Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/10277165t1hc7c5.jpg)
Izglītības, skolu reformas ir vajadzīgas, bet tām jābūt pārdomātām, ekspertu izvērtētām un jēdzīgām. Pietiek «kļūdu», par kurām jāmaksā nākamajām paaudzēm.
Nav jābūt Kārlim Ulmanim, lai saprastu, ka speciālisti ar labām zināšanām var celt valsts labklājību, bet diemžēl pašreiz Latvijā tiek iznīcināta vienīgā skola, kura sagatavo ceļu būves mašīnu mehāniķus.
Pedagogi, audzēkņi, viņu vecāki, darba devēji, kā arī pārējā sabiedrība tiek demagoģiski maldināta, ka abu skolu mācību programmas netiks reformās skartas, tiks apvienotas tikai administratīvi un apvienota infrastruktūra.
Sāksim ar to, ka izglītības un zinātnes ministrei Koķei, ierēdnim Gaigalam jāapgūst Eiropas nauda, Smiltenes novada domes priekšsēdētājam Mežulim jārūpējas par novada centru un infrastruktūru, bet tehnikuma direktoram Miezītim jāglābj skola, kas gatavo speciālistus, kuri Latvijā ir pārprodukcijā. Lauksaimniecības specialitātes tehnikumā ir likvidētas, ar veterinārārstiem vien neiztikt. Izskatās, ka roku rokā, apejot Smiltenes Profesionālo vidusskolu, rodas plāns, kuru virza tehnikuma direktors Miezītis ar Mežuļa un Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu: profesionālo vidusskolu «optimizēt», atstāt tehnikumu, izstrādāt tādu programmu, kura ir vislētākā. Mašīnzinības jālikvidē, tā vietā — ceļu tehniķi (ko vēlāk nosauc par tehnisku kļūdu), kas prasa mazāk ieguldījumu.
Laboratorijas, tehnika, skolas ēkas arī jālikvidē?
Nē, uzreiz nevar, tur ieguldīti aptuveni 0,6 miljoni latu — Eiropas līdzekļi, tāpēc jāsāk ar administratīvu apvienošanu. Zem šā aizsega var arī sākt lēnu likvidāciju.
Rada neizpratni optimizācijas koncepcijas vadlīnijas, veids, kā to realizēt, kā arī pretrunas un kļūdas. Kā, piemērām:
1. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji apgalvo, ka nav lemts, kādas mācību programmas sagatavos apvienotajā skolā. 2) Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņa Jāņa Gaigala sagatavotajā prezentācijā teikts, ka skola sagatavos ceļu tehniķus, kartē iezīmēts tikai ST.
3. Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Tālis Jaunzems apgalvo, ka abām skolām var nākties samazināt programmu skaitu.
Kā valdība var apstiprināt koncepciju «Apvienot par katru cenu»? Vai tiešām to var saukt par izstrādātu un pietiekami argumentētu ilgtermiņā?
Kā saprast to, ka Gaigala kungs apgalvo: abu mācību iestāžu programmas saglabāsies pilnībā (tikai būs izmaiņas administrācijā), tajā pašā laikā runā par «padomju smakas» likvidēšanu tās ēkas izskatā, kur pašreiz atrodas profesionālās skolas mācību kabineti, kopmītne, ēdnīca (visdemokrātiskākās cenas Smiltenē)? Kur tad paliks audzēkņi? Nu, nebūs vairs to audzēkņu, jo perspektīvā nemaz nav paredzēti (plānots no Eiropas līdzekļiem nozarei tikai 150–200 tūkstoši latu, pāri par miljonu infrastruktūrai?). Mašīnzinības ir dārga programma. Labāk ievedīsim speciālistus no ārzemēm. Mūsu jaunieši lai strādā labākajā gadījumā modernajos ceļu būves mašīnu servisos par sētniekiem. Gatavosim ceļu tehniķus, kas izmaksā daudz lētāk.
Kas svarīgāk Latvijas valstij, kurā ekonomika sagrauta, ražošana iznīcināta, bezdarbnieku rindas aug tāpat kā parādi: infrastruktūras spodrināšana vai pieprasītu kvalitatīvu speciālistu gatavošana, kuri varētu būt tuvākajā nākotnē nodokļu maksātāji? Ceļinieki pieprasa ap 100 jauno speciālistu gadā.
Var jau būt, ka manis iezīmētā shēma ir nepilnīga. Taču apvienošanas plāni tiek veidoti tik nedemokrātiski, tendenciozi lobējot vienas puses intereses, nerēķinoties ar profesionālās skolas viedokli, ko brīžam var nosaukt par ņirgāšanos.
Gludo «optimizācijas» gaitu nedaudz iztraucēja negaidītais pretspars no profesionālās vidusskolas. Tā ceļa tehniķi (projekta virzītāju «Trojas zirgs») atkal uz laiku pārvērties par ceļu būves mašīnu mehāniķiem. Var tikai apbrīnot, cik vienotā frontē nostājas varas struktūras, cik neizvēlīgas ir līdzekļos un cik izdomas bagātas, lai sasniegtu savu mērķi.
Mēs lamājam bez mitas valdību, to — kas Rīgā. Bet šermuļi iet pār kauliem, kad redzi: tava valsts ir satrunējusi no augšas līdz apakšai. Visur korupcija, shēmas arī mazajā Smiltenē, kur cits citu pazīst. Vai latvietis — goda vīrs — ir miris? Vai tiešām esam palikuši par marionetēm un tā arī audzināsim jauno paaudzi, kurai nav savu domu, bet viņu vietā izlemj «partija un valdība»? Vai latvietis paliks saliektu muguru un cepuri rokā savas tautas kangaru priekšā, kā gadsimtiem ilgi tika bradāts no svešas tautas? Nē, mēs iesim protestēt!