«Telšu pilsētiņas» iemītnieks Briedis lūdz atcelt piespriesto sodu

FOTO: Lita Krone/LETA

Rīgas domes Administratīvajai komisijai adresēta sūdzība par «telšu pilsētiņas» iemītniekam Jānim Briedim uzlikto administratīvo sodu, norādot, ka sods ir prettiesisks. Briedis un viņa advokāts lūdz atcelt lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu un administratīvā pārkāpuma lietu izbeigt.

Par to portālam «Apollo» pavēstīja Brieža advokāts un biedrības «Darbu Latvijā!» valdes loceklis Dmitrijs Skačkovs. Viņš norāda, ka «Sporta muzeja darbinieks Briedis ir miermīlīgs un likumpaklausīgs telšu komūnas protestētājs».

Skačkovs uzņēmies pārstāvēt Briedi brīvprātīgā kārtā, jo uzskata, ka «valsts un pašvaldība nedrīkst ignorēt cilvēku viedokli un iegrožot tautas iespējas izteikties, neieklausoties likuma burtā un mēģinot vārgi aizbildināties ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem».

«Var piekrist, ka sabiedriskā kārtība ir liela vērtība, bet Latvijas Republikas Satversmes 103.pantā skaidri teikts, ka valsts aizsargā iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību. Ja sāksim vairāk respektēt Satversmi, tad arī valstī būs lielāka kārtība. Piemēram, Londonā nevienu nedzen projām no Parlamenta ēkas tāpēc vien, ka cilvēks pie tās piketē teltī, Haidparkā ir īpaša vieta, kur cilvēks stāvot uz savas taburetes, var izteikties par jebkuru jautājumu. Abas šīs situācijas esmu redzējis savām acīm. Un tagad padomāsim, kāpēc tieši uz Londonu aizbrauc mūsu pilsoņi. Vai tāpēc, ka Londonā nav kārtības, ber Rīgā tā ir perfekta? Diez vai. Daudzu varas pārstāvju un oficiālās propagandas ideāls ir lēns, neizlēmīgs latvietis, kurš vienmēr klausa jebkuru priekšnieku un šad tad piezvana uz radio pasūdzēties par smago dzīvi, nevis latviešu strēlnieka tips vai vismaz sabiedriski aktīvs pilsonis,» pauda Skačkovs.

Brieža sūdzībā norādīts, ka pašvaldību saistošie noteikumi nevar būt par pamatu miermīlīgas pulcēšanās brīvības ierobežojumiem, pat ja šie noteikumi ir izdoti leģitīma mērķa sasniegšanai, jo šie noteikumi nav likums. Rīgas domes Administratīvās komisijas Austrumu apakškomisija savu lēmumu pieņēmusi, balstoties vienīgi uz Saistošajiem noteikumiem, neinterpretējot šo normatīvo aktu tiesību sistēmā. Administratīvā procesa likuma 11.pants tieši aizliedz šādos gadījumos pamatot personai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdošanu ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem, nosakot: «Privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdot vai faktisku rīcību veikt iestāde var uz Satversmes, likuma, kā arī uz starptautisko tiesību normas pamata.»

Skačko tāpat uzsvēra, ka piekrīt, ka daudziem cilvēkiem pašlaik arī viens lats ir liela nauda. «Tomēr šoreiz runa nav par soda apmēru, bet pašu principu - varas distancēšanos no tautas tiktāl, ka tās nekaunība un savtība robežojas ar prettiesisku rīcību. Ja varas pārstāvji biežāk ieklausītos tautas domās un neslēptos aiz direktīvu un nerealizētu skiču blāķiem un dienesta automašīnu stikliem, viņi saprastu, ka daudzi tautas priekšlikumi ir vērā ņemami un palīdzētu valstij izkļūt no globālā sūnu ciema līmeņa.»

Uz augšu