Prostitūtu pircējs: prostitūcija jālegalizē. Policija: nomalē jāveido «mazā Lasvegasa»

FOTO: Scanpix/Reuters

17. martā portāls «Apollo» aizsāka rakstu sēriju, kurā aplūkota visnotaļ sāpīga problēma Latvijā — prostitūcija. No prostitūtu pircēja Barona (29) skata punkta. Šāda stratēģija izvēlēta, jo no otras — pērkamo sieviešu puses — dzirdēts daudz. Šoreiz par to, ko Barons domā par prostitūcijas pilnīgu legalizēšanu, ko policija domā par «masāžas saloniem» un par Baronu, kā arī Barona viedoklis prostitūtu pirkšanas «emocionālo pusi».

Izpriecu laikā ar prostitūtām, emocionāli Baronam visvairāk nepatīkot tas, ka «jāslapstās». Viņaprāt, prostitūcija pilnībā jālegalizē. Tas valstij nestu papildus nodokļus un arī pērkamās meitenes būtu sociāli aizsargātas, uzskata Barons. Kā piemēru viņš min Amsterdamu. «Es esmu par prostitūcijas legalizēšanu. Tie ir lieli nodokļi un tas spētu valstij palīdzēt,» uzskata Barons.

Barons sacīja, ka viņam ļoti nepatiktu, ja kāds no tiem, kuri šobrīd nezina par viņa «brīvā laika nodarbēm», uzzinātu, ka viņš mēdz izmantot prostitūtu pakalpojumus. Tāpat viņš sacīja, ka arī daudzas meitenes, kas sevi pārdod ļoti nevēlētos, lai kāds par to uzzina. Baronam esot dēls. Jautāts, vai viņš arī savu dēlu nākotnē plāno «iepazīstināt» ar prostitūcijas biznesu, viņš sacīja, ka vēlot savam bērnam to labāko un noteikti, kad bērns būs pietiekami vecs, skaidros viņam, kāda ir atšķirība starp pērkamu sievieti un tādu, ar kuru vieno mīlestība.

Kā klienti uzzina par «masāžas salonu» papildus pakalpojumiem?

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Centra iecirkņa Operatīvās vadības grupas vecākais inspektors un dežūrdaļas priekšnieks Armands Logins intervijā portālam «Apollo» pastāstīja, ka masāžas saloniem noteikti jābūt reģistrētiem kā ārstniecības iestādēm. Un tāda iestāde Rīgas centrā esot tikai viena. «Ja runā par masāžas saloniem, tajos viss ir grūti pierādāms. Bija brīdis, kad šādu salonu īpašnieki darbinieku amata aprakstā norādīja, ka viņiem aizliegts pieskarties klientu dzimumorgāniem,» sacīja Logins un piebilda, ka lielākoties vaina un atbildība tika novelta uz meitenēm, kas tur sniedz «happy end*» pakalpojumu.

Izrādās, «masāžas salonos», kuros sniedz arī «happy end» pakalpojumus ik dienu tiek mainīta parole, kas jāpasaka klientam, lai viņam vispār tiktu piedāvāts, kas vairāk par masāžu. Paroles tiek izsūtītas taksometru vadītājiem. Tieši taksisti ir tie, kuri visbiežāk atved klientus uz šādām vietām. «Es personīgi būtu priecīgs, ja Rīgā... vismaz tās vēsturiskajā centrā nebūtu ne «masāžas salonu», ne striptīza klubu. Tiem Rīgas vēsturiskajā centrā nav vietas,» sacīja Logins.

Viņaprāt, saprātīgākais variants būtu veidot «tādu kā Latvijas «mazo Lasvegasu», kur būtu gan azartspēļu zāles, gan striptīza bāri. Arī prostitūtu pakalpojumi. Tā būtu vieta, kur līdzīgi kā azartspēļu zālēs klientiem būtu jāreģistrējas, lai vēlāk nebūtu lieku problēmu un arī klubu īpašniekiem un darbiniekiem nebūtu kārdinājuma apkrāpt klientus.

«Kvalifikācijas» pārbaude, prostitūtai sākot jaunu darbu

Logins pastāstīja kādu dažus gadus senu gadījumu, kad kāda kluba īpašnieki Rīgā kā pārbaudes darba uzdevumu pirms darba sākšanas naktsklubā likuši meitenēm tūristam nozagt kredītkartes un to pin kodus, tad nodot citai personai. Ja meitene veiksmīgi izpildījusi darba devēja uzdevumu, viņa tikusi pieņemta darbā un vēlāk saņēmusi 10% no šādiem «darījumiem». Par šo «eksāmenu» Loginam pastāstīja kāda meitene, kurai šāds «pārbaudes darbs» bijis jāveic.

Logins tāpat pastāstīja kādu gadījumu no viņa pieredzes, kad ārvalstu tūrists labprātīgi norēķinājies par seksuāla rakstura pakalpojumiem ar bankas karti, bet tad vērsies policijā ar iesniegumu, ka nauda viņam izkrāpta. «Tieši šādu iemeslu dēļ šāda tipa klubos nevajadzētu būt bankomātiem,» piebilda policists.

Operatīvās vadības grupas vecākais inspektors norāda, ka lielākoties uz jautājumu, vai viņas nevēlētos darīt ko citu, prostitūtas atbild, ka «citur tā nevar nopelnīt».

Jautāts, kas, viņaprāt, ir pērkamas sievietes, Logins sacīja: «Tās ir sievietes, kuras pārkāpj pāri savām morāles normām, pārkāpj pāri sev un cenšas nopelnīt. Daudzām ir vīri, bērni...».

Nedaudz uz rietumiem «viss notiek» tāpat kā Rīgā «treknajos gados»

Izrādās, ka «treknajos gados» ļoti apmeklētie Rīgas klubi, kur varēja vērot gan striptīzu, gan arī nelegāli saņemt prostitūtu pakalpojumus, līdz ar krīzes sākšanos «pārcēlušies» nedaudz uz rietumiem, Loginam stāstījušas meitenes, kuras izvēlējušās palikt Latvijā.

Izmeklētājs pastāstīja, ka lielākoties šī biznesa pārstāvji norādot - «labāk tur, kur nav tava teritorija». «Nedaudz uz rietumiem no Latvijas šobrīd «viss notiek» tāpat kā Rīgā «treknajos gados»,» smaidot piebilda Logins.

Ko policija domā par tādiem kā Barons?

Jautāts, kā policija skatās uz to, ka Latvijas, protams, vēl pavisam maz apgūtajos interneta plašumos mājo tādi blogi kā Barona mājaslapa, Logins norāda: «Pie mums nav regulējumu, kas aizliegtu šādus blogus, taču tādus vajadzētu ieviest. Šādām vietām internetā nevajadzētu būt, jo tajā var ieiet jebkurš. Arī 14 gadus veci jaunieši to var izdarīt.

«Lai arī Latvijā cenzūra ir aizliegta, tomēr nevajadzētu «iet ārā no rāmjiem»,» uzskata Logins. Viņaprāt, lai izveidotu struktūru, kas uzrauga Latvijas interneta vidi, pietiktu pat ar nelielu profesionāļu komandu.

Ko secina Barons?

«Lai vai kā... Vīrietis, kurš reiz bijis pie prostitūtas, vairs nespēj būt uzticīgs vienai sievietei,» mūsu sarunas beigās noteica prostitūtu pircējs Barons.


*«happy end» — no angļu valodas «laimīgās beigas».

Uz augšu