FKTK: Kargina un Krasovicka pretenzijas ir nepamatotas

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Bijušo «Parex bankas» īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka pretenzijas par izskanējušo informāciju saistībā ar viņu saņemtajiem procentu maksājumiem ir nepamatotas, biznesa portālam «Nozare.lv» uzsvēra Finanšu un kapitāla tirgus komisijas biroja vadītāja Anna Dravniece.

Kā ziņots, 16.februārī Latvijas Televīzijas raidījumā «100.pants» Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis sacīja, ka bijušie bankas īpašnieki un viņu radinieki pagājušajā gadā procentu maksājumos kopumā saņēmuši 4,9 miljonus latu.

Dravniece skaidro, ka saskaņā ar normatīvo aktu prasībām informācija par subordinēto kapitālu ir jāiekļauj kredītiestādes gada pārskatā, līdz ar to tā ir publiski pieejama informācija.

«FKTK sniedz informāciju sabiedrībai, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību par to, kas ir publiski pieejama informācija,» norāda Dravniece, apliecinot, ka FKTK amatpersonas sniegs visu nepieciešamo informāciju un paskaidrojumus tiesībsargājošajām iestādēm, ja tās to pieprasīs.

LETA jau ziņoja, ka pēc Kargina un Krasovicka iesnieguma prokuratūrā uzsākts kriminālprocess par banku noslēpuma izpaušanu.

Noprotams, ka baņķierus saniknojuši Brazovska izteikumi medijiem, stāstot par bijušo «Parex bankas» īpašnieku saņemtajiem procentu maksājumiem.

Kā aģentūrai LETA apliecināja Drošības policijas (DP) priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa, DP no Ģenerālprokuratūras izmeklēšanas veikšanai saņemts kriminālprocess, kas uzsākts 8.februārī pēc Krasovicka un Kargina iesnieguma.

Kriminālprocess uzsākts pēc Krimināllikuma 329.panta - par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona, kas par ziņu neizpaušanu bijusi brīdināta vai kas saskaņā ar likumu ir atbildīga par ziņu glabāšanu. Minētais likuma pants vainīgo personu paredz sodīt ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām.

Kā aģentūru LETA informēja Kargina un Krasovicka preses sekretārs Sergejs Bardovskis, «saistībā ar banku noslēpuma izpaušanas faktiem esam vērsušies Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu».

Iesniedzēji jau saņēmuši atbildi, ka 27.janvārī ir uzsākts kriminālprocess, izmeklēšanu uzticot DP. «Tāpat uzskatām par nepieciešamu nosūtīt DP izvērtēšanai kriminālprocesa ietvaros Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Brazovska 16.februāra izteikumus,» teica Bardovksis.

«20 gadus strādājot banku sektorā, mēs nekad neesam atļāvušies brīvi interpretēt vai, vēl jo vairāk, pārkāpt likumus, tajā skaitā tos, kuri regulē banku noslēpumu. Esam vienmēr aizsargājuši klientu intereses un mums uzticētos klientu personīgos datus. Tādēļ mēs esam šokēti par to, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kuras uzdevums ir aizsargāt noguldītāju intereses, ir vairakkārt publiskojusi strikti konfidenciālu informāciju, kā arī - un par to mums ir pamatotas aizdomas - «neformāli» nodevusi masu medijiem ziņas, kas nav izpaužamas,» savā paziņojumā norāda Krasovickis un Kargins.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu