
3) kārtība un apjoms, kādā, balstoties uz likuma subjekta veikto klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu un ievērojot likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās klienta izpētes minimālās prasības, veicama klienta izpēte;
4) kārtība, kādā, balstoties uz likuma subjekta veikto klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu, veicama klienta darījumu uzraudzība;
5) neparastu un aizdomīgu darījumu atklāšanas kārtība un kārtība, kādā likuma subjekts atturas no aizdomīga darījuma veikšanas;
6) kārtība, kādā tiek ziņots Noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas dienestam par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem;
7) kārtība, kādā tiek uzglabāti klienta identifikācijas un izpētes gaitā, kā arī klienta veikto darījumu uzraudzības gaitā iegūtie dati un dokumenti;
8) darbinieku tiesības, pienākumi un atbildība, pildot likuma prasības.
Jāieceļ atbildīgā persona: likuma subjektam ir pienākums izveidot atsevišķu struktūrvienību vai iecelt vienu vai vairākus darbiniekus, kas ir tiesīgi pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīgi par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasību ievērošanu. Par šādas struktūrvienības noteikšanu vai darbinieka iecelšanu šā likuma subjekts 30 dienu laikā pēc likuma subjekta statusa iegūšanas paziņo Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam.

Valsts ieņēmumu dienestam informāciju sniedz šādi subjekti:
• nodokļu konsultanti,
• ārpakalpojumu grāmatveži,
• juridisko pakalpojumu sniedzēji,
• juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji,
• aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu,
• juridiskās vai fiziskās personas, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma tirdzniecību un starpniecību nekustamā īpašuma tirdzniecībā,
• citas likumā noteiktās personas, ja skaidrās naudas darījumus veic 15 000 eiro apmērā.
Likuma subjektam ir aizliegts izpaust datus par atbildīgajām personām!

Pienākums identificēt klientu

Likuma subjekts identificē klientu pirms darījuma attiecību sākšanas, kā arī pirms atsevišķa darījuma veikšanas, nesākot darījuma attiecības, ja:
1) darījuma apjoms vai vairāku acīmredzami saistītu darījumu kopējā summa skaidrā naudā ir 15 000 eiro vai lielāka;
2) darījums atbilst vismaz vienai no neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm vai rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu;
3) rodas šaubas par sākotnējā identifikācijā iegūtās informācijas patiesumu.
Ja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks ir zems un klienta padziļināta izpēte nav jāveic, tad, lai nepārtrauktu darījuma normālu norisi, klienta identifikāciju un patiesā labuma guvēja noskaidrošanu var veikt darījuma attiecību sākšanas brīdī, tiklīdz tas ir iespējams, bet pirms pirmā darījuma veikšanas.
Klienta darījuma attiecību uzraudzība — pēc darījuma attiecību sākšanas likuma subjekts, balstoties uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu:
1) aktualizē informāciju par klienta saimniecisko vai personisko darbību;
2) veic darījumu pastāvīgu uzraudzību, lai pārliecinātos, vai tie nav uzskatāmi par neparastiem vai aizdomīgiem.

Nepieciešamās informācijas iegūšana

Likuma subjektam ir tiesības pieprasīt no saviem klientiem, un tiem ir pienākums sniegt klienta izpētei nepieciešamo patieso informāciju un dokumentus, arī par patiesajiem labuma guvējiem, klientu veiktajiem darījumiem, klientu un patieso labuma guvēju saimniecisko, personisko darbību, finansiālo stāvokli, naudas vai citu līdzekļu avotiem.

Ja likuma subjekts neiegūst vajadzīgo patieso informāciju un dokumentus apjomā, kas tam ļauj veikt pārbaudi pēc būtības, likuma subjekts izbeidz darījuma attiecības ar klientu un pieprasa klienta saistību pirmstermiņa izpildi. Šādos gadījumos likuma subjekts lemj par darījuma attiecību izbeigšanu arī ar citiem klientiem, kuriem ir tie paši patiesie labuma guvēji, vai par šādu klientu saistību pirmstermiņa izpildes pieprasīšanu.

Šīs prasības nav attiecināmas uz nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem gadījumos, kad tie aizstāv vai pārstāv klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā, vai sniedz konsultācijas par tiesas procesa sākšanu vai izvairīšanos no tā.

Subjektam jānoskaidro informācija par patieso labuma guvēju un klienta darījuma attiecību mērķi un tā paredzamo būtību. Pēc darījuma attiecību sākšanas veic klienta uzraudzību, kā arī nodrošina klienta izpētes gaitā iegūto informācijas uzglabāšanu un regulāru aktualizēšanu.

Nosakot klienta izpētes apjomu un kārtību, likuma subjekts ņem vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, ko rada klienta rezidences (reģistrācijas) valsts, klienta juridiskā forma, darbības veids, izmantotie pakalpojumi un veiktie darījumi. Šajā sakarībā gribu piebilst, ka jāņem vērā arī klienta un tā darījumu partneru etniskā, politiskā un reliģiskā piederība.

Lai gan likumā ir noteikts, ka subjektam jānoskaidro arī klienta patiesā labuma guvējs, praktiski tas nav iespējams. Nodokļu konsultants, zvērināts revidents, grāmatvedis nav izmeklētājs un pilnībā nav kompetents tādos jautājumos. Šāda rīcība var apdraudēt arī personas veselību un dzīvību. Tādējādi, ja subjektam liekas, ka klients veic neparastus vai aizdomīgus darījumus, nekavējoties par to jāziņo Noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas dienestam, kas atradīs pareizo risinājumu turpmākai rīcībai.

Klienta darījuma attiecību uzraudzība

Pēc darījuma attiecību sākšanas likuma subjekts, balstoties uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu:
1) aktualizē informāciju par klienta saimniecisko vai personisko darbību;
2) veic darījumu pastāvīgu uzraudzību, lai pārliecinātos, vai darījumi nav uzskatāmi par neparastiem vai aizdomīgiem.
Likuma subjekta pienākums ir:
1) nekavējoties ziņot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas dienestam par katru neparastu darījumu;
2) nekavējoties ziņot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas dienestam par katru aizdomīgu darījumu;
3) septiņu dienu laikā pēc Noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas dienesta rakstveida pieprasījuma saņemšanas sniegt tam paredzēto funkciju veikšanai nepieciešamo papildu informāciju un dokumentus par tādu klientu vai tā darījumu, līdzekļu izcelsmi un to tālāku kustību, par kuru saņemts ziņojums no citiem likuma subjektiem.
Ziņojumi iesniedzami rakstveidā vai elektroniski.

Dokumentu glabāšana

Likuma subjekts dokumentē klienta identifikācijas un izpētes pasākumus un pēc uzraudzības un kontroles institūcijas vai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas dienesta pieprasījuma uzrāda šos dokumentus likuma subjekta uzraudzības un kontroles institūcijām vai iesniedz šo dokumentu kopijas Kontroles dienestam.

Likuma subjekts vismaz piecus gadus pēc darījuma attiecību izbeigšanas glabā:
1) klienta identifikācijas datus apliecinošo dokumentu kopijas;
2) informāciju par klientu un tā kontiem;
3) paziņojumu par patieso labuma guvēju;
4) saraksti, arī elektroniskā pasta saraksti;
5) citus dokumentus, ieskaitot elektroniskos dokumentus, kas iegūti klienta izpētes laikā.

Aizliegums izpaust ziņošanas faktu

Likuma subjektam nav atļauts informēt klientu, patieso labuma guvēju, kā arī citas personas, izņemot uzraudzības un kontroles institūcijas, par to, ka ziņas par klientu vai tā darījumu (darījumiem) ir sniegtas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas dienestam un var tikt vai tiek veikta šo ziņu analīze vai pirmstiesas kriminālprocess saistībā ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.

Neparasti un aizdomīgi darījumi

1. Noziedzīgi iegūti līdzekļi
Līdzekļi ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem:
1) ja personas īpašumā vai valdījumā tie tieši vai netieši iegūti, izdarot noziedzīgu nodarījumu;
2) citos Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos.
Ar terminu «noziedzīgi iegūti līdzekļi» saprot Kriminālprocesa likumā lietoto terminu «noziedzīgi iegūta manta, arī finanšu līdzekļi».
Papildus Kriminālprocesa likumā noteiktajiem par noziedzīgi iegūtiem uzskatāmi arī līdzekļi, kuri pieder personai vai kurus tieši vai netieši kontrolē persona:
1) kura ir iekļauta kādā no Ministru kabineta atzītu valstu vai starptautisko organizāciju sastādītajiem to personu sarakstiem, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās;
2) par kuru operatīvās darbības subjektiem, pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai ir informācija, kas dod pietiekamu pamatu šo personu turēt aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kurš saistīts ar terorismu, vai līdzdalību tajā.

2. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir šādas darbības, ja tās izdarītas nolūkā slēpt vai maskēt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzēt citai personai, kura iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, izvairīties no juridiskās atbildības:
1) noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana;
2) noziedzīgi iegūtu līdzekļu patiesā rakstura, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, kustības, piederības slēpšana vai maskēšana;
3) noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšana īpašumā, valdījumā vai lietojumā, ja šo tiesību rašanās brīdī ir zināms, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti;
4) līdzdalība kādā no iepriekšminētajām darbībām.
Terorisma finansēšana ir darbības, kas par tādām noteiktas Krimināllikumā.
Krimināllikuma 88.1 pantā par terorisma finansēšanu teikts: par jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas tiešu vai netiešu vākšanu vai nodošanu ar mērķi tos izmantot vai zinot, ka tie tiks izmantoti pilnīgi vai daļēji, lai izdarītu vienu vai vairākus terora aktus vai lai tos nodotu teroristu grupas vai individuāla terorista rīcībā (terorisma finansēšana), — soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu.

Politiski nozīmīga persona

Likuma subjekts veic klienta padziļinātu izpēti, sākot darījuma attiecības ar politiski nozīmīgu personu. Par politiski nozīmīgu personu uzskatāma fiziskā persona:
1) kas citā dalībvalstī vai trešajā valstī ieņem kādu no šādiem amatiem: valsts vadītājs, parlamenta deputāts, valdības vadītājs, ministrs, ministra vietnieks vai ministra vietnieka vietnieks, valsts sekretārs, augstākās tiesas tiesnesis, konstitucionālās tiesas tiesnesis, augstākās revīzijas (audita) iestādes padomes vai valdes loceklis, centrālās bankas padomes vai valdes loceklis, vēstnieks, pilnvarotais lietvedis, bruņoto spēku augstākais virsnieks, valsts kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis, kā arī šīs personas, ja tās attiecīgo amatu atstājušas viena gada laikā;
2) kas ir šo personu vecāki, laulātais vai viņam pielīdzināma persona, bērni, viņu laulātie vai laulātajiem pielīdzināmas personas. Persona par laulātajam pielīdzināmu uzskatāma tikai tad, ja attiecīgās valsts likumi tai nosaka šādu statusu;
3) par kuru ir publiski zināms, ka tai ir darījuma attiecības ar kādu no politiskajām personām, vai kurai ar šo personu kopīgi pieder pamatkapitāls komercsabiedrībā, kā arī fiziskā persona, kura ir vienīgā tāda juridiska veidojuma īpašnieks, par kuru ir zināms, ka tas faktiski izveidots šīs personas labā.

Neparasts darījums

Neparasts darījums ir darījums, kas atbilst vismaz vienai no neparasta darījuma pazīmju sarakstā minētajām pazīmēm. Minētais saraksts 2008. gada 22. decembrī apstiprināts ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1071 «Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem».

Aizdomīgs darījums

Aizdomīgs darījums ir darījums, kas rada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, vai šādu darbību mēģinājumu, vai ar tām saistītu citu noziedzīgu nodarījumu.

Likuma subjekts, veicot darījuma attiecību uzraudzību, īpašu uzmanību pievērš:
1) klientam netipiski lieliem, sarežģītiem darījumiem vai savstarpēji saistītiem darījumiem, kuriem šķietami nav ekonomiska vai nepārprotami tiesiska mērķa;
2) darījumiem, kuros piedalās personas no trešajām valstīm, kas saskaņā ar starptautisko organizāciju atzinumu ir uzskatāmas par valstīm vai teritorijām, kurās nav spēkā esošu normatīvo aktu cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu vai kuras ir atteikušās sadarboties ar starptautiskajām organizācijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.