Ar masoniem jeb brīvmūrniekiem visur pasaulē ir saistītas dažādas leģendas, mīti par viņu ietekmi politikā, biznesā. Arī Latvijā ir masonu loža un ne reizi vien izskanējis, ka arī Latvijas ietekmīgie politiķi ir tās biedri.
Masoni par politiku un biznesu nerunā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas Brīvmūrnieku lielložas lielmeistars Jānis Kinna Latvijas Televīzijas raidījumā «Jauna nedēļa» stāsta, ka regulārajā brīvmūrniecībā ir aizliegts runāt par politiku un aizliegts risināt biznesa jautājumus.
«Šādi apvainojumi, ka brīvmūrnieki būtu stādījuši valdības, vai gāzuši valdības, ir nepamatoti,» norāda Kinna.
Savukārt Brīvmūrnieku lielložas «enkurs», rezidējošais meistars Andris Ruģēns stāsta, ka brīvmūrniecības būtība ir ļoti vienkārša – tā ir cilvēku pašpārveidošanas un pilnveidošanas sistēma pateicoties senajiem iniciāciju rituāliem un senām tradīcijām.
«Un ja šīs tradīcijās sāks modernizēt un ja mēs uzņemsim brīvmūrniecībā tāpat kā savā laikā arodbiedrībā vai komjaunatnē, tā vienkārši pazaudēs savu jēgu,» saka Ruģēns.
Pati brīvmūrniecība nav nekāds noslēpums, noslēpums ir tikai tas, ka tajā uzņem jaunu brāli, vai paaugstina viņu grādos, stāsta Brīvmūrnieku lielložas lielorators Māris Slokenbergs. Arī viņš stāsta, ka brīvmūrnieki savā starpā nerunā par to, vai kāda konkrēta partija būs pie varas, vai konkrētais cilvēks būs premjers.
Tomēr vairums brīvmūrnieku Latvijā slēpj savu piederību brālībai, jo ir nācies saskarties ar negatīvu attieksmi pret masoniem.
Izrādās, ka Latvijā kopumā ir piecas brīvmūrnieku ložas, kas ir apvienotas vienā lielložā. Katrā no ložām ir aptuveni 120 līdz 150 biedri.