Iespējams, sākts kriminālprocess Šlesera vērtīgā pulksteņa lietā

Vaicāta, vai ir sākts kriminālprocess, Švecova aģentūrai LETA atbildēja ar šķietami apstiprinošu galvas mājienu, taču vaicāta, vai var apstiprināt kriminālprocesa sākšanas faktu, Švecova sacīja: «Es atturēšos varbūt par to,» sakot, ka FPP strādā.

Uz jautājumu, kāpēc FPP neko nevēlas teikt šajā lietā, Švecova sacīja: «Viņš ir tik politizēts - tas viss jautājums.«

Švecova skaidroja, ka tad, «ja process ir uzsākts pret personu, sākas termiņš [izmeklēšanai]. Ja mēs nepasakām personas uzvārdu, tad mēs uzskatām, ka mums netek termiņš. Ja viņš pats vai kāds cits paziņo kaut ko, tā nav mūsu atbildība, bet viņš ir persona, turklāt, teiksim, jūtīga».

FPP amatpersona atzīmēja, ka FPP nekad nesniedz ne preses paziņojumus, ne citu informāciju, ka pret personu sākts kriminālprocess, bet gan tikai informē par faktu, nesaucot vārdu vai uzvārdu.

Savukārt Šlesers aģentūrai LETA sacīja, ka no FPP nav saņēmis nekādu informāciju par kādu iespējamu procesu.

LETA jau ziņoja, ka FPP izmeklētājs 2.februārī ir pieņēmis lēmumu jautājumā par to, vai Šlesera darbībās saistībā ar vērtīgā rokas pulksteņa nedeklarēšanu ir saskatāmas Krimināllikumā noteiktās nozieguma pazīmes, un par to saskaņā ar Kriminālprocesa likuma prasībām ir informēta persona, kura izvērtējamo informāciju ir sniegusi.

Izvērtēt, vai «Šlesera darbības nav saskatāmas KL 219.pantā paredzētās noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes», bija tiesīgs pats Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kurš pērnā gada beigās nosūtīja VID informāciju par «Šlesera pulksteņa lietā» veiktās pārbaudes rezultātiem.

KL 219.pants paredz kriminālatbildību par izvairīšanos no likumā noteiktās ienākumu, īpašuma, darījumu vai citas mantiska rakstura deklarācijas iesniegšanas, vai arī nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā. Par to var tikt piemērota gan brīvības atņemšana gan naudas sods.

VID gan iepriekš atturējās komentēt iemeslus, kāpēc par iespējamo kriminālprocesa sākšanu vai atteikšanos rosināt kriminālprocesu nav lēmis pats KNAB, taču atzīmē, ka KNAB ir bijis tiesīgs to darīt «saskaņā ar līdzšinējo praksi un Ģenerālprokuratūras 2008.gada 1.augusta vēstulē norādīto».

Gadījumā, «ja pastāvēs reāla iespēja», ka noticis noziegums, tad saskaņā ar Kriminālprocesa likuma prasībām FPP solījis pieņemt lēmumu par kriminālprocesa sākšanu.

Laikraksts «Dienas Bizness» iepriekš vēstīja, ka KNAB pabeidzis pārbaudi jautājumā par Šlesera pulksteņa iegādi un konstatējis, ka politiķis vairāk nekā 50 minimālās mēnešalgas vērtā pulksteņa iegādes darījumu tiešām nav deklarējis.

Viņš 2007.gada amatpersonas deklarācijā šo darījumu nav norādījis, lai gan pulksteņa cena pārsniegusi likumā noteikto slieksni - 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas. Saskaņā ar likumu šādi darījumi valsts amatpersonām ir jāatspoguļo deklarācijā, norādot darījumu un tā puses.

«Dienas Bizness» citēja KNAB atzinumu, kurā secināts: Šlesers, aizpildot 2007.gada valsts amatpersonas deklarācijas par 2007.gadu Publicējamās daļas 8.sadaļu un Nepublicējamās daļas 5.sadaļu, nav norādījis informāciju par veikto darījumu, tas ir - pulksteņa iegādi - lielā apmērā.

Tādējādi Šlesers saskaņā ar KNAB atzinumu nav ievērojis Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumus. KNAB pārbaudē konstatējis pazīmes, kas liecina, ka Šlesers nav ievērojis arī likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā noteikto.

Tā dēvētā Šlesera «pulksteņa lieta» aizsākās 2009.gada 9.oktobrī, kad viņš uz Latvijas Televīzijas raidījumu 100.panta preses klubs ieradās ar iespaidīgu rokaspulksteni, kas dažu metru attālumā lika to novērtēt kā «Breguet» markas zelta pulksteni ar turbijona mehānismu, kura vērtība ir vismaz 30 000 latu.

Šlesers televīzijas raidījumā pauda neizpratni par to, kāpēc gan šāds iegādes darījums viņam būtu jāuzrāda oficiālajā deklarācijā.