Šopaholiķes stāsts ar laimīgām beigām

Reiz ar darba kolēģi pēc darba devāmies šopingot, bija kā reiz atlaižu laiks. Iegriezāmies veikalā Gabriela unn sākām mērīt kārdinošos zābakus, bijām aizrāvušās ar savu noskatīto zābaku modeli.

Aizmirsu sākumā piebilst, ka taisni todien mums bija algas diena, tātad pilns maks!
Biju gatava pirkt izvēlēto zābaku pāri, atlika tikai to pielaikot!

Un tad brīdī, kad apsēdos, lai novilktu piemērīto zābaku, noliku savu mazo melno somiņu sev blakus. Kad zābaks bija novilkts cēlos un gribēju jau ņemt no somiņas maku, bet te skatos sekundes laikā mana somiņa jau pazudusi. Tai brīdī man bija vienalga ko domā veikala pārdevēji un pircēji, jo zināju, ka somiņā ir visa mana dzīve. Tāpēc sāku kliegt pa visu veikalu savai kolēģei: «Laura, man somiņas vairs nav!» un pati metos pie veikala durvīm ar domu, ka nelaidīšu nevienu ārā kamēr nepārbaudīšu vai pie viņa nav manas somas. Piebildīšu, ka ne veikala pārdevējas, ne pircēji atsaucību neizrādīja, tikai visi ar interesi noskatījās, kas tad tagad būs.

Un tā es knapi ielekusi savās kurpēs skrēju uz izeju, lai bloķētu durvis un man  par pārsteigumu priekšā esošā sieviete, kas ļoti lēnām virzījās uz izeju likās ļoti aizdomīga, jo viņa  pat neatskatās uz manu pusi, parasti taču cilvēki ir ziņkārīgi un noraugās uz tiem, kas klaigā :)
Metu kaunu pie malas un elegantajai kundzei ap gadiem četrdesmit ar elegantu īsu blondīnes griezumu, sarkanā ādas mētelī piebikstīju pie pleca un teicu, atvainojiet parādiet lūdzu, kas jums somā!

Bet kundze pat nepagriezās, bet centās mani pagrūst malā, savukārt es pa to starpu pamanīju, ka priekšā virs savas lielās sarkanās ādas somas viņa turēja manu mazo melno(nebija paspējusi vēl to iemest savā lielajā). Un tad es ķēros viņai klāt un centos viņai to izraut no rokām ar kaujas saucieniem : «Zagle, atdod manu somu!.» Bet viņa lamādamās krievu valodā mani grūda nost un rāvās uz izeju. Un pēdējā brīdī saprazdama, ka es neatkāpšos, zagle man somu meta iekšā veikalā un pati bēga prom.

Savu somiņu es atguvu, bet pati ilgu laiku nevarēju nomierināties, apzinoties, ka varēju palikt bez visa, kas man bija somiņā un protams arī noskatītos zābakus man vairs nevajadzēja.
Visu izšķīra sekundes, jo, ja es nebūtu tik ātri noreaģējusi, tad savu somiņu nebūtu atguvusi. Biju pārsteigta par zagles drosmi zagt somiņu, kas bija blakus manam sānam uz krēsla, kamēr es vilku nost zābāku. Es taču to nebiju pametusi vienu uz krēsla, kā daudzkārt citi to dara, kamēr spoguļojas. Un vēl zagle bija tik eleganta dāma, ka nekad nepateiksi, ka viņa ir zagle. Biju iedomājusies, ka zagļi parasti ģērbjas melnās vai pelēkās drēbēs nevis košos sarkanos apģērbos.

Tagad  šopingojot esmu ļoti piesardzīga no dāmām sarkanos ādas mēteļos un lielām sarkanām rokas somiņām :), kurās var žigli iebāzt mazās melnās somiņas!