Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/16/10276885t1h92d7.jpg)
Par Māra Štromberga uzvaru BMX sportā olimpiskajās spēlēs Pekinā valsts izmaksātā prēmija — 25 000 latu — aizgājusi parādu segšanai, lai gan naudas piešķiršanas mērķis bija BMX sporta veidu un jaunatnes sporta programmu attīstībai, tā svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums «De Facto».
Prēmiju Riteņbraukšanas federācijai Latvijas valdība piešķīra 2008. gada novembrī, bet izmaksāta tā īsi pirms gadu mijas. Pagājis gads, bet BMX klubi šo naudu tā arī nav ieraudzījuši. BMX treneris Ivo Lakučs «De Facto» stāsta: «Es aizgāju kā treneris vai kā tās visas lietas bīdītājs uzprasīt, kur mēs esam izlietojuši to naudu. Radās jautājumi, vai tas ir pamatoti izlietots un ko tas devis šogad, gadu pēc olimpiādes, un arī nākotnē skatoties.»
Neziņā par naudas izlietojumu plecus raustījis pat par BMX atbildīgais federācijas viceprezidents Jānis Siliņš. Atskaite pieprasīta Riteņbraukšanas federācijas ģenerālsekretārei Itai Ertai. Un dokuments atklājis, ka federācija ar mērķi «jaunatnes sporta attīstība» sapratusi automašīnas līzingu, apdrošināšanu un remontu, trenažiera iegādi vienam klubam, fotofinišu, nedaudz no izdevumiem saistīti ar Eiropas čempionāta kārtām.
«Tas bija valdes kompetencē, un es tomēr uzskatu, ka varēja pajautāt, kā mēs, BMX saime, domājam šo naudu izlietot, bet es arī saprotu, ka tur tā prasība programmas iesniegšanai Izglītības un zinātnes ministrijā bija — vajadzēja diezgan steidzīgi to izdarīt, un ģenerālsekretāre to izdarīja,» raidījumam skaidro Siliņš.
Tikām Lakučs pieprasījis un izpētījis arī atskaitei pievienotos čekus par valdības piešķirtās prēmijas izlietošanu. Tad nu atklājies pavisam nesaprotams fakts. Lielākā daļa maksājumu (kopumā aptuveni 14 tūkstoši latu) veikti vēl līdz tam brīdim, kad valdība lēma par naudas piešķiršanu. Pat vēl vairāk — tobrīd olimpiāde Pekinā vēl nemaz nebija sākusies. Viens otrs rēķins pat aizķēries no 2007. gada. Tas liek vaicāt, vai tie nav vienkārši piemeklēti čeki, lai attaisnotu izdevumus.
«Pēc tiem materiāliem, kas piestādīti no valdes, bijuši izmantoti arī pagājušajā gadā, bija jādzēš parādi. Bet ka šie līdzekļi aizgājuši nepareizi, man nav ne mazāko aizdomu. Ekonomiskajā situācijā mēs esam tur, kur esam, un ideālu izlietojumu mēs nedabūsim vispār,» uzskata Riteņbraukšanas federācijas prezidents Ģirts Rorbaks.
Ģenerālsekretāre, kura praktiski rīkojās ar naudu, uz telefona zvanu neatbild un arī uz federācijas kopsapulci neierodas. Pašlaik no amata viņa ir atkāpusies. No valdes neviens neesot gatavs runāt. Bet Izglītības un zinātnes ministrijā atbild, ka viņi nevar koriģēt naudas izlietojumu, savukārt iesniegtās tāmes ir atbilstošas. «Prēmijas izlietojums parādu segšanai it kā nebūtu attaisnojams, bet tās arī ir federācijas kompetences, ko viņi uzskata par primāru,» norāda Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktore Agra Brūne.
Valdība 25 000 latu lielas prēmijas sporta veidu un jaunatnes sporta programmu attīstībai piešķīra arī Latvijas Vieglatlētikas savienībai par Aināra Kovala izcīnīto sudraba medaļu šķēpmešanā un Latvijas Svarcelšanas klubu apvienībai par Viktora Ščerbatiha bronzas medaļu svarcelšanā. «De Facto» noskaidroja: Vieglatlētikas savienība prēmiju tērēja, šogad organizējot mācību treniņnometnes Ventspilī, Spānijā un Portugālē, virkni sacensību un piedaloties starptautiskos čempionātos. Arī Svarcelšanas klubu apvienība par valdības piešķirto naudu šogad organizējusi treniņnometnes jauniešiem no visas Latvijas un piedaloties čempionātos. Visi šie tēriņi bija 2009. gadā, ne iepriekš.
«Mums jāgatavo jauniešu izlase, jāgatavo superkrosi, kas brauc uz augstāka līmeņa sacensībām. Tas mums viss jāsaliek, neaizmirstot, ka trasēm visām ir vajadzīgi uzlabojumi. To visu saliekot kopā, mēs četrus gadus varētu kaut ko sarīkot. Un lai mums būtu ne tikai Štrombergs, bet lai nāk arī tas pamatiņš, skatoties 8, 12, 16 gadus uz priekšu,» saka Lakučs.