Šopavasar reklāmas tirgus ir atdzīvojies, intervijā portālam «Apollo» sacīja reklāmas eksperts Miervaldis Mozers. Jautāts, vai, viņaprāt, ir cilvēki, kuri nereaģē jeb ir imūni pret reklāmu, Mozers norāda: «Nav cilvēku, kas būtu imūni pret reklāmu».
Nav pret reklāmu imūnu cilvēku
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Reklāma ir tikpat daudzvedīga kā mūsu dzīve, tomēr reklāma nenodarbojas ar dzīvesveida atspoguļošanu kā, piemēram, žurnālistika,» sacīja Mozers un piebilda, ka reklāmas galvenokārt «aptur cilvēku uzmanību un «pieved» pie reklamējamā produkta, taču ja tas nenotiek, nauda reklāmas veidošanai ir nelietderīgi izšķērdēta».
Jautāts, vai patlaban, kad Latvijas sabiedrībā ik dienu notiek šausmu lietas, arī reklāma ir tendēta uz vardarbību, Mozers uzsvēra, ka tas reklāmas veidotājiem un pasūtītājiem nemaz neesot izdevīgi, jo «cilvēka uztvere caur bailēm nevar nonākt pie lēmuma par kaut kā nopirkšanu».
Kā piemēru reklāmas eksperts minēja dzēriena «Sprite» reklāmu, kurā bija vardarbības elementi, kad divi puiši sacentās «asprātībā», viens otru nogrūžot no jumta un darot tamlīdzīgas lietas. «Tas nepalielināja dzēriena pārdošanas apjomu,» sacīja Mozers. Tāpat arī «Ādažu čipsu» reklāma, kur jaunieši žņaudza viens otru, lai tiktu pie kārotās čipsu pakas, neesot bijusi efektīva.
Mozers atzina, ka reklāmas veidotāji nezināšanas dēļ pieļauj reklāmās daudz neapdomību, bet tāda gan esot cilvēka daba, ka viņš dažkārt reklāmā var kaut ko atveidot neveikli, jo viņa dzīvē nekas tāds nav bijis.
Kas notiek ar «25.kadru»?
Jautāts, vai Latvijā sastopamas reklāmas, kur tiek izmantots visā pasaulē aizliegtais tā dēvētais 25.kadrs jeb sublimālā reklāma, Mozers sacīja, ka šāda veida reklāmas Latvijā nav novērotas. «Tā ir uz zemapziņu orientēta reklāma,» sacīja reklāmas eksperts un norādīja, ka pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados notika eksperimenti kinoteātros, kur tādā veidā reklamēja, piemēram, dzērienu «Coca Cola». Tomēr pētījumi pierādīja, ka tādēļ cilvēki nesāka vairāk pirkt šo dzērienu.
Ārvalstīs bijuši arī divi skaļi tiesas procesi saistībā ar to, ka divi pusaudži klausoties «melno» mūziku izdarījuši pašnāvību. Abos procesos tiesa bija mirušo bērnu vecāku pusē, kuri uzskatīja, ka tieši mūzikas videoklipos ievietotais «25.kadrs» licis bērniem izdarīt pašnāvību.
Arī Mozers norāda, ka ar «zemapziņu jokot nevajadzētu, jo tā nav pietiekami izanalizēta». «Ja sāk zemapziņu «durstīt», tas var beigties bēdīgi, jo efekts nav īsti pierādāms,» noteica reklāmas eksperts.