S 5.12.2020.

Aprīlī atkal krietni nokrities parlamentāriešu atalgojuma līmenis

FOTO: Lita Krone/LETA

Aprīlī, kad tautas kalpi teju divas nedēļas bija devušies Lieldienu brīvdienās, atkal krietni nokrities viņu vidējais atalgojuma līmenis.

Saeimas mājaslapā publiskotā informācija liecina, ka aprīlī uz pusi samazinājies to deputātu skaits, kam mēneša bruto darba samaksa bijusi lielāka par pusotru tūkstoti latu.

Ja janvārī alga virs pusotra tūkstoša latu pirms nodokļu samaksas bija 23 tautas kalpiem un februārī un martā šis skaits bija teju divas reizes lielāks - 43 deputāti -, tad aprīlī turīgāko parlamentāriešu loks atkal sarucis līdz 22 tautas priekšstāvjiem.

Tradicionāli lielākās algas bijušas Saeimas prezidija locekļiem, tostarp parlamenta spīkeram Gundaram Daudzem (Zaļo un zemnieku savienība), kuram aprīlī amatalgā un piemaksās pirms nodokļu samaksas aprēķināti 2276 lati.

Aptuveni pusotru simtu latu mazāk aprēķināts Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam («Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK), bet nedaudz virs 2000 latiem bijis abām Saeimas priekšsēdētāja biedrēm - Karinai Pētersonei (LPP/LC) un Solvitai Āboltiņai («Jaunais laiks»).

Turīgāko deputātu piecnieku ar 1910 latu bruto ieņēmumiem noslēdz arī atlikušais prezidija loceklis - Saeimas sekretāra biedrs Andrejs Klementjevs («Saskaņas centrs»).

Savukārt Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājam Andrim Bērziņam (Zaļo un zemnieku savienība) bruto alga bijusi 1830 latu.

Vēl pieciem deputātiem atalgojums bijis lielāks par 1700 latiem, bet diviem - par 1600 latiem. Virs pusotra tūkstoša latu ieņēmumi, bet ne vairāk kā 1589 lati bijuši deviņiem deputātiem. Turpretī visiem pārējiem - teju 80 - tautas priekšstāvjiem bruto atalgojums bijis amplitūdā no 1000 līdz 1500 latiem.

Kopumā deputātu bruto algas aprīlī prasījušas 136,6 tūkstošus latu no Saeimas budžeta, kas ir par aptuveni 15 tūkstošiem latu mazāk nekā iepriekšējā mēnesī.

Bruto algā Saeimas deputātiem tiek iekļauta amatalga 986 latu apmērā, kuru samazina tikai gadījumos, ja iknedēļas plenārsēdes kavētas bez attaisnojuma, kā arī alga ietver piemaksas par darbu prezidijā, kādā amatā frakcijā, komisijā vai apakškomisijā. Tāpat atalgojumā tiek aprēķināta samaksa par deputātu ikdienas darbu komisijās, kas ir atkarīga no komisiju un apakškomisiju sēžu apmeklējuma.

Bez amatalgas un piemaksām deputāti ik mēnesi vēl var saņemt arī mitekļa īres, transporta un sakaru izdevumu kompensācijas, kā arī reprezentācijas naudu, kas var palielināt katra deputāta mēneša ieņēmumus no 135 līdz pat 756 latiem.

Jau vēstīts, ka pērn reprezentācijas naudas un dažādo ar deputāta darbu saistīto izdevumu kompensācijas no Saeimas budžeta prasījušas teju 576 tūkstošus latu, bet bruto algas - vairāk nekā 1,82 miljonus latu. Līdz ar to gan algas pirms nodokļu samaksas, gan šīs kompensācijas 2009.gadā izmaksājušas nedaudz vairāk kā 2,4 miljonus latu.

Ziņots arī, ka Saeima 10.decembrī vienprātīgi nolēma saglabāt parlamentāriešiem 2010.gadā līdzšinējo atalgojumu un piemaksu apmēru.

Tautas priekšstāvji pērn divas reizes lēma par savu amatalgu samazinājumu, nosakot to apmēru par piekto daļu mazāku, nekā tas bija 2008.gadā. Vasarā un rudens sākumā tika samazinātas arī kompensācijas un piemaksas par darbu komisijās. Līdz ar to arī patlaban Saeimas deputāti pamatalgā mēnesī saņem 986 latus pirms nodokļu samaksas.

2008.gadā un 2009.gada pirmajos mēnešos vidēji viena mēneša bruto atalgojumi no parlamenta budžeta prasīja aptuveni 178 tūkstošus latu. Pēc lēmuma samazināt deputātu amatalgas par 15%, kā arī liegt apmaksāt dalību vairāk nekā divās apakškomisijās kopš marta vidēji mēnesī atalgojumiem tiek tērēti aptuveni 157 tūkstoši latu. Savukārt pēc 1.jūlija noteiktie pasākumi samazinājuši ikmēneša atalgojuma izdevumus līdz vidēji 136 tūkstošiem latu.

Aktuālākās ziņas