Tautas priekšstāvji arī pēc plašsaziņas līdzekļu un sabiedrības pastiprinātās intereses par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz savu atalgojumu un piemaksām pagaidām neplāno ierosināt sarunas par atkārtotu to samazināšanu.
Tautas kalpi pagaidām neplāno vēlreiz pārskatīt savas algas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par to liecina aģentūras BNS veiktā aptauja parlamentāriešu vidū.
Deputāti gan pieļāva iespēju diskutēt par atsevišķu piemaksu daļēju samazināšanu, tomēr katrai no ienākumu sadaļām tautas kalpi arī minēja daudz pamatojumu, kas apgrūtinātu parlamenta darbu vai radītu pretrunīgu situāciju.
Tautas priekšstāvji arī vērsa uzmanību uz citu institūciju un amatpersonu salīdzinoši augsto atalgojuma līmeni, kas noteikts arī vienotās atlīdzības sistēmas regulējumā.
Partijas «Pilsoniskā savienība» Saeimas frakcijas vadītāja Anna Seile aģentūrai BNS atgādināja, ka parlamentāriešu darba samaksa jau ir samazināta un patlaban tā ir relatīvi neliela, ja aplūko situāciju citās valsts iestādēs.
«Ja deputātu atalgojums būtu iekļauts [vienotajā] atlīdzības sistēmā, tās izskatītos niecīgas pret atalgojumu, piemēram, Ministru kabinetā,» noteica parlamentāriete, atsaucoties uz ministru un dažādu departamentu vadītāju atalgojumu. Tomēr deputāte uzsvēra, ka šis arguments absolūti nenozīmē, ka deputātiem nebūtu gana, jo tautas kalpi «ir ar to mierā».
Runājot par citiem izdevumiem parlamentā, Seile apliecināja, ka transportlīdzekļa nodrošināšana parlamentāriešiem - Saeimas komisiju un frakciju vadītājiem - tomēr ir ļoti būtiska, jo īpaši «tiem, kas dzīvo Daugavpilī, Liepājā vai vēl kādā aizmirstā stūrī».
Reizēm sanāksmju dēļ rodas nepieciešamība ātrāk atgriezties galvaspilsētā vai pat doties uz Rīgu brīvdienās, kas no attālākām Latvijas vietām ar sabiedrisko transportu būtu ne tikai ilgi, bet dažkārt pat neiespējami, jo reģionālais autobuss kursē tikai vienu vai divas reizes dienā.
«Es tik tiešām izmantoju šo mašīnu. Ja tā nebūtu, ceļš būtu nebeidzams,» paskaidroja deputāte, stāstot par sabiedriskā transporta kustību savā - Dundagas - pusē.
Taču parlamentāriete ir strikti pārliecināta, ka tautas kalpiem arī būtu pilnā apmērā jānomaksā jaunais nodoklis par dienesta auto izmantošanu.
«Es uzskatu, ka Saeimas deputātiem ir jāmaksā šis nodoklis - es maksāšu, pat ja neņems pretī,» sacīja Seile, minot, ka ir bijušas arī diskusijas par iespēju, ka pusi no šīs nodokļa summas segtu no parlamenta budžeta līdzekļiem un tikai pusi maksātu tautas kalpi.
Runājot par transporta izdevumu kompensācijām, ja deputāti neizmanto dienesta auto, Seile vēl paskaidroja - ja tās atceltu un deputātiem «būtu jāapmaksā šis ceļš, amatalga samazinātos līdz 600 latiem. Seile atzina, ka tad gan būtu grūti, jo deputāta funkcijas tomēr ir krietni vairāk un plašākas nekā tas, ko, piemēram, viņa darītu, ja patlaban būtu tikai pensionāres statusā.
Kopš 1.jūlija kompensācijās par transporta izdevumiem deputāti ik mēnesi, uzrādot šos izdevumus apliecinošus dokumentus, var saņemt no 46 līdz pat 278 latiem.
Savukārt par īres vai viesnīcas izdevumu kompensācijām Seile atzina, ka šajā ziņā deputāti nudien varētu izvēlēties arī lētākus mitekļus, tomēr lielākoties Rīgā dzīvot joprojām ir diezgan dārgi. Deputāte pastāstīja, ka ir bijusi arī doma segt tikai komunālos maksājumus, bet, viņasprāt, ja spriestu samazināt šos izdevumus, arī īres maksa kaut daļēji, bet būtu jāsedz.
«Protams, nav godīgi, ja ir deputāti, kas dzīvo pie radiniekiem un tomēr iesniedz dokumentus, lai saņemtu kompensāciju,» sašutumu pauda Seile, apliecinot, ka viņa gan nesaņem nevienu no šīm abām kompensācijām.
Uz jautājumu par iespēju atcelt vai samazināt piemaksas deputātiem par komisiju apmeklējumu Seilei bija dalītas domas. Teorētiski viņa apliecināja, ka to varētu arī atbalstīt, tomēr ilgstošā darba pieredze parlamentā liecina, ka šī piemaksa ir disciplīnas jautājums. Ja atjaunotu jau savulaik bijušo kārtību, ka par komisijas sēdēm deputāti vairs nesaņemtu piemaksas, Seile bažījās, ka būtu grūti organizēt komisiju darbu kvoruma trūkuma dēļ.
Komentējot situāciju ar pabalstiem, kas paredzēti Saeimas pilnvaru termiņa beigās jaunajā sasaukumā neievēlētajiem deputātiem, Seile klāstīja, ka varētu ierosināt pat tos pilnībā atcelt, ja arī citu profesiju pārstāvji, tostarp žurnālisti, sekotu šim piemēram ar atlaišanas pabalstiem.
Arī apvienības «Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats aģentūrai BNS apliecināja, ka frakciju vadītāju vidū jauni samazinājumi nav pārrunāti, un atgādināja, ka jau patlaban tautas kalpu atalgojuma apmērs ir krietni mazāks par Kārtības rullī noteikto, kā arī valdības pārstāvju algām. Viņš vērsa uzmanību, ka saskaņā ar Kārtības rulli deputātu amatalgu aprēķinā piemērojams koeficients 3,2, bet pašreizējais atalgojuma apmērs ir tāds, it kā šis koeficients būtu samazināts līdz 1,9. Turpretī vienotajā atlīdzības sistēmā ministriem un citām atbildīgajām amatpersonām šajā skalā algas svārstās no aptuveni trīs līdz pat četri.
«Tēvzemietis» piekrita, ka kompensāciju liela samazināšana attiecībā uz dzīvojamās telpas īres izdevumiem vai transporta izdevumiem «nostādītu nevienlīdzīgā situācijā tos, kuri dzīvo ārpus Rīgas un pat ļoti tālu». Deputāts arī neslēpa bažas, ka piemaksas atcelšana par komisiju sēžu apmeklējumu noliktu vienādās pozīcijās gan tos, kas apmeklē visas savu komisiju sēdes, gan tos, kas nāk reti, «kas diemžēl tā ir atsevišķos gadījumos».
«Var diskutēt par šo apmēru, bet pašlaik tas ir disciplīnas jautājums,» sacīja Grīnblats.
Parlamentārietis gan atzina, ka, iespējams, jau pavasara sākumā būs jāķeras pie budžeta grozījumiem. Viņš piebilda - «ja situācija spiedīs», tautas kalpi, protams, darīs ko lietas labā, lai samazinātu izdevumus.
Tomēr «tēvzemietis» vērsa uzmanību uz citiem faktiem, lai apliecinātu, ka Saeima netērē pašmērķīgi tai atvēlēto naudu.
«Jau Saimnieciskajā komisijā deputāti runāja, ka Saeima jau necenšas par visām varēm iztērēt to budžetu,» uzsvēra deputāts, norādot, ka šogad pat paredzams ietaupījums no parlamentam atvēlētā budžeta aptuveni trešdaļas miljona latu apmērā.
Lūgts minēt kādas idejas taupības pasākumiem, Grīnblats vien noteica, ka nevar solīt kaut ko, ja tas nav lemts kopā ar pārējiem kolēģiem, paskaidrojot, ka labāk «necensties izlikties uz citu rēķina labākiem».
Līdzīgu nostāju, pat aicinot citus šim piemēram arī sekot, izteica Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Viņš atturējās prognozēt, vai deputāti kādā brīdī varētu vēlreiz samazināt savu atlīdzību vai piemaksas.
«To, kas notiks, nevaru paredzēt.. un tagad arī tā speciāli kaut ko izvilkt ārā, teikt, ka mēs gribam - būt baltākam par baltu vai pūkainākam par pūkainu -, nezinu, vai tas tagad ir vajadzīgs,» pārdomās dalījās Brigmanis. Viņaprāt, normāla procedūra būtu, ka Saeimas prezidijs sadarbībā ar Saimniecisko komisiju kā organizatoriskās struktūras izstrādātu kādus priekšlikumus šajā jautājumā un tad iesaistītu partijas šajā diskusijā.
Tomēr pēc pēdējiem notikumiem deputāts atzina, ka situāciju sevī ir pārdomājis un nolēmis ik mēnesi noteiktu daļu savas algas atvēlēt labdarības mērķiem.
«Esmu pieņēmis iekšēju lēmumu.. šomēnes 150 latu ziedošu invalīdu biedrībai,» noteica Brigmanis, solot arī tālāk katru mēnesi izvēlēties līdzīgu risinājumu.
Arī partijas «Jaunais laiks» Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis apliecināja, ka pagaidām deputāti nav domājuši par jauniem taupības pasākumiem bez patlaban jau noteiktās samazinātās algas un lēmuma vairs neapmaksāt veselības apdrošināšanu.
«Pagaidām neesam neko lēmuši,» sacīja Zaķis. Komentējot izvērtušos ažiotāžu ap deputātu lēmumiem saistībā ar savu atalgojumu, parlamentārietis minēja, ka «nākamgad visi dzīvosim labāk - nevis uz to ceram, bet tā būs».