Daļa no apdrošināšanas kompānijām jau saņēmusi pirmos atlīdzību pieteikumus plūdu radīto zaudējumu segšanai, bet līdz ar problēmas aktualizēšanos tiek prognozēts turpmāks pieteikumu skaita pieaugums, liecina biznesa portāla «Nozare.lv» veiktā apdrošināšanas sabiedrību aptauja.
Apdrošinātāji norāda, ka vairumā gadījumu atlīdzības plūdu gadījumā tiek izmaksātas, ja, apdrošinot īpašumu, applūšanas risks tiek atsevišķi atrunāts un iekļauts polises segumā. Lai gan apdrošināšanas kompāniju pārstāvji norāda, ka ieteikt veidus, kā aizsargāt savu īpašumu no paliem vai plūdiem, ir ļoti grūti, tomēr aicina iedzīvotājus rīkoties saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, kā arī citu atbildīgo institūciju rīkojumiem, īpaši gadījumā, ja plūdu iespējamība tiek prognozēta jau iepriekš.
Informāciju par teritorijām, kurās tradicionāli notiek plūdi/pali, apzina arī apdrošināšanas sabiedrības. Ja īpašums atrodas teritorijā, kur plūdu iestāšanās risks ir ļoti liels un plūdi tur ir regulāra parādība, apdrošinātājs var arī atteikties pārdot īpašuma apdrošināšanas polisi ar plūdu risku, jo tā iestāšanās un līdz ar to arī zaudējumi ir gandrīz garantēti.
«If apdrošināšanas» Atlīdzību daļas vadītāja Iluta Šķipsna informē, ka pašlaik saņemti divi pieteikumi plūdu radīto zaudējumu atlīdzībai. Viens no tiem ir par zaudējumiem, kas radušies privātmājai, otrs - kāda uzņēmuma īpašumam.
Arī apdrošināšanas AS «Gjensidige Baltic» saņēmusi vairākus pieteikumus par plūdu postījumiem Jelgavā un tās rajonā. Kā uzsver uzņēmuma Mārketinga nodaļas projektu vadītāja Jana Norvele, «Gjensidige Baltic» saskaņā ar īpašuma apdrošināšanas līgumiem ir gatava segt saviem klientiem plūdu radītos zaudējumus.
«Diemžēl plūdi, kas saistīti ar upju pārplūšanu palu laikā, nav laikus novēršami, taču klientiem iespējamo plūdu teritorijās būtu laikus jāparūpējas par savu īpašumu un tajā esošo mantu no pagraba un ēkas pirmajiem stāviem jānogādā mājas augšējos stāvos vai bēniņos,» aicina Norvele, norādot, ka celtniecības tehnikas nomas punktos vēl ir iespēja iegādāties speciālus nosūcējus, kuri uzsūc liela apjoma mitrumu.
Savukārt apdrošināšanas AS «BTA» pagaidām saņēmusi vienu atlīdzības pieteikumu Jelgavā par zaudējumiem, kas radušies plūdu rezultātā, kā arī saņemti vairāki informatīvi zvani par ūdens līmeņa celšanos un varbūtējām sekām.
«BTA» Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktore Ilva Priedniece norāda, ka saskaņā ar nosacījumiem tiek atlīdzināti zaudējumi, kas radušies saistībā ar noteiktas teritorijas applūšanu ar ūdeni, kas pārgājis pāri atklātām ūdenstilpēm vai baseiniem, izrāvies no aizsprostojumiem, dambjiem vai krastiem, ja attiecīgie meteoroloģiskie apstākļi fiksēti kompetentās valsts institūcijās.
Par plūdu un palu iedarbību netiek uzskatīta gruntsūdeņu līmeņa paaugstināšanās, pat ja to ir radījusi ūdens līmeņa pacelšanās atklātos ūdens baseinos, uzsver Priedniece, skaidrojot, ka «BTA» īpašumu apdrošināšanā plūdu, palu risks ir tā sauktais papildrisks. Tas nozīmē, ka, veicot apdrošināšanu, tas jānorāda un jāapmaksā papildus, vai arī klients var to iegādāties vēlāk pie iepriekš slēgtas polises.
Apdrošināšanas AS «Seesam Latvia» pagaidām saņēmusi vienu atlīdzības prasības pieteikumu, bet tiek prognozēts, ka nākamā mēneša laikā šādu pieteikumus skaits ievērojami palielināsies.
«Seesam Latvia» Atlīdzību departamenta direktors Armands Upīte norāda, ka zaudējumi netiek segti gadījumos, ja tos radījuši paredzami plūdi. Paredzami plūdi apdrošināšanas noteikumu izpratnē ir, ja tiem ir sezonāls raksturs, kā arī gadījumos, ja zaudējumus izraisījis sniega un ledus kušanas ūdens, pali.
«Atkarībā no produkta veida plūdu riskam segums ir dažāds, bet pamatā mēs sedzam zaudējumus, ja plūdi radušies saistībā ar notikušo vētru un/vai spēcīgiem lietus nokrišņiem apdrošinātajā vietā,» norāda Upīte.
Savukārt «Ergo Latvija» šomēnes vēl nav saņēmusi nevienu pieteikto īpašuma apdrošināšanas gadījumu, kas būtu radies plūdu rezultātā. «Tomēr prognozējam, ka salīdzinājumā ar citiem gadiem šogad pieteikto atlīdzību skaits būs nesalīdzināmi lielāks,» norāda uzņēmuma Īpašuma apdrošināšanas un zaudējumu regulēšanas departamenta direktors Jānis Sprindžuks.
Viņš skaidro, ka katrs zaudējumu pieteikuma gadījums vērtējams individuāli saskaņā ar noslēgtā līguma noteikumiem. «Tā kā «Ergo» saviem klientiem piedāvā dažādus īpašuma apdrošināšanas veidus, tad nereti arī to noteikumi ir atšķirīgi un paredz dažādus riskus un segumus. Piemēram, ja apdrošinātāja standarta piedāvājumā šāds risks nav paredzēts, tad, iespējams, atsevišķos gadījumos tas var tikt atrunāts pēc vienošanās,» pauž Sprindžuks.
Vienlaikus apdrošinātājs akcentē, ka patlaban ir būtiski izvērtēt katru gadījumu individuāli un nošķirt situāciju, vai konkrētais negadījums vērtējams kā plūdi vai arī pali - strauja atkušņa radīti plūdi.
Lai maksimāli pasargātu savu īpašumu no plūdiem, ja mājvieta atrodas plūdu apdraudētajā teritorijā, apdrošinātāji iesaka ne tikai paļauties uz glābšanas dienestu operativitāti, bet arī iedzīvotājiem pašiem sekot līdzi meteoroloģiskiem apstākļiem un prognozēm, kā arī sekot informācijai masu mēdijos par ūdens līmeni ūdenskrātuvēs savā apdzīvotajā vietā.
Būtu nepieciešams pēc iespējas pārvietot mantas no pagrabtelpām un pirmajiem stāviem uz augšējiem stāviem vai bēniņiem. Evakuācijas gadījumā iedzīvotājiem jāpārliecinās, ka īpašumam visi logi un durvis ir aizvērti, tādējādi pasargājot to no izlaupīšanas.
Tāpat noteikti jāpievērš uzmanība dažādām elektriskām ierīcēm, instalācijām - riska zonās tās jāatvieno no elektropadeves. Tāpat savlaicīgi ieteicams parūpēties par pagaidu mītni gadījumā, ja mājoklis plūdu rezultātā tiktu izolēts no ārpasaules, piemēram, uz šo periodu pārceļoties pie radiniekiem, draugiem. Īpaši savlaicīgi par šo iespēju jāparūpējas mājdzīvnieku un mājlopu īpašniekiem.
Lai minimizētu plūdu radītās sekas, nepieciešams pārbaudīt, vai nav aizsērējušas ūdens notekas - gan notekcaurules pie ēkām, uz jumtiem un terasēm, gan ielas ūdens novadīšanas sistēmas.
Savukārt tiem, kas vēlas iegādāties nekustamo īpašu - zemi vai māju, kā arī sākt apbūvi jaunā vietā, pirms pieņemt lēmumu, noteikti jānoskaidro, kāda attiecīgajā teritorijā ir situācija ar plūdiem - vai tādi notiek, cik regulāri, kādi tam ir iemesli. To var noskaidrot, vēršoties attiecīgajā pašvaldībā vai pie atbildīgajiem dienestiem.
